Uzticības un vairošanas principi

Lasot šo Rakstu vietu, mēs redzam, ka iespējams redzēt ne tikai Dieva žēlastību, bet arī cilvēka ticību. Jēzus ieraudzīja četru vīru ticību, kuri atnesa pie Viņa savu draugu. Dievs dāvā Saviem bērniem neredzamus dārgumus – ticību, žēlastību, gudrību, garīgas dāvanas u.c. Viņš grib, lai tas viss kļūtu redzams un atklāts. Tas iespējams tad, kad mēs attīstāmies un laižam apgrozībā šos neredzamos Dieva dārgumus. Šie četri vīri ticēja tam, ka Jēzus var dziedināt viņu draugu, jo tie zināja, ka Jēzus ir ne tikai Pestītājs un Kungs, bet arī Dziedinātājs. Šo cilvēku ticība mudināja viņus rīkoties. Viņi savu ticību Dievam pārvērtā Dieva brīnumā, – un rezultātā triekas ķertais cilvēks tika pilnībā dziedināts. Jēzus nav mainījies, Viņš vakar, šodien un rīt ir Tas pats. Atvedot cilvēku pie Dieva, arī mēs varam būt pilnībā pārliecināti par to, ka šī cilvēka dzīve mainīsies. Četri draugi minētajā Rakstu vietā no Bībeles bija vienoti, – tiem bija ticība, viens mērķis, viens redzējums un viena stratēģija, pateicoties kam arī tika atbrīvots Dieva dziedinošais spēks. Draudze kļūst vājāka ikreiz, kad tai nav vienota mērķa, vienota redzējuma un vienotas stratēģijas, bet ir daudz kā sava, cilvēciskā. Mūsu vienotība atbrīvo Dieva spēku, un mūsu ticība noved pie brīnuma no Dieva. Šai nolūkā mums jāpārvērš sava ticība rīcībā, jāattīsta Dieva dotie talanti un ticībā jāizmanto Dieva resursi tam, lai sasniegtu Dieva mērķus.

Līdzīgi raksti

  • Virzīšanās uz priekšu

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par to, cik svarīga ir pastāvīga attīstība un pastāvīga virzīšanās uz priekšu. Daudzās Rakstu vietās Dievs aicina, lai Viņa bērni neapstātos pie sasniegtā, nepierastu pie tā, kas tiem ir, bet pieaugtu, attīstītos un nestu augļus. Dievs nevēlas, ka mūsu dzīve pārvērstos nedzīvā rutīnā.
  • Lieldienu nozīme

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus runāja par Lieldienu nozīmi un jēgu. Lieldienas ir brīnišķīgi svētki, tā ir labā vēsts par glābšanu caur ticību Jēzum Kristum no Dieva. Katrs, kurš dzirdēja un noticēja Jēzus augšāmcelšanās vēstij,- viņu dzīve pilnībā mainījās. Cilvēki, kuri satikās ar Jēzu un ziedoja Viņam savu dzīvi, ne tikai piedzīvoja acīmredzamas pārmaiņas savā dzīvē, bet šodien viņi dod šo Dieva dzīvību citiem cilvēkiem.
  • Dievbijība

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par dievbijības svarīgumu katra ticīgā dzīvē. Staigāšana dievbijībā atbrīvo cilvēku no jebkurām citām bailēm. Daudzi ticīgie uzskata, ka no Dieva nav jābaidās, jo Viņš ir labsirdīgs, mīlošs un piedodošs.
  • Ietekme caur pareizu ieradumu veidošanu. 1.daļa.

    Mēs varam pagodināt Dievu un parādīt Valstības ietekmi uz zemes, veidojot un attīstot labus paradumus. Kādā no pētījumiem ir pierādīts, ka 40% no visa tā, ko cilvēks dara, tiek darīts aiz ieraduma. Cilvēka paradumi nosaka to, kāda būs cilvēka nākotne. Pieradumus mēs nemantojam no vecākiem, tie veidojas visas mūsu dzīves laikā. Var būt labi un slikti paradumi. Sliktie un kaitīgie paradumi cilvēkā veido sliktas rakstura iezīmes. Apzinoties šo faktu, katram no mums ir jāveic savu ieradumu inventarizācija, lai ieraudzītu labos un sliktos ieradumus. Pēc tam ir ļoti svarīgi izravēt visu, ko Dievs sauc par Viņam nederīgu – savus sliktos ieradumus. To nedarot, mēs nespēsim izpildīt  savu Dieva doto aicinājumu un sasniegt pašu nospraustos mērķus.   
  • Mūsu aicinājums – iet!

    Svētdienas dievkalpojuma iesākumā mācītājs Rufus uzmundrināja draudzi, – lai mēs turpinām lūgt Dievu un uzticēties Viņam itin visā. Dievs aicina Savus bērnus, lai tie bez mitēšanās lūdz Dievu (1.Tesaloniķiešiem 5:17). Bībelē ir teikts, ka cilvēkam bez mitēšanās ir jālūdz un viņš nedrīkst pagurt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *