26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda!

Dārgie Dieva bērni, es no jauna sveicinu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Šodien bieži var dzirdēt to, ka cilvēki runā par atmodu – savās dzīvēs, savās ģimenēs, draudzēs un valstī. Vai tev ir vajadzīga atmoda? Ja jā, tad kā tu to vari zināt? Savā šodienas uzrunā vēlos piedāvāt jums izskatīt 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda un Svētā Gara apciemojums. Tas katram mums var palīdzēt ieraudzīt pašam sevi, un noteikt savu diagnozi.Mums ir nepieciešama atmoda un Svētā Gara apciemojums, ja mēs sevī novērojam sekojošo:
  1. Ka mūsos vairs nav tādas mīlestības uz Dievu, kāda tā bija agrāk.
  2. Ka pasaulīgās nodarbes un intereses kļūst priekš mums svarīgākas, nekā mūžības jautājumi.
  3. Ka mums vieglāk ir skatīties televizoru vai lasīt pasaulīgās grāmatas un žurnālus, nekā lasīt Bībeli un lūgt.
  4. Ka mums ir ļoti vāja vēlēšanās lūgt vai arī mums vispār nav šādas vēlēšanās.
  5. Ka mums vairāk gribas pelnīt naudu (saņemt), nekā atdot naudu.
  6. Ka mūsu kristīgajā dzīvē nav prieka un degsmes.
  7. Ka mēs zinām patiesību, bet dzīvē to nepielietojam.
  8. Ka mēs minimāli cenšamies vai arī vispār necenšamies iemantot cilvēkus Dievam.
  9. Ka mums ir laiks sportam, izklaidēm un atpūtai, bet nav laika Bībeles studēšanai un lūgšanām.
  10. Ka mēs vairs nejūtam bijību Dieva Vārda priekšā.
  11. Ka mēs vairāk esam ieinteresēti savā darbā un savā biznesā, nekā Dieva Valstībā un dvēseļu glābšanā.
  12. Ka vīrs un sieva nevar lūgt kopā vai arī vispār nelūdz kopā.
  13. Ka mūsu lūgšanās nav centības.
  14. Ka mēs televizorā skatāmies to, ko mēs nekad nerādītu draudzē.
  15. Ka mēs reti domājam par mūžību.
  16. Ka mūsu sirds ir auksta un acis tukšas.
  17. Ka mūsu dziesmas un pielūgsme ir nedzīva.
  18. Ka mēs neredzam pastāvīgu Dieva pārdabiskā spēka izpausmi.
  19. Ka mums ir garlaicīgi pielūgt Dievu un nav vēlēšanās nākt uz draudzi.
  20. Ka mēs nevingrinām savu ticību un mums ir grūti ticēt pārdabiskajam Dievā.
  21. Ka mēs vairāk esam norūpējušies par to, ko par mums domā citi cilvēki, nekā par to, ko par mums domā Dievs.
  22. Ka mēs nekādi neietekmējam vai ļoti vāji ietekmējam mūsu apkārtējo pasauli.
  23. Ka mēs vairs neraudam un neskumstam par saviem grēkiem.
  24. Ka mūs vairs neuztrauc domas par to, ka mūsu neglābtie kaimiņi, kolēģi vai paziņas dodas uz elli.
  25. Ka mūsu sirdī, mūsu ģimenē un mūsu draudzē uguns ir apdzisusi.
  26. Ka mēs esam akli attiecībā uz to, ka mums pašiem ir vajadzīga atmoda.
Es lūdzu par to, lai šis vārds aizdedz tevī mīlestību uz To Kungu un pamudina tevi atgriezties pie tavas pirmās mīlestības.Tas Kungs lai tevi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ticība uz Jēzu – ir vienīgais, kas var novērst grēka krišanas sekas

    „Jūs zināt, ka Viņš ir atklājies, lai grēkus atņemtu, un grēku nav Viņā.” (1Jāņa 3:5).Jēzus nāca, lai paņemtu uz Sevi mūsu grēkus, citādi, mēs nevarētu glābties no traģēdijām, bēdām un nāves. Slava, Dievam par to, ka Viņš sūtīja Jēzu Kristu šajā pasaulē! Jēzus – ir pierādījums tam, ka Dievs mūs mīl. Ja, Dievs vēlētu cilvēkiem ļaunumu, tad Viņš nekad nebūtu mums Jēzu sūtījis.
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.
  • Dieva klātbūtne

    „Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes.”(2.Mozus 33:16).Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk. Ja Dieva klātbūtne ir tik nepieciešama, tad kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt to savā dzīvē?
  • Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu

    Ko es ar to domāju, runājot par pastāvību un sistemātiskumu? Piemēram, es atskaitos reizi pusgadā un tas ir ļoti ilgs laika posms, kurā es varu sadarīt daudz dažādas lietas. Tāpēc man ir vajadzīga tāda struktūra vai sistēma, kurā es varu regulāri un sistemātiski atskaitīties, kā minimums reizi nedēļā.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam!

    Vai tu gribi piedzīvot Dievu un Viņa spēku savā dzīvē? Tad uzticies Dievam un parādi savu uzticēšanos caur paklausību Viņam. Bībele saka, ka bez ticības Dievam nevar patikt. Ja tu neizpatīc Dievam, tad tu nevari arī piedzīvot Viņa klātbūtni un Viņa spēku. Tad, kad Dievs atklāj vai parāda tev to, ko Viņš grib darīt, tev tūlīt pat vajag atsaukties Viņa aicinājumam. Tā ir pazīme tavai pašatdevei un pazīme tam, ka tu arī turpmāk gribi klausīt Dieva balsij. Nepaklausība nocietina sirdi un dara mūs nespējīgus dzirdēt no Dieva.
  • Ko tu dari ar savu talantu?

    Es lūdzu, lai mēs visi dzirdētu to ne tikai ar savām ausīm, bet arī ar savām sirdīm. Tā ir Jēzus Kristus līdzība par Debesu Valstību. Viena no lietām, par kuru Jēzus pastāvīgi mācīja, bija mācība par Debesu Valstību. Un tam bija svarīgi iemesli. Šīs pasaules valstība pāries, un nāks jauna Valstība-Debesu Valstība. Jēzus atnesa Debesu Valstību uz zemes, un Vīnš vēlās, lai mēs zinātu šo Valstību, tiektos un dzīvotu šajā Valstībā. Bībelē ir teikts, lai mēs visupirms meklējam Dieva Valstību un Viņa taisnību. Tas nav tik viegli, tāpēc ka ir vēl arī cita valstība, kas darbojas pret Debesu Valstību, un kas vilina mūsu sirdis. Tāpēc Jēzus daudz runāja par Debesu Valstību un gandrīz visas Viņa līdzības bija par to.