[dropcap]M[/dropcap]ācītājs Rufus runāja par to, cik svarīgi ir novest iesākto lietu līdz galam. Bībelē ir teikts, ka Dievs ir mūsu ticības iesācējs un piepildītājs, Alfa un Omega, Sākums un Gals. Bībelē cilvēka dzīve bieži tiek salīdzināta ar skrējienu, ar sacīkstēm.
„Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.” (Ebrejiem 12:1-2)
Mūsu dzīve – tas ir ceļojums, kuram ir savs sākums un beigas. Svarīgi ir ne tikai tas, kā sākam šo ceļojumu, šo skrējienu, svarīgāk ir tas, kā mēs to pabeidzam. Šai nolūkā mums kā Dieva bērniem ir jāattīsta sadraudzība ar Dievu un jāsadarbojas ar Viņu. Daudzi cilvēki savu ceļu ar Dievu ir uzsākuši pareizi, mīlot un kalpojot Viņam, bet pēc tam, dažādu iemeslu dēļ, ir nogājuši no distances. Daudzi cilvēki ir padevušies, parādoties viņu ceļā pirmajiem šķēršļiem un grūtībām. Bet ir arī tādi cilvēki, kuri ne tikai ir uzsākuši savu ceļu, bet ir to arī pabeiguši ticībā un spēkā. Svarīgi ir tas, kā pavadām savu laiku. 2014.gads – tas ir laika posms, kas jau ir pagājis kopš Jēzus Kristus piedzimšanas. Tas, cik tev šobrīd ir gadu – tas ir laika posms, kuru tu jau esi nodzīvojis un kuru tu jau esi kaut kam iztērējis, kaut kur ieguldījis. Kur tu šodien ieguldi savu dzīvi? Tas ir ļoti svarīgs jautājums, uz kuru ir jāatbild katram no mums. Dievs ir dāvājis, mums katram noteiktu laika sprīdi, lai mēs piepildītu savu aicinājumu no Viņa un savu ceļu. Bībelē par Pāvilu ir teikts:
„Bet mana dzīvība man nekādā ziņā nav tik dārga, lai es atstātu nepabeigtu savu ceļu un uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus, apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju.” (Apustuļu darbi 20:24)
Pāvila dzīve bija fokusēta, lai pabeigtu savu ceļu (skrējienu) no Dieva un kalpošanu, – un darītu to ar prieku. Ļoti svarīgi ir ne tikai tas, ko mēs darām Dieva labad, bet arī tas, KĀ mēs to darām. Pāvils teica:
„Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.” (2.Timotejam 4:7)
Atcerieties, ka katram no mums ir Dieva dots ceļš, kuru Viņš vēlas, lai mēs pabeigtu. Dievs apsola, ka Viņš mums tajā palīdzēs. Bet mūsu atbildība ir atrast šo ceļu un to pabeigt. Turpinājumā mācītājs Rufus vērsās pie fragmenta no Lūkas evaņģēlija, lai parādītu tos principus, kuri, ja mēs tiem sekosim, palīdzēs mums pabeigt iesākto līdz galam.
„Bet daudz ļaužu gāja Viņam līdzi, un apgriezdamies Viņš tiem sacīja: “Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis. Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis. Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai, lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu, sacīdami: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nevarēja darbu izvest līdz galam.” (Lūkas 14:25-30)
Te tiek runāts par cilvēku, kurš nolēma uzcelt torni. Torņa celtniecība – tā ir līdzība mūsu ceļam. Cilvēkam var būt daudz labu un pareizu nodomu, lai kaut ko darītu Dieva labad, kaut ko uzceltu, bet to šķēršļu dēļ, kas ir viņa ceļā, viņš ne vienmēr var to pabeigt. Augšminētajā Rakstu vietā mēs redzam, ka celtniecībā ir jāievēro virkne lietu. Balstoties uz Lūkas 14:25-30, mācītājs Rufus parādīja virkni faktoru, kuri traucē cilvēkam novest iesākto līdz galam.
