Jēzus maina tos, kuri seko Viņam!

Sveicu jūs, dārgie draugi, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos neatdziest slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.Mēs turpinām runāt par to, ka mūsu pašu labad, Dievs vēlas mainīt katru no mums. Vakar mēs runājām, ka tad, ja mēs ļausim Dievam veikt mūsos Viņa pārmaiņas un sekosim Jēzum, tad mums apkārt esošie cilvēki varēs ieraudzīt pār mūsu dzīvi un kalpošanu debesu zīmogu.Vai atceraties, ka pēc Jēzus augšāmcelšanās, kad sinagogas sardzes priekšnieki, rakstu mācītāji un saduķeji satikās ar Viņa mācekļiem, tie ieraudzīja mācekļos pārcilvēcisku spēku. 
„Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu.”(Apustuļu darbi 4:13).
 Pie kāda secinājuma nonāca rakstu mācītāji un saduķeji pēc tam, kad tie pamanīja Jēzus mācekļu neparasto uzvedību? Viņi sacīja, ka šie cilvēki bija ar Jēzu! Mācekļi sekoja Jēzum.Kad mēs skatāmies uz apustuļa Pētera dzīvi, mums jāsaprot, ka sākumā viņa vārds bija Sīmanis, nevis Pēteris. Sīmanis kļuva par Pēteri tikai pēc tam, kad tas sāka sekot Jēzum. 
„Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un bija Viņam sekojuši. Viņš vispirms atrod savu brāli Sīmani un viņam saka: “Mēs esam atraduši Mesiju” (tulkojumā: svaidītais). Viņš to aizveda pie Jēzus. Jēzus, viņu uzlūkojis, sacīja: “Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kēfa” (tulkojumā: Pēteris – klints).”(Jāņa 1:40-42).
 Kāds bija Pētera īstais vārds? Sīmanis! Ko šis vārds nozīmēja? Sīmanis – tas nozīmē niedre.Niedre – tas ir augs, kurš tiek vēja locīts dažādos virzienos. Runājot par cilvēku, tas ir nestabila cilvēka tēls, kurš vadās no savām jūtām un emocijām. Ja jūs lasīsiet Bībelē par to Pētera dzīves posmu, kad viņu vēl sauca par Sīmani, tad ieraudzīsiet, ka viņš bija tieši tāds cilvēks. Sīmanis bija ātras dabas un emocionāls cilvēks. Tikko viņš no laimes varēja lēkt līdz pat debesīm, bet pēkšņi viņš varēja pārvērsties par absolūti nomāktu cilvēku. Sīmanis bija visai nestabils cilvēks. Liekas, tikko Sīmanis varēja Dieva Gara vadīts teikt: „Tu esi Kristus!”, un tūlīt pat sacīt to, uz ko Jēzus viņam atbildēja: „Atkāpies no Manis, sātan”.Sīmanim bija tieksme bieži mainīties, atverot sevi nešķīstajam humānisma garam (skatīt Mateja 16:13-23).Taču, pēc tam, kad Sīmanis atstāja savus tīklus un sekoja Jēzum, ar viņu kaut kas notika. Ieraugot Sīmani, Jēzus tūlīt pat sacīja viņam: „Tu, Sīmani, tiksi saukts par Pēteri!” Vārds Pēteris nozīmē „klints”.Pēc tam, kad Sīmani sāka saukt par Pēteri, Jēzus vēlējās dot tam sapratni par to, ka viņš mainīsies līdz nepazīšanai. Tādejādi Jēzus Pēterim sacīja: „Es mainīšu tevi, tikai seko Man! Seko Man, un Es tevi darīšu!”Kad rakstu mācītāji un sinagogas sardzes priekšnieki ieraudzīja Pēteri, viņi brīnījās, sakot:„ Tas taču ir vienkāršs zvejnieks, nevis mācīts cilvēks!” Viņi nesaprata, no kurienes Pēterim radās tāda drosme un gudrība. Taču jūs zināt no kurienes šīs pārmaiņas. Pēteri mainīja Kungs Jēzus Kristus! Viņu mainīja Svētais Gars!Kālab Pēteris mainījās? Jo viņš sekoja Jēzum!Ja tu pastāvīgi sekosi Jēzum, tad tu pastāvīgi mainīsies uz labo pusi, un tad citi cilvēki brīnīsies par to, cik ļoti ir mainījusies tava dzīve. Jēzus maina tos, kuri seko Viņam. Jēzus mainīs arī tevi, ja vien tu sekosi Viņam! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Būt Dieva mainītam – tā ir liela privilēģija!

    Kad Jēzus sacīja, ka Viņš mūs darīs par kaut ko, ar to Viņš saka, ka „Es jūs formēšu vai veidošu tā, lai citi, jūs ieraugot, varētu teikt, ka jūs esat radīti debesīs.”Ja mēs ļausim Dievam veikt mūsos Viņa pārmaiņas un sekosim Jēzum, tad apkārtesošie cilvēki varēs ieraudzīt pār mūsu dzīvi un kalpošanu debesu zīmogu.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi III

    Mīlestība nogalina iekāri, tāpēc tur, kur ir mīlestība, tur rētas dziedinās un viss uzplaukst. Mīlestība – tā ir Dieva daba, un, kad mēs kļūstam par Viņa dievišķās dabas līdzdalībniekiem, mēs attālināmies no pasaulē valdošā pagrimuma.„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.” (2Pētera.1: 3-4)
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.
  • Dzīves mērķa meklēšana VII

    Šodien es vēlētos noslēgt mūsu sarunu par cilvēka mērķa meklēšanu savai dzīvei un par to, kā mēs varam atrast patiesu laimi, dzīvojot zem šīs saules. Mēs redzējām, ka Sālamans, laimes un apmierinājuma meklējumos, nogāja garu un smagu ceļu. Slava Dievam, ka tas ir pierakstīts priekš mums, lai mēs spētu izvairīties no tām kļūdām, par kurām Sālamans runā Sālamana mācītāja grāmatā. Sālamans saprata, ka dzīve bez Dieva ir pilnīga ilūzija, laime bez Dieva ir mirāža. Sālamana mācītāja grāmatas noslēgumā Sālamans raksta: „ Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns. „ (Sālam. mācītājs 12:13-14).
  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”