26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda!

Dārgie Dieva bērni, es no jauna sveicinu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Šodien bieži var dzirdēt to, ka cilvēki runā par atmodu – savās dzīvēs, savās ģimenēs, draudzēs un valstī. Vai tev ir vajadzīga atmoda? Ja jā, tad kā tu to vari zināt? Savā šodienas uzrunā vēlos piedāvāt jums izskatīt 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda un Svētā Gara apciemojums. Tas katram mums var palīdzēt ieraudzīt pašam sevi, un noteikt savu diagnozi.Mums ir nepieciešama atmoda un Svētā Gara apciemojums, ja mēs sevī novērojam sekojošo:
  1. Ka mūsos vairs nav tādas mīlestības uz Dievu, kāda tā bija agrāk.
  2. Ka pasaulīgās nodarbes un intereses kļūst priekš mums svarīgākas, nekā mūžības jautājumi.
  3. Ka mums vieglāk ir skatīties televizoru vai lasīt pasaulīgās grāmatas un žurnālus, nekā lasīt Bībeli un lūgt.
  4. Ka mums ir ļoti vāja vēlēšanās lūgt vai arī mums vispār nav šādas vēlēšanās.
  5. Ka mums vairāk gribas pelnīt naudu (saņemt), nekā atdot naudu.
  6. Ka mūsu kristīgajā dzīvē nav prieka un degsmes.
  7. Ka mēs zinām patiesību, bet dzīvē to nepielietojam.
  8. Ka mēs minimāli cenšamies vai arī vispār necenšamies iemantot cilvēkus Dievam.
  9. Ka mums ir laiks sportam, izklaidēm un atpūtai, bet nav laika Bībeles studēšanai un lūgšanām.
  10. Ka mēs vairs nejūtam bijību Dieva Vārda priekšā.
  11. Ka mēs vairāk esam ieinteresēti savā darbā un savā biznesā, nekā Dieva Valstībā un dvēseļu glābšanā.
  12. Ka vīrs un sieva nevar lūgt kopā vai arī vispār nelūdz kopā.
  13. Ka mūsu lūgšanās nav centības.
  14. Ka mēs televizorā skatāmies to, ko mēs nekad nerādītu draudzē.
  15. Ka mēs reti domājam par mūžību.
  16. Ka mūsu sirds ir auksta un acis tukšas.
  17. Ka mūsu dziesmas un pielūgsme ir nedzīva.
  18. Ka mēs neredzam pastāvīgu Dieva pārdabiskā spēka izpausmi.
  19. Ka mums ir garlaicīgi pielūgt Dievu un nav vēlēšanās nākt uz draudzi.
  20. Ka mēs nevingrinām savu ticību un mums ir grūti ticēt pārdabiskajam Dievā.
  21. Ka mēs vairāk esam norūpējušies par to, ko par mums domā citi cilvēki, nekā par to, ko par mums domā Dievs.
  22. Ka mēs nekādi neietekmējam vai ļoti vāji ietekmējam mūsu apkārtējo pasauli.
  23. Ka mēs vairs neraudam un neskumstam par saviem grēkiem.
  24. Ka mūs vairs neuztrauc domas par to, ka mūsu neglābtie kaimiņi, kolēģi vai paziņas dodas uz elli.
  25. Ka mūsu sirdī, mūsu ģimenē un mūsu draudzē uguns ir apdzisusi.
  26. Ka mēs esam akli attiecībā uz to, ka mums pašiem ir vajadzīga atmoda.
Es lūdzu par to, lai šis vārds aizdedz tevī mīlestību uz To Kungu un pamudina tevi atgriezties pie tavas pirmās mīlestības.Tas Kungs lai tevi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Cienīgs mērķis dzīvei”.Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:
  • Lai tas tev ir kā likums, ka tu neko nedarīsi bez lūgšanas!

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi III

    Mīlestība nogalina iekāri, tāpēc tur, kur ir mīlestība, tur rētas dziedinās un viss uzplaukst. Mīlestība – tā ir Dieva daba, un, kad mēs kļūstam par Viņa dievišķās dabas līdzdalībniekiem, mēs attālināmies no pasaulē valdošā pagrimuma.„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.” (2Pētera.1: 3-4)
  • Netērējiet savu laiku veltīgi, ieguldiet to tajā, kas pārdzīvos jūsu laiku uz zemes

    Nosūtiet savus dārgumus uz debesīm, ieguldot sevi un savus resursus tajos, kuri turp dodas. Daudzi krāj dārgumus un mantu tikai priekš sevis šeit uz zemes un nekļūst bagāti Dievā. Bībele tādus cilvēkus sauc par neprātīgiem:«Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.» (Lūka 12: 20-21).
  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.
  • Ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi

    Lūk, viens no iemesliem, kālab es saku, ka tad, ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi. Ja mēs nekalpojam, tad mēs līdzināmies cilvēkam, kurš tikai saņem, bet neatdod. Agrāk vai vēlāk tāds cilvēks sāks garīgi smirdēt. Aplūkojiet jebkuru upi, ezeru, kuros ūdens ietek, bet no tiem nekas neizplūst. Pēc kāda laika ūdens šādās vietās kļūs sāļš, miris un bez dzīvības pazīmēm.