Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība

Labdien, dārgie lasītāji!

Esmu priecīgs par to, ka no jauna varu vērsties pie jums ar vārdu, kurš, es ticu, iedvesmos un uzmundrinās jūs.

 

Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Pateicības svarīgums”.

Pateicība – tas ir varens spēks, kurš bagātina ikviena cilvēka dzīvi, un it īpaši ticīga cilvēka dzīvi. Daudzi cilvēki, neizprotot pateicības svarīgumu, izturas pret to ļoti vieglprātīgi. Bet, kad mums būs sapratne un izpratne par to, ko sev līdzi nes pateicība, tad katrai mūsu rīcībai būs jēga un ietekme.

 

Un tātad, – kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība?

 

  1. Būt pateicīgam – tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums.

 

„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesal.5:18).

 

Dieva gribas piepildīšana ir ļoti svarīga mūsu dzīvei, jo tā dod paļāvību uz Dievu un dara mums pieejamu Dieva žēlastību un Viņa labvēlību.

 

Pa Savu dzīvi Jēzus sacīja sekojošo:

 

„Tad Es sacīju: raugi, Es nāku, grāmatā par Mani ir rakstīts, Tavu prātu darīt, ak, Dievs!”(Ebrejiem 10:7).

 

Mēs varam ņemt piemēru no Jēzus un veltīt sevi tam, lai piepildītu mums atklājušos Dieva gribu.

 

Par visu esiet pateicīgi!” – tas ir Dieva bauslis.

 

Paklausība šim bauslim ir labāka par jebkuru upuri, kuru mēs varētu pienest Dievam. Paklausība Viņa baušļiem – tas ir labākais upuris, kādu mēs varam pienest Dievam.

 

„ Un Samuēls sacīja: “Vai tad Tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuriem nekā par paklausību Tā Kunga balsij? Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki,..”(1.Samuēla 15:22).

 

  1. Paklausība tur atvērtu Dieva labvēlības kanālu pār mūsu dzīvi.

 

„Jo viņi neņem vērā Tā Kunga darbību, nedz Viņa roku darbu; tāpēc Viņš tos satrieks un nepacels.” (Psalms 28:5).

 

Līdz brīdim, kamēr tu nepateicies Dievam par jau esošajām svētībām tavā dzīvē, – tu netiec kvalificēts kam lielākam. Attiecīgi, nepateicība aizver durvis uz Dieva žēlastību.

 

  1. Pateicība apskaidro mūsu prātu un atver mūsu sapratni.

 

Lai mēs būtu spējīgi pieņemt jaunas patiesības no Dieva, mums aktīvi un pastāvīgi ir jātrenējas pateicības mākslā.

 

„ Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā.” (Romiešiem1:21).

 

Nepateicība aptumšo cilvēka prātu un apstādina viņa attīstību. Tālāk šai Rakstu vietā tiek runāts par nepateicības sekām cilvēku dzīvēs.

 

„ Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, tāpēc, ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen. Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos.” (Romiešiem 1: 21-27).

 

Nepateicība tā aptumšo cilvēka prātu, ka ieved to maldos. Savukārt atmaksa par maldiem mums ir zināma, un konkrēti:

 

* neprāts(22-tais pants);

 

* elku kalpība (23-šais pants);

 

* dzīve kārībās un izvirtībā (24-tais pants);

 

* viltus mācība un nepatiesa Dieva vārda interpretācija (25-tais pants);

 

* morāls pagrimums vai netiklība (25,26-tais pants).

 

Vai redzat, pie kā noved nepateicība. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi runāt par šo tēmu.

 

Rīt mēs turpināsim izskatīt jautājumu par pateicības svarīgumu cilvēka dzīvē.

 

Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva vārds darbojas mūsos atbilstoši mūsu saprašanas līmenim

    Līdzībā par sējēju, tiek teikts, ka tie, kuri atnesa augļus, bija tie, kuri dzirdēja vārdu un saprata to. Daži atnesa augļus 30 , 60 un 100 kārtīgi, atbilstoši katra saprašanai.«bet, kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus, un cits trīsdesmitkārtīgus.» (Мat. 13: 23).

    Līdzībā par sējēju, tiek teikts, ka tie, kuri atnesa augļus, bija tie, kuri dzirdēja vārdu un saprata to. Daži...

  • Cilvēkam, kurš pastāvīgi piepilda savu sirdi ar Dieva Vārdu, ir vairākas priekšrocības

    Dievs dara stipras kājas cilvēkam, kā alnim.Cilvēks var skriet un nepagurt. Kad tāds cilvēks saskaras ar grūtībām vai šķēršļiem, tad viņam ir spēks tikt tiem pāri. Šeit ir ietverta dziļa garīga jēga. Cilvēks, kurš piepildīts ar Dieva gaismu ir pilns spēka, lai tiktu pāri dzīves grūtībām. Šādam cilvēkam vairs neeksistē nepārvaramu šķēršļu. Kad cilvēka dzīvē ienāk Dieva gaisma, līdz ar to ienāk arī Viņa gudrība, lai tiktu pāri šķēršļiem.

    Dievs dara stipras kājas cilvēkam, kā alnim. Cilvēks var skriet un nepagurt. Kad tāds cilvēks saskaras ar...

  • Kā ieiet savā kalpošanā II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai...

  • Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu

    Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo būtību un dabu.Pirmkārt, salīdzinājumā ar mūžīgajām mokām, kuras sagaida katru, kurš iziet uz kompromisu šai dzīvē personīgā labuma dēļ, mūsu šīsdienas sāpes ir īslaicīgas.Otrkārt, mūsu šīsdienas sāpes ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar to Dieva godību, kura sagaida katru, kurš cienīgi izturēs šīs sāpes.Ejot caur pagaidu ciešanām, mēs iegūstam mūžīgo godību un prieku. Pagaidu ciešanas vairo mūžīgo godību.

    Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo...

  • Dievs maina mūs caur pilnīgi visiem savstarpējo attiecību veidiem

    Iespējams, tu strādā firmā, un esi nolēmis manīt savu darbu, jo tev liekas, ka tavs priekšnieks nav tāds, kādam tam vajadzētu būt, un bez tam, tev nepatīk viņa (viņas) attieksme pret tevi. Nesteidzies ar secinājumiem un lēmumiem! Iespējams, tieši viņu Dievs vēlas izmantot tam, lai pilnveidotu tavu raksturu. Iespējams, tu pat lūdz par to, lai Dievs aizvāc šo priekšnieku un dod citu. Bet, tev par lielu pārsteigumu, tu redzi, – jo vairāk tu lūdz par to, jo vairāk svētību ienāk tava priekšnieka dzīvē. Tā var būt kā zīme tam, ka Dievs vēlas izmantot šo cilvēku tava rakstura pilnveidošanai.

    Iespējams, tu strādā firmā, un esi nolēmis manīt savu darbu, jo tev liekas, ka tavs priekšnieks nav tāds, kādam...

  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku.„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, - nav...