Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks? II
Labdien, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par katru no jums, kurš apmeklē mūsu mājas lapu, lai piepildītos ar Dieva Vārdu. Dieva Vārds – tā ir dzīvības maize, tas ir virziena rādītājs, tā ir palīdzība, tā ir iedvesma, tas ir tas, kas liek pieaugt mūsu ticībai. Ja vien mēs pildīsim Vārdu, Dieva Vārds palīdzēs mums kļūt par atbildīgiem cilvēkiem.
Vakar mēs sākām runāt par to, kāds tad ir atbildīga cilvēka portrets. Mēs ieraudzījām, ka atbildīgs cilvēks neaizmirst to, kas tam tika teikts vai uzticēts, jo viņš to pieraksta un izpilda. Bez tam, atbildīgs cilvēks tur savu vārdu vai apsolījumu, kā arī atbildīgs cilvēks nevaino citus savās problēmās, bet meklē visupirms savu vainu un to novērš.
Turpināsim aplūkot atbildīga cilvēka portretu.
Atbildīgs cilvēks ir organizēts, disciplinēts un uzcītīgs pat tad, kad viņu neviens nenovēro. Tāds cilvēks pats nosaka, kas viņam jādara, kā jādara, kad jādara, un pieliek visu piepūli tam, lai to paveiktu. Atbildīgs cilvēks pakļauj sevi tam, kas viņam jāpadara. Pateicoties izpratnei par atbildības svarīgumu, viņš nevar būt slaists vai dīkdienis. Atbildīgs cilvēks pareizi un efektīvi izmanto savu laiku, savu enerģiju un savus resursus.
- Atbildīgs cilvēks – uzticams, uz viņu var paļauties.
Ja atbildīgam cilvēkam kaut ko uztic, var būt drošs par to, ka tas viss tiks paveikts. Atbildīgs cilvēks nepievils, pat ja viņam viss neizdodas, – šajā gadījumā viņš atradīs aizvietotāju, viņš parūpēsies par to, lai uzdevums tik un tā tiktu paveikts.
- Atbildīgs cilvēks ir uzticams, lojāls un godīgs.
Ko tu dari, kad neviens tevi neredz un nenovēro?
Atceros sevi kā pusaudzi, kad tēvs reiz, parādot, kā tas jādara, uzticēja man iesēt laukā kukurūzu. Man bija jāsēj ik pa 2-3 sēklām noteiktā attālumā. Kamēr tēvs mani vēroja, es to darīju ļoti kvalitatīvi, un viņš, pārliecinājies, ka es esmu visu sapratis, aizgāja un sāka nodarboties ar ko citu. Taču, man to visu gribējās padarīt ātrāk, tāpēc es gandrīz visas sēklas izbēru vienā vietā, domājot, ka es darbu esmu paveicis un aizskrēju spēlēties ar draugiem. Es atskrēju pie tēva un paziņoju, ka visas kukurūzas sēklas ir beigušās. Tēvs pateicās man par darbu un atlaida mani, un es aizgāju spēlēties. Bet pagāja laiks un, kad šī kukurūza uzdīga, viss kļuva acīm redzams. Manas bezatbildības dēļ tēvam nācās sēt kukurūzu vēlreiz, lai gan to darīt jau bija par vēlu.
Mūsu bezatbildība mūs vajās, jo tas, ko mēs sējam, reiz tas izaugs!
Vēstulē Galatiešiem 6:7 ir teikts:
„Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.”
Pārbaudi, kādas sēklas tu sēj savā dzīvē– atbildības vai bezatbildības sēklas, jo no tā būs atkarīga tavas dzīves kvalitāte.
Turpināsim rīt!
Dieva mierā!
Mācītājs Rufus Adžiboije
