26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda!

Dārgie Dieva bērni, es no jauna sveicinu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Šodien bieži var dzirdēt to, ka cilvēki runā par atmodu – savās dzīvēs, savās ģimenēs, draudzēs un valstī. Vai tev ir vajadzīga atmoda? Ja jā, tad kā tu to vari zināt? Savā šodienas uzrunā vēlos piedāvāt jums izskatīt 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda un Svētā Gara apciemojums. Tas katram mums var palīdzēt ieraudzīt pašam sevi, un noteikt savu diagnozi.Mums ir nepieciešama atmoda un Svētā Gara apciemojums, ja mēs sevī novērojam sekojošo:
  1. Ka mūsos vairs nav tādas mīlestības uz Dievu, kāda tā bija agrāk.
  2. Ka pasaulīgās nodarbes un intereses kļūst priekš mums svarīgākas, nekā mūžības jautājumi.
  3. Ka mums vieglāk ir skatīties televizoru vai lasīt pasaulīgās grāmatas un žurnālus, nekā lasīt Bībeli un lūgt.
  4. Ka mums ir ļoti vāja vēlēšanās lūgt vai arī mums vispār nav šādas vēlēšanās.
  5. Ka mums vairāk gribas pelnīt naudu (saņemt), nekā atdot naudu.
  6. Ka mūsu kristīgajā dzīvē nav prieka un degsmes.
  7. Ka mēs zinām patiesību, bet dzīvē to nepielietojam.
  8. Ka mēs minimāli cenšamies vai arī vispār necenšamies iemantot cilvēkus Dievam.
  9. Ka mums ir laiks sportam, izklaidēm un atpūtai, bet nav laika Bībeles studēšanai un lūgšanām.
  10. Ka mēs vairs nejūtam bijību Dieva Vārda priekšā.
  11. Ka mēs vairāk esam ieinteresēti savā darbā un savā biznesā, nekā Dieva Valstībā un dvēseļu glābšanā.
  12. Ka vīrs un sieva nevar lūgt kopā vai arī vispār nelūdz kopā.
  13. Ka mūsu lūgšanās nav centības.
  14. Ka mēs televizorā skatāmies to, ko mēs nekad nerādītu draudzē.
  15. Ka mēs reti domājam par mūžību.
  16. Ka mūsu sirds ir auksta un acis tukšas.
  17. Ka mūsu dziesmas un pielūgsme ir nedzīva.
  18. Ka mēs neredzam pastāvīgu Dieva pārdabiskā spēka izpausmi.
  19. Ka mums ir garlaicīgi pielūgt Dievu un nav vēlēšanās nākt uz draudzi.
  20. Ka mēs nevingrinām savu ticību un mums ir grūti ticēt pārdabiskajam Dievā.
  21. Ka mēs vairāk esam norūpējušies par to, ko par mums domā citi cilvēki, nekā par to, ko par mums domā Dievs.
  22. Ka mēs nekādi neietekmējam vai ļoti vāji ietekmējam mūsu apkārtējo pasauli.
  23. Ka mēs vairs neraudam un neskumstam par saviem grēkiem.
  24. Ka mūs vairs neuztrauc domas par to, ka mūsu neglābtie kaimiņi, kolēģi vai paziņas dodas uz elli.
  25. Ka mūsu sirdī, mūsu ģimenē un mūsu draudzē uguns ir apdzisusi.
  26. Ka mēs esam akli attiecībā uz to, ka mums pašiem ir vajadzīga atmoda.
Es lūdzu par to, lai šis vārds aizdedz tevī mīlestību uz To Kungu un pamudina tevi atgriezties pie tavas pirmās mīlestības.Tas Kungs lai tevi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus!

    Daudzi cilvēki gaida, kad viņu dzīvēs notiks brīnums, un dažkārt šī gaidīšana ir gadiem ilga. Šodien es vēlos palīdzēt ieraudzīt to, ka mums nav jāgaida brīnuma atnākšana, bet mums pašiem ir jāveido šis brīnums. Jebkuru brīnumu, kuru cilvēks vēlas piedzīvot savā dzīvē, ir jāveido cilvēkam pašam. Iespējams, tas neatnāks uzreiz, bet tad, kad tu uzcelsi vajadzīgo( dabisko) platformu šim brīnumam, tas noteikti atnāks tavā dzīvē. Un tad, kad tas notiks, tev būs neapstrīdami pierādījumi tavai ticībai un paļāvībai uz Dievu.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? III

    Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties tiem talantiem un dāvanām, kas cilvēkam dotas. Bailes laupa cilvēkam ticību Dievam. Viltīga sirds dara cilvēku par egoistu, bet viņa motīvus – netīrus. Tādam cilvēkam ir sveša atbildības sajūta par savu rīcību un vārdiem. Viņš dzīvo pēc principa: „ Es nevienam neko neesmu parādā, bet man ir parādā – visi.”
  • Cik svarīgi ir sargāt savu sirdi, jo no tās iziet dzīvības avoti

    Lai no mums plūstu dzīvība, mums jāpiepildās ar šo dzīvību. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Pieņemot Kristu par savu Kungu un Glābēju, mēs pieņemam Viņa dzīvību sevī. Taču šai dzīvībai ir nepārtraukti jānostiprinās mūsos, un tas ir iespējams tad, kad mēs piepildāmies ar Dieva Vārdu. Tu pats nosaki to, ar ko piepildīsi savu sirdi – Dieva Vārdu vai šīs pasaules vērtību sistēmu, svētumu vai grēku, ticību vai bailēm. Dieva Vārds atnes mūsu dzīvē ticību, spēku, veselību. Staigāšana svētumā ļauj mums redzēt Dieva spēka izpausmi mūsu dzīvē, ticība uz Dievu, balstīta uz Dieva Vārdu, savieno mūs ar Dievu un Viņa iespējām.
  • Lūdz Dievam pēc reformācijas savā dzīvē, īpaši lūgšanu dzīvē!

    Dievs vēlās, lai mēs saprotam, ka draudze, kura lūdz – ir draudze, kura uzvar, tā ir vienīgā draudze, kuru elles vārti nespēs uzvarēt. Draudze, kura lūdz – ir draudze, kura pieaug, kura piedzīvo Dieva spēku un brīnumus. Dievs teica, ka Viņš radīs Draudzi un elles vārti šo Draudzi neuzvarēs.Lai Dievs palīdz katram no mums, lai lūgšana ieņem svarīgu vietu mūsu dzīvē, lai atnāk Dieva kārtība lūgšanu dzīvē. Es nerunāju par to lūgšanu, kura neaizsniedz debesis, bet es runāju par lūgšanu, kura aizsniedz debesis un atnes atbildi.
  • Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai

    Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs nedrīkstam censties uzspiest Dievam savu gribu. Pats fakts, ka tu nāc pie Dieva lai lūgtu, jau ir pierādījums tam, ka tu pakļaujies Viņam.Bībele pavēl cilvēkam aizvien lūgt, – tā ir Dieva pavēle. Tāpēc tad, kad es lūgšanā nāku pie Dieva, pats lūgšanas akts liek mani paklausībā bauslim par lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, ja es lūdzu, – ar to es demonstrēju savu pakļaušanos Dieva gribai, jo lūgšana, – tā ir Dieva pavēle.