Kā ieiet savā kalpošanā?

 Sveicu jūs, dārgie draugi! Miers jums un žēlastība no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Šodien es vēlētos parunāt par tēmu: „Kā ieiet savā kalpošanā?”Aplūkosim, kas ir nepieciešams tam, lai ieietu savā kalpošanā.Jums ir jābūt vēlmei kalpot.
Tas ir patiess vārds: ja kas tiecas pēc bīskapa amata, tas iekāro teicamu darbu. (1.Timotejam 3:1).
Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi diez vai kāds jums palīdzēs.Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?Vēlēšanās kalpot nāk no sapratnes par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi.Jums ir jābūt sapratnei par kalpošanas mērķi.Lai ieietu savā kalpošanā, jums vispirms ir jānoskaidro savas kalpošanas mērķis.Kāpēc tu kalpo?Eksistē virkne iemeslu, kāpēc ir jākalpo. Lūk, daži no tiem:
  • Lai realizētu savu potenciālu Dievā.
Dievs katram cilvēkam ir devis dažādus talantus, spējas un milzīgu potenciālu, kurus Viņš vēlas, lai mēs izmantojam Viņa Valstības celtniecībai. Taču bez kalpošanas mēs nekad nevarēsim attīstīt sevī šo potenciālu un novest to līdz maksimumam.Mēs dzirdēsim par to, kā Dievs strādā caur kādu un veido vēsturi caur kādu, bet paši kā skatītāji būsim tikai visa notiekošā vērotāji. Dievs katru no mums ir radījis līdzdalībai, un ne tam, lai mēs būtu vienkārši skatītāji. Dievs ir spējīgs varenā veidā darboties katrā no mums, ja vien mēs dosim Viņam šādu iespēju, – caur savu pašatdevi un savu dāvanu un spēju došanu.Diez vai tu varēsi būt apmierināts kā kristietis, ja tu, saliekot rokas, vienkārši sēdi un skaties uz to, kā citi ceļas un veic lielus varoņdarbus, bet tu tikai sajūsminies par viņiem. Kad tu kalpo, tu attīsties. Pretējā gadījumā, tu aproc savu potenciālu, un tad vispār vari to pazaudēt (skatīt līdzību par talentiem – Mateja Evaņģēlija 25. nod.).
  • Nākamais kalpošanas mērķis – tas ir sava aicinājuma piepildījums, lai nostiprinātu Dieva Valstību un virzītu Viņa darbus uz zemes.
Tu neesi parādījies uz zemes nejauši. Dievam ir mērķis tavai dzīvei. Debesis ir radītas zemei (1.Mozus 1:14-18), zeme ir radīta cilvēkam (Jesajas 45:18), bet cilvēks ir radīts Dievam.Cilvēks ir radīts sadraudzībai ar Dievu un tam, lai nostiprinātu Viņa Debesu Valstību uz zemes, radīts būt par Viņa sūtni vai pārstāvi virs zemes (1.Mozus 1:26-28).
„Tad Dievs sacīja: “Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts, un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un gadiem, un tie lai ir par spīdekļiem debess velvē gaismot pār zemi.” Un tā tapa. Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli, lai valdītu dienu, un mazāko spīdekli, lai valdītu nakti, un zvaigznes radīja. Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār zemi un valdītu dienā un naktī un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam.” (1.Mozus 1:14-18).
„Tā saka Tas Kungs, kas radīja debesis, Dievs, kas veidoja zemi, – Viņš to nav radījis kā tukšu vietu, bet lai tā būtu apdzīvota. “Vienīgi Es esmu Tas Kungs, cita nav neviena!” (Jesajas 45:18).
„Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1.Mozus 1:26-28).
Dievs ir noteicis katram no mums veikt konkrētus labos darbus.
„Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Efeziešiem 2:10).
Viņš grib, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē un ar to pagodinām mūsu Debesu Tēvu. Tāpēc galvenais kalpošanas mērķis – tas nenozīmē vienkārši realizēt savu potenciālu, bet – paplašināt Dieva Valstību uz zemes, piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu, nostiprinot Viņa principus konkrētās sabiedrības sfērās un iemantojot cilvēkus Dievam.Rīt mēs turpināsim izskatīt, kas vēl ir nepieciešams tam, lai ieietu savā kalpošanā.Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir pielūgsme? II

    Atšķirība starp patiesiem pielūdzējiem un vienkārši ticīgiem cilvēkiem slēpjas viņu Dieva atziņas līmenī. Cilvēki, kuri personīgi iepazinuši Dieva ceļus, itin visā un vienmēr redz Dievu, – visās dzīves situācijās un apstākļos. Cilvēki, kuri iepazinuši tikai Dieva darbus, priecājas vien tad, kad visapkārt viss ir labi, un kad Dieva darbi ir acīmredzami viņu dzīvēs.
  • Cik svarīgi ir izmantot mūsu namus, mūsu svētkus garīgam mērķim

    Dārgie draugi, vēlos jūs aicināt uz to, lai, plānojot dažādus pasākumus un svētkus, kuri saistīti ar nozīmīgiem datumiem jūsu dzīvē, jūs domātu par to, kā izmantot šīs tikšanās, šos svētkus evaņģelizācijai, caur to sasniedzot savus draugus, radus un paziņas.Bībele aicina mūs uz to, lai, visu ko darām, darām par godu Tam Kungam.„Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.”(1.Kor.10:31).
  • Vienotības svarīgums II

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.
  • DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS

    9 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19)Mūsu reakcijai uz disciplīnu vajadzētu būt grēku nožēlai! Grēks tas nav tikai tas, kas attiecas uz mani personīgi, bet gan arī tas, ka esmu nodarījis kādam pāri. Balstoties uz Dieva Vārdu ļaujiet man teikt ļoti skaidri un konkrēti par to ka vecākiem vajadzētu izmantot žagaru vai rīksti savu bērnu disciplinēšanai, un tas varētu būt viens no disciplinēšanas veidiem.
  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.