26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda!
Dārgie Dieva bērni, es no jauna sveicinu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Šodien bieži var dzirdēt to, ka cilvēki runā par atmodu – savās dzīvēs, savās ģimenēs, draudzēs un valstī. Vai tev ir vajadzīga atmoda? Ja jā, tad kā tu to vari zināt? Savā šodienas uzrunā vēlos piedāvāt jums izskatīt 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda un Svētā Gara apciemojums. Tas katram mums var palīdzēt ieraudzīt pašam sevi, un noteikt savu diagnozi.Mums ir nepieciešama atmoda un Svētā Gara apciemojums, ja mēs sevī novērojam sekojošo:
- Ka mūsos vairs nav tādas mīlestības uz Dievu, kāda tā bija agrāk.
- Ka pasaulīgās nodarbes un intereses kļūst priekš mums svarīgākas, nekā mūžības jautājumi.
- Ka mums vieglāk ir skatīties televizoru vai lasīt pasaulīgās grāmatas un žurnālus, nekā lasīt Bībeli un lūgt.
- Ka mums ir ļoti vāja vēlēšanās lūgt vai arī mums vispār nav šādas vēlēšanās.
- Ka mums vairāk gribas pelnīt naudu (saņemt), nekā atdot naudu.
- Ka mūsu kristīgajā dzīvē nav prieka un degsmes.
- Ka mēs zinām patiesību, bet dzīvē to nepielietojam.
- Ka mēs minimāli cenšamies vai arī vispār necenšamies iemantot cilvēkus Dievam.
- Ka mums ir laiks sportam, izklaidēm un atpūtai, bet nav laika Bībeles studēšanai un lūgšanām.
- Ka mēs vairs nejūtam bijību Dieva Vārda priekšā.
- Ka mēs vairāk esam ieinteresēti savā darbā un savā biznesā, nekā Dieva Valstībā un dvēseļu glābšanā.
- Ka vīrs un sieva nevar lūgt kopā vai arī vispār nelūdz kopā.
- Ka mūsu lūgšanās nav centības.
- Ka mēs televizorā skatāmies to, ko mēs nekad nerādītu draudzē.
- Ka mēs reti domājam par mūžību.
- Ka mūsu sirds ir auksta un acis tukšas.
- Ka mūsu dziesmas un pielūgsme ir nedzīva.
- Ka mēs neredzam pastāvīgu Dieva pārdabiskā spēka izpausmi.
- Ka mums ir garlaicīgi pielūgt Dievu un nav vēlēšanās nākt uz draudzi.
- Ka mēs nevingrinām savu ticību un mums ir grūti ticēt pārdabiskajam Dievā.
- Ka mēs vairāk esam norūpējušies par to, ko par mums domā citi cilvēki, nekā par to, ko par mums domā Dievs.
- Ka mēs nekādi neietekmējam vai ļoti vāji ietekmējam mūsu apkārtējo pasauli.
- Ka mēs vairs neraudam un neskumstam par saviem grēkiem.
- Ka mūs vairs neuztrauc domas par to, ka mūsu neglābtie kaimiņi, kolēģi vai paziņas dodas uz elli.
- Ka mūsu sirdī, mūsu ģimenē un mūsu draudzē uguns ir apdzisusi.
- Ka mēs esam akli attiecībā uz to, ka mums pašiem ir vajadzīga atmoda.
