Kā ieiet savā kalpošanā?

 Sveicu jūs, dārgie draugi! Miers jums un žēlastība no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Šodien es vēlētos parunāt par tēmu: „Kā ieiet savā kalpošanā?”

Aplūkosim, kas ir nepieciešams tam, lai ieietu savā kalpošanā.

Jums ir jābūt vēlmei kalpot.

Tas ir patiess vārds: ja kas tiecas pēc bīskapa amata, tas iekāro teicamu darbu. (1.Timotejam 3:1).

Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi diez vai kāds jums palīdzēs.

Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.

No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?

Vēlēšanās kalpot nāk no sapratnes par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi.

Jums ir jābūt sapratnei par kalpošanas mērķi.

Lai ieietu savā kalpošanā, jums vispirms ir jānoskaidro savas kalpošanas mērķis.

Kāpēc tu kalpo?

Eksistē virkne iemeslu, kāpēc ir jākalpo. Lūk, daži no tiem:

  • Lai realizētu savu potenciālu Dievā.

Dievs katram cilvēkam ir devis dažādus talantus, spējas un milzīgu potenciālu, kurus Viņš vēlas, lai mēs izmantojam Viņa Valstības celtniecībai. Taču bez kalpošanas mēs nekad nevarēsim attīstīt sevī šo potenciālu un novest to līdz maksimumam.

Mēs dzirdēsim par to, kā Dievs strādā caur kādu un veido vēsturi caur kādu, bet paši kā skatītāji būsim tikai visa notiekošā vērotāji. Dievs katru no mums ir radījis līdzdalībai, un ne tam, lai mēs būtu vienkārši skatītāji. Dievs ir spējīgs varenā veidā darboties katrā no mums, ja vien mēs dosim Viņam šādu iespēju, – caur savu pašatdevi un savu dāvanu un spēju došanu.

Diez vai tu varēsi būt apmierināts kā kristietis, ja tu, saliekot rokas, vienkārši sēdi un skaties uz to, kā citi ceļas un veic lielus varoņdarbus, bet tu tikai sajūsminies par viņiem. Kad tu kalpo, tu attīsties. Pretējā gadījumā, tu aproc savu potenciālu, un tad vispār vari to pazaudēt (skatīt līdzību par talentiem – Mateja Evaņģēlija 25. nod.).

  • Nākamais kalpošanas mērķis – tas ir sava aicinājuma piepildījums, lai nostiprinātu Dieva Valstību un virzītu Viņa darbus uz zemes.

Tu neesi parādījies uz zemes nejauši. Dievam ir mērķis tavai dzīvei. Debesis ir radītas zemei (1.Mozus 1:14-18), zeme ir radīta cilvēkam (Jesajas 45:18), bet cilvēks ir radīts Dievam.

Cilvēks ir radīts sadraudzībai ar Dievu un tam, lai nostiprinātu Viņa Debesu Valstību uz zemes, radīts būt par Viņa sūtni vai pārstāvi virs zemes (1.Mozus 1:26-28).

„Tad Dievs sacīja: “Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts, un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un gadiem, un tie lai ir par spīdekļiem debess velvē gaismot pār zemi.” Un tā tapa. Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli, lai valdītu dienu, un mazāko spīdekli, lai valdītu nakti, un zvaigznes radīja. Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār zemi un valdītu dienā un naktī un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam.” (1.Mozus 1:14-18).
„Tā saka Tas Kungs, kas radīja debesis, Dievs, kas veidoja zemi, – Viņš to nav radījis kā tukšu vietu, bet lai tā būtu apdzīvota. “Vienīgi Es esmu Tas Kungs, cita nav neviena!” (Jesajas 45:18).
„Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1.Mozus 1:26-28).

Dievs ir noteicis katram no mums veikt konkrētus labos darbus.

„Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Efeziešiem 2:10).

Viņš grib, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē un ar to pagodinām mūsu Debesu Tēvu. Tāpēc galvenais kalpošanas mērķis – tas nenozīmē vienkārši realizēt savu potenciālu, bet – paplašināt Dieva Valstību uz zemes, piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu, nostiprinot Viņa principus konkrētās sabiedrības sfērās un iemantojot cilvēkus Dievam.

Rīt mēs turpināsim izskatīt, kas vēl ir nepieciešams tam, lai ieietu savā kalpošanā.

Esiet svētīti!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana. Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš...

  • Ja mēs vēlamies efektīvi pielūgt Dievu, mēs varam to darīt pārdomājot par Dieva īpašībām

    Visvairāk mums būtu jārūpējas par to, kā paturēt Dievu savā prātā – domāt par Viņu un Viņa varenību, apzināti domās apstājoties pie tā. Tieši to Jēzus mācīja Saviem mācekļiem.Vispirms, līdz brīdim, kad tu sāksi ko teikt Dievam lūgšanā, – ar Viņa acīm ir jāierauga sava sirds.Otrs veids, kā mēs varam pielūgt Dievu, – lēnprātībā pārdomājot par mums atklātajām Dieva īpašībām. Kad mēs lasām Vārdu, kad piedzīvojam kādu svētību no Dieva, – tajā visā mēs varam ieraudzīt kādu Dieva īpašību.

    Visvairāk mums būtu jārūpējas par to, kā paturēt Dievu savā prātā - domāt par Viņu un Viņa varenību, apzināti...

  • Jēzus Sev atklāja Dieva gribu Savas zemes dzīves laikā

    Pateicoties tam, ka Jēzus iepazina Dieva gribu un piepildīja Savu misiju, mēs ar jums šodien varam ieiet Dieva klātbūtnē, saņemt grēku piedošanu un atbildes uz savām lūgšanām.Ļoti svarīgi ir ieraudzīt to, ka cilvēku likteņi ir atkarīgi no tā, vai mēs dzīvē piepildām savu misiju un Dieva gribu vai arī nē. Ja jūs nepiepildīsiet savu misiju, tad daži cilvēki nevarēs ieiet savā liktenī, vai arī jūsu dēļ tiks kavēta dažu cilvēku aicinājuma izpilde.Tieši šī iemesla dēļ, Jēzus ļoti nopietni uztvēra Dieva gribu un tās piepildīšanu. Mūsu Kunga Jēzus galvenā prioritāte bija, – pabeigt Sava Tēva, Kas Viņu sūtījis, darbus .

    Pateicoties tam, ka Jēzus iepazina Dieva gribu un piepildīja Savu misiju, mēs ar jums šodien varam ieiet Dieva...

  • Jūsu kalnu pārvietošana

    Ļoti bieži mēs runājam par savām problēmām nevis runājam uz tām.Ļoti bieži mēs stāstam Dievam par savām problēmām tā vietā lai teiktu savām problēmām par mūsu Dievu.Bībele aicina mūs rīkoties citādi:Runā uz saviem kalniem Pavēli viņiem pārvietoties Tici sirdī kā arī nešaubies un tev notiks tas ko teiksi.

    Ļoti bieži mēs runājam par savām problēmām nevis runājam uz tām. Ļoti bieži mēs stāstam Dievam par savām...

  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta II

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, tālab, lai nestu upuri Dievam. Bībele saka, ka ikviens, kurš tic Jēzum Kristum ir priesteris. Šodien mūsu, kā priesteru, aicinājums ir, – tuvoties Dievam, ikdienu pienest Viņam garīgus upurus. Bez tam, mēs runājām par to, ka, ja mēs gribam baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāmācās visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei.

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu...

  • Padomu došana jeb konsultēšana IV

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu...