Uzticības un vairošanas principi
Šajā Rakstu vietā tiek runāts par to, kas notiks pēdējā laikā, un par to, kas jau notiek. Ir divas valstības – Dieva Valstība un sātana valstība, kuru starpā notiek nepārtraukts karš. Ja paskatāmies uz notikumiem, kas šodien norisinās pasaulē, tad viss izskatās tā, it kā sātans visu būtu ņēmis savās rokās, realizējot savus plānus un sazvērestības zemes iznīcināšanai. Šodien ir cilvēki, kuri dažādos līmeņos izstrādā plānus par cilvēku kopējā skaita samazināšanu pasaulē. Un tas tiek darīts, izplatot homoseksuālismu, izstrādājot dažādus neārstējamus vīrusus, finansiālās un ekonomiskās krīzes utt. Tiek pieņemti likumi, kas ir pretrunā ar Dieva vērtībām un principiem. Bet Dievs raugās uz visiem šiem cilvēku plāniem un nodomiem, un Viņš smejas. Vienā no psalmiem ir teikts:
“Kāpēc trokšņo tautas un ļaudis tukšu melš? Zemes ķēniņi ceļas un valdnieki apvienojas pret To Kungu un Viņa svaidīto: “Sarausim viņu važas un metīsim prom viņu saistekļus!” Bet, kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku. Taču reiz Viņš runās uz tiem Savās dusmās un iztrūcinās tos Savā bardzībā: “Bet Es Savu ķēniņu esmu cēlis Ciānā, Savā svētajā kalnā.” (Psalmi 2:1-6)Cilvēki kaļ plānus pret To Kungu un Dieva valstību, pret Dieva kārtību un Viņa vērtībām. Bet Dievs par to visu pasmiesies. Kungs Jēzus valda jau šobrīd, un Viņš sēž tronī, paturot visu Savā kontrolē. Tāpēc ir bezjēdzīgi plānot kaut ko pret Dievu un Viņa Valstību. Tas Kungs valda, un Viņš gaida, ka Viņa bērni būs uzticīgi Viņam. Aprēķina cilvēks itin visā meklē tikai savu labumu. Parasti tādi cilvēki vadās pēc sava prāta un ārēji redzamā, viņi izvēlas būt tur, kur ārēji viss izskatās labi un veiksmīgi, kur šobrīd viņiem ir izdevīgi un ērti. Bet tas viss vienā mirklī var pārvērsties traģēdijā un nelaimē. Nevadies pēc sava prāta, ārēji redzamā vai personīgā labuma, bet esi patiesības un Dieva ceļu vadīts – tas palīdzēs tev palikt uzticīgam Dievam un savam aicinājumam. Tas, ko dara Dievs, ne vienmēr ir tūlīt pamanāms, ne vienmēr ārēji pievilcīgs. Bībelē ir teikts, ka Dieva Valstība atnāk neredzamā veidā. Arī Jēzus neatnāca uz šo pasauli kā bagāts un varens cilvēks; Viņš piedzima kūtī. Iesākumā Dievs slēpj no cilvēkiem to, ko Viņš pēc tam grib atklāt visai pasaulei. Labāk ir palikt ar Viņu un būt cilvēku nepamanītam līdz Dieva noliktajam laikam, un šai laikā trenēt savu ticību, būt uzticamam mazumā, būt uzticīgam Dievam un Viņa aicinājumam, pateikties Viņam par visu. Un Dievs Savā laikā darīs Savu daļu. Dieva Jērs uzvarēs, jo Viņš ir kungu Kungs, Viņš ir tautu Valdnieks, un Viņam pieder visa vara debesīs un virs zemes. Un Dievam ir tie uzticīgie cilvēki, kurus Viņš ir izredzējis un aicinājis Dieva Valstības izplatīšanai uz zemes un Viņa gribas piepildīšanai. Dievs vienmēr izredz un aicina UZTICĪGOS. Dievs Savā darbībā vadās pēc uzticības principa. Uzticība – tas ir tas, kas izriet no cilvēka sirds. Viss, kas atnes dzīvību, izriet no sirds. Un tieši tāpēc, ja gribam ap sevi izplatīt dzīvību, tad mūsu ziedošanās Dievam jānāk no visas mūsu sirds, ne tikai no prāta. Uzticība – tas ir princips, ar kura tiek virzīti Dieva darbi un piepildīta Viņa griba uz zemes. Bībelē ir teikts:
“Daudzus cilvēkus daudzina rimtus un tiklus esam, bet kas atradīs vīru, kas būtu rimts un taisnīgs (uzticīgs)?” (Salamana pam.20:6)
