Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība

Labdien, dārgie lasītāji!

Esmu priecīgs par to, ka no jauna varu vērsties pie jums ar vārdu, kurš, es ticu, iedvesmos un uzmundrinās jūs.

 

Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Pateicības svarīgums”.

Pateicība – tas ir varens spēks, kurš bagātina ikviena cilvēka dzīvi, un it īpaši ticīga cilvēka dzīvi. Daudzi cilvēki, neizprotot pateicības svarīgumu, izturas pret to ļoti vieglprātīgi. Bet, kad mums būs sapratne un izpratne par to, ko sev līdzi nes pateicība, tad katrai mūsu rīcībai būs jēga un ietekme.

 

Un tātad, – kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība?

 

  1. Būt pateicīgam – tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums.

 

„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesal.5:18).

 

Dieva gribas piepildīšana ir ļoti svarīga mūsu dzīvei, jo tā dod paļāvību uz Dievu un dara mums pieejamu Dieva žēlastību un Viņa labvēlību.

 

Pa Savu dzīvi Jēzus sacīja sekojošo:

 

„Tad Es sacīju: raugi, Es nāku, grāmatā par Mani ir rakstīts, Tavu prātu darīt, ak, Dievs!”(Ebrejiem 10:7).

 

Mēs varam ņemt piemēru no Jēzus un veltīt sevi tam, lai piepildītu mums atklājušos Dieva gribu.

 

„Par visu esiet pateicīgi!” – tas ir Dieva bauslis.

 

Paklausība šim bauslim ir labāka par jebkuru upuri, kuru mēs varētu pienest Dievam. Paklausība Viņa baušļiem – tas ir labākais upuris, kādu mēs varam pienest Dievam.

 

„ Un Samuēls sacīja: “Vai tad Tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuriem nekā par paklausību Tā Kunga balsij? Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki,..”(1.Samuēla 15:22).

 

  1. Paklausība tur atvērtu Dieva labvēlības kanālu pār mūsu dzīvi.

 

„Jo viņi neņem vērā Tā Kunga darbību, nedz Viņa roku darbu; tāpēc Viņš tos satrieks un nepacels.” (Psalms 28:5).

 

Līdz brīdim, kamēr tu nepateicies Dievam par jau esošajām svētībām tavā dzīvē, – tu netiec kvalificēts kam lielākam. Attiecīgi, nepateicība aizver durvis uz Dieva žēlastību.

 

  1. Pateicība apskaidro mūsu prātu un atver mūsu sapratni.

 

Lai mēs būtu spējīgi pieņemt jaunas patiesības no Dieva, mums aktīvi un pastāvīgi ir jātrenējas pateicības mākslā.

 

„ Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā.” (Romiešiem1:21).

 

Nepateicība aptumšo cilvēka prātu un apstādina viņa attīstību. Tālāk šai Rakstu vietā tiek runāts par nepateicības sekām cilvēku dzīvēs.

 

„ Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, tāpēc, ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen. Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos.” (Romiešiem 1: 21-27).

 

Nepateicība tā aptumšo cilvēka prātu, ka ieved to maldos. Savukārt atmaksa par maldiem mums ir zināma, un konkrēti:

 

* neprāts(22-tais pants);

 

* elku kalpība (23-šais pants);

 

* dzīve kārībās un izvirtībā (24-tais pants);

 

* viltus mācība un nepatiesa Dieva vārda interpretācija (25-tais pants);

 

* morāls pagrimums vai netiklība (25,26-tais pants).

 

Vai redzat, pie kā noved nepateicība. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi runāt par šo tēmu.

 

Rīt mēs turpināsim izskatīt jautājumu par pateicības svarīgumu cilvēka dzīvē.

 

Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Praktiski norādījumi Bībeles izpētei II

    1. Lūgt, lai Dievs dod spēcīgas slāpes pēc Vārda.2. Turēties pie sabalansētas Dieva Vārda diētas.3. Saglabāt secību Bībeles pētīšanā.

    1. Lūgt, lai Dievs dod spēcīgas slāpes pēc Vārda. 2. Turēties pie sabalansētas Dieva Vārda diētas. 3. Saglabāt...

  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva...

  • Dievs vēlās, lai lūgšana kļūst prioritāti Viņa bērnu dzīvēs!

    Viss, ko sātans ir paņēmis no tavas dzīves, – tavs brīnums, tavi apsolījumi, – tas viss, pārdabiskā Dieva spēkā, var tikt atbrīvots. Bet tas pieprasa, lai lūgšana kļūtu par prioritāti tavā un manā dzīvē. Paņemiet jebkuru Bībeles notikumu, un jūs ieraudzīsiet, uz ko ir spējīga ticīgo cilvēku lūgšana. Piemēram, ko darīja Daniēls, kad nokļuva lauvu bedrē? Lūdza? Nē, tur jau bija par vēlu lūgt. Viņš pastāvīgi lūdza, jau pirms nokļūšanas lauvu bedrē.Kad tu jau atrodies lauvu bedrē, ir par vēlu lūgt. Lūgt ir jāsāk, jau labu laiku pirms tam. Daniēls lūdza katru dienu un trīs reizes dienā!

    Viss, ko sātans ir paņēmis no tavas dzīves, - tavs brīnums, tavi apsolījumi, - tas viss, pārdabiskā Dieva spēkā...

  • Māka izšķirt Dieva balsi palīdz mums būt efektīviem kalpošanā Dievam

    Ja mēs esam iemācījušies dzirdēt Svētā Gara balsi, tad mēs būsim efektīvi Jēzus Kristus liecinieki.Mēs esam aicināti darīt Jēzus darbus.“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. “ (Jāņa 14:12).

    Ja mēs esam iemācījušies dzirdēt Svētā Gara balsi, tad mēs būsim efektīvi Jēzus Kristus liecinieki. Mēs esam...

  • Tas, ko esi gatavs ziedot jeb atdot, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē

    Tas, no kā esi gatavs šķirties, noteiks to, kas nākotnē ienāks tavā dzīvē. Vakar mēs lasījām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu atstāt savu zemi, sava tēva mājas un savus radiniekus, lai dotos uz to zemi, kuru Dievs viņam parādīs.„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu” (1. Mozus, 12:1).

    Tas, no kā esi gatavs šķirties, noteiks to, kas nākotnē ienāks tavā dzīvē. Vakar mēs lasījām, ka Dievs aicināja...

  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc...