Vai Jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?

Dārgie draugi, Lai žēlastība un labvēlība no Tā Kunga vairojas jūsos Jēzus Kristus vārdā. Šodien man ir jautājums  jums, uz kuru es vēlētos, lai jūs godīgi atbildat: Vai Jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?Mēs lasām par to kā Dievs apsolīja Izraēla bērniem zemi, kur piens un medus tek, bet kad pienāca laiks to iemantot, viņi kā nācija vēl nebija tam gatavi. Pastāv attiecības, kuras tur cilvēkus verdzībā un veicina viņu klaiņošanu pa tuksnesi, kamēr apsolītā zeme, kur piens un medus tek, gaida viņus. Bībele norāda uz grēkiem, kas saista Izraēla bērnus un par kuriem mums šodien vajadzētu zināt, lai izvairītos no šīm kļūdām.
„Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Korintiešiem 10:5-11)
Kā mēs redzam šajā Rakstu vietā, šie cilvēki klejoja tuksnesī dēļ: kurnēšanas, iekāres un netiklības, elku dievības, dumpības, strīdiem un tā tālāk. Papildus šiem grēkiem cilvēki ļāvās arī postošajai baiļu ietekmei. Viņu baiļu un grēku rezultātā, pieaugušie Izraēla tautas ļaudis klejoja tuksnesī 40 gadus, līdz kamēr šī paaudze izmira. No šīs paaudzes vienīgi Jozuam un Kālebamam bija dots iemantot ieiešanu apsolītajā zemē pēc 40 gadiem.(4.Moz.14:24) 
  • Vai jūs piedzīvojat kādu no verdzības formām (finansiālo, garīgo, fizisko, mentālo) jūsu dzīvēs šobrīd?
  • Vai jūs vēl aizvien maldāties savā personīgajā tuksnesī?
  • Vai jūs meklējat brīvību un lielisko apsolīto zemi, kur svētības plūst un karstākās jūsu sirds vēlmes piepildās?
  • Vai jums šķiet, ka ceļš uz jūsu personīgo apsolīto zemi ir pārāk tāls?
 Ja uz kādu no augstāk minētajiem jautājumiem atbilde ir „Jā”, jums vajadzētu veltīt laiku, lai pārskatītu grēkus un kļūdas ko Izraēla bērni pieļāva, un paanalizēt, vai nav kādas lietas, kas ir jāmains jūsu pašu dzīvēs. Pajautājiet sev tādus smagus jautājumus kā: 
  • Vai es kurnu un žēlojos tā vietā, lai cildinātu un pateiktos Dievam par to, ko Viņš man ir devis?
  • Vai ir kāda lieta, kas ieņem Dieva vietu manā dzīvē šobrīd?
  • Vai es pretojos Dievam vai Viņa vārdam?
  • Par cik lepnība ir pretošanās sakne, pajautā sev, vai es neesmu lepns un iedomīgs cilvēks? Vai man ir tieksme uz strīdēšanos, dusmām vai pat vardarbību? Vai mana saskarsme, darīšanas un sarunas ar manu ģimeni, draugiem un svešiniekiem ir ķildīgas savā raksturā, vai arī tās ir pildītas ar mīlestību, laipnību, iejūtību un šķīstumu?
  • Vai manas domas un darbības ir svētas un šķīstas? Vai es aizmirstos iekāres domās vai darbos?
  • Vai es iekāroju to, kas pieder citiem cilvēkiem – viņu laulāto, viņu māju, viņu naudu un viņu talantus?
 Lūdzu ņemiet vērā, ka ne katra aizkavēšanās jūsu ceļā uz mērķi ir saistīta ar grēku. Dievs katrai lietai izkārto savu laiku, tomēr, ja mēs veicam revīziju savā dzīvē, tas var palīdzēt novākt no ceļa dažādus šķēršļus, tā lai Dievs var mūs ievest apsolītajā zemē, Viņa laika pilnībā. Atceries, ka pat, ne vislielākā ticība vai milzums pozitīvo domu nepalīdzēs jums ieiet jūsu personīgajā apsolītajā zemē, ja jūs pretosieties Dieva likumiem, vai jūsu attieksme būs ķildīga, vai jūsu domas vai darbības būs amorālas. Lai jūs nekad nemirtu verdzībā vai tuksnesī, bet nonākat jūsu apsolītajā zemē Jēzus vārdā! Uz tikšanos rītdien, Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.
  • Pati labākā un ietekmīgākā svētruna, kuru mēs varam sludināt, – tā ir svētruna, kuru sludina mūsu dzīve

    Mana dzīve sludina pat tad, kad es par to nezinu. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi mainīties, lai mūsu dzīve varētu atspoguļot un atbilst tam, ko mēs sludinām ar savu muti. Mums ir jāsludina ar savu dzīvi, un ne tikai vārdiem. Tā ir Dieva griba priekš mums.Dievs maina mūs ne tikai caur grūtībām un pārbaudījumiem, bet arī caur Savu laipnību un žēlastību.
  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.
  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.
  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks? II

    Atbildīgs cilvēks ir organizēts, disciplinēts un uzcītīgs pat tad, kad viņu neviens nenovēro. Tāds cilvēks pats nosaka, kas viņam jādara, kā jādara, kad jādara, un pieliek visu piepūli tam, lai to paveiktu. Atbildīgs cilvēks pakļauj sevi tam, kas viņam jāpadara. Pateicoties izpratnei par atbildības svarīgumu, viņš nevar būt slaists vai dīkdienis. Atbildīgs cilvēks pareizi un efektīvi izmanto savu laiku, savu enerģiju un savus resursus.