Uzvara pār bailēm caur bailēm

Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par tēmu: „Uzvara pār bailēm caur bailēm.” Bībelē tiek runāts par bailēm, kuras mums būs jāuzvar. Bet Bībelē tiek runāts arī par vēl vienu baiļu veidu – bailēm Dieva priekšā, kuras mums sevī jāattīsta. Tieši staigāšana bijībā Dieva priekšā (dievbijībā) palīdz uzvarēt jebkuras citas bailes mūsu dzīvē. Paskatīsimies, kā dievbijība palīdzēja Jāzepam grūtos dzīves brīžos.

“Kad Jāzepa brāļi redzēja, ka viņu tēvs ir miris, tad tie sacīja: “Ka tik Jāzeps mūs neienīst un neatmaksā visu to ļaunu, ko mēs viņam esam darījuši.” Tādēļ tie pavēstīja Jāzepam: “Tā tavs tēvs to ir pavēlējis, pirms nāves sacīdams: sakait tā Jāzepam: piedod, lūdzams, savu brāļu pārkāpumus un viņu grēkus, jo tie tev darījuši ļaunu! – Bet tagad piedod mūsu pārkāpumus tava tēva Dieva kalpiem!” Un Jāzeps raudāja, kad tie tā uz viņu runāja. Tagad viņa brāļi paši nāca un krita viņa priekšā zemē un sacīja: “Redzi, mēs tev gribam būt vergi.” Un Jāzeps sacīja viņiem: “Nebīstaities, vai tad es esmu Dieva vietā?”  (1.Mozus 50:15-19)

Tas, ko teica Jāzeps, šķiet pretrunīgs: „Nebaidieties, jo es bīstos Dieva”. Lai atbrīvotos no jebkāda veida bailēm, mums var palīdzēt tikai viens – staigāšana bijībā Dieva priekšā. Jāzepa brāļi, izdarījuši daudz ļauna, baidījās no Jāzepa, bet tās bija bailes no cilvēka. Viņu baiļu iemesls bija viņu nepareizā izturēšanās pret Jāzepu. Mēs zinām, ka brāļi neieredzēja Jāzepu, pat gribēja viņu nogalināt un tad pārdeva viņu verdzībā, bet visi viņu nodomi neizdevās. Tīri cilvēciski Jāzepam vajadzēja ienīst savus brāļus, viņam vajadzēja atriebties brāļiem un vēlēt ļaunu par nodarītajām sāpēm. Jāzeps varēja to visu izdarīt, it īpaši tad, kad ieņēma augstu posteni Ēģiptē un ieguva savās rokās varu. Pēc tēva Jēkaba nāves Jāzepa brāļi bija tik nobijušies no tā, ko ar viņiem var izdarīt Jāzeps, ka paši pat neuzdrošinājās iet pie viņa, bet aizsūtīja savu kalpu. Kalps paziņoja Jāzepam brāļu pašu izdomāto tēva gribu – lai Jāzeps piedod saviem brāļiem viņu grēku. Bet Jāzeps negrasījās atriebties vai darīt ļaunu saviem brāļiem, jo viņa sirds bija pilna mīlestības uz Dievu un pilna dievbijības. Tieši staigāšana dievbijībā palīdzēja Jāzepam pārvarēt sāpes un ciešanas, kas piemeklēja viņa dzīvi. „Un Jāzeps sacīja viņiem: „Nebīstieties, vai tad es esmu Dieva vietā?” Bībeles tulkojumā krievu valodā: “nebaidieties, jo es bīstos Dieva”. Tā cilvēka sirdī, kurš staigā bijībā Dieva priekšā, ir tikai viena vēlēšanās – izpatikt Dievam itin visā. Dievbijība ir tas, ko Dievs grib redzēt Savā Namā. Ja tās nebūs, tad šo zemi piepildīs ļaunums, nepiedošana, slepkavības, skaudība un lāsti. Visas šīs lietas parādās tur, kur nav bijības Dieva priekšā. Cilvēkam var būt daudz zināšanu un tam var būt pat kāds zinātniskais grāds, bet, ja šim cilvēkam nav dievbijības savā sirdī, viņš var darīt šausmīgas lietas. Dievbijība – tā ir vēlēšanās izpatikt Dievam, tā ir cieņa pret Viņa Vārdu un apsolījumiem, tā ir paklausība Viņam itin visā. Un tieši staigāšana dievbijībā atbrīvo cilvēku no jebkurām citām bailēm un ļaunuma.