Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība
Labdien, dārgie lasītāji!
Esmu priecīgs par to, ka no jauna varu vērsties pie jums ar vārdu, kurš, es ticu, iedvesmos un uzmundrinās jūs.
Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Pateicības svarīgums”.
Pateicība – tas ir varens spēks, kurš bagātina ikviena cilvēka dzīvi, un it īpaši ticīga cilvēka dzīvi. Daudzi cilvēki, neizprotot pateicības svarīgumu, izturas pret to ļoti vieglprātīgi. Bet, kad mums būs sapratne un izpratne par to, ko sev līdzi nes pateicība, tad katrai mūsu rīcībai būs jēga un ietekme.
Un tātad, – kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība?
- Būt pateicīgam – tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums.
„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesal.5:18).
Dieva gribas piepildīšana ir ļoti svarīga mūsu dzīvei, jo tā dod paļāvību uz Dievu un dara mums pieejamu Dieva žēlastību un Viņa labvēlību.
Pa Savu dzīvi Jēzus sacīja sekojošo:
„Tad Es sacīju: raugi, Es nāku, grāmatā par Mani ir rakstīts, Tavu prātu darīt, ak, Dievs!”(Ebrejiem 10:7).
Mēs varam ņemt piemēru no Jēzus un veltīt sevi tam, lai piepildītu mums atklājušos Dieva gribu.
„Par visu esiet pateicīgi!” – tas ir Dieva bauslis.
Paklausība šim bauslim ir labāka par jebkuru upuri, kuru mēs varētu pienest Dievam. Paklausība Viņa baušļiem – tas ir labākais upuris, kādu mēs varam pienest Dievam.
„ Un Samuēls sacīja: “Vai tad Tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuriem nekā par paklausību Tā Kunga balsij? Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki,..”(1.Samuēla 15:22).
- Paklausība tur atvērtu Dieva labvēlības kanālu pār mūsu dzīvi.
„Jo viņi neņem vērā Tā Kunga darbību, nedz Viņa roku darbu; tāpēc Viņš tos satrieks un nepacels.” (Psalms 28:5).
Līdz brīdim, kamēr tu nepateicies Dievam par jau esošajām svētībām tavā dzīvē, – tu netiec kvalificēts kam lielākam. Attiecīgi, nepateicība aizver durvis uz Dieva žēlastību.
- Pateicība apskaidro mūsu prātu un atver mūsu sapratni.
Lai mēs būtu spējīgi pieņemt jaunas patiesības no Dieva, mums aktīvi un pastāvīgi ir jātrenējas pateicības mākslā.
„ Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā.” (Romiešiem1:21).
Nepateicība aptumšo cilvēka prātu un apstādina viņa attīstību. Tālāk šai Rakstu vietā tiek runāts par nepateicības sekām cilvēku dzīvēs.
„ Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, tāpēc, ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen. Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos.” (Romiešiem 1: 21-27).
Nepateicība tā aptumšo cilvēka prātu, ka ieved to maldos. Savukārt atmaksa par maldiem mums ir zināma, un konkrēti:
* neprāts(22-tais pants);
* elku kalpība (23-šais pants);
* dzīve kārībās un izvirtībā (24-tais pants);
* viltus mācība un nepatiesa Dieva vārda interpretācija (25-tais pants);
* morāls pagrimums vai netiklība (25,26-tais pants).
Vai redzat, pie kā noved nepateicība. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi runāt par šo tēmu.
Rīt mēs turpināsim izskatīt jautājumu par pateicības svarīgumu cilvēka dzīvē.
Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums!
Mācītājs Rufus Adžiboije
