Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu
Lai jums vairojas miers no Tā Kunga šai brīnišķīgajā dienā!
Mēs turpinām runāt par potenciālajām sāpju un ciešanu priekšrocībām. Vakar mēs sapratām, ka atklāsmei par ciešanu dabu un būtību ir noteicošā loma tajā, vai mēs spēsim sāpēs un ciešanās iegūt tās potenciālās priekšrocības, kuras tās nes sevī.
Mēs apstiprinājām, ka sāpju un ciešanu klātbūtne ir neizbēgama katra cilvēka dzīvē. Mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs saviem bērniem ir paredzējis izeju, jo Viņš tiem devis Svēto Garu par ķīlu un Svētais Gars palīdz mums mūsu nespēkā.
Šodien vēlos, lai ieraugāt to, ka katra problēma ir – ĪSLAICĪGA.
Atklāsme par problēmas dabu un būtību.
„Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību,” (2.Korint. 4:17).
„Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.”(Romiešiem 8:18).
Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo būtību un dabu.
Pirmkārt, salīdzinājumā ar mūžīgajām mokām, kuras sagaida katru, kurš iziet uz kompromisu šai dzīvē personīgā labuma dēļ, mūsu šīsdienas sāpes ir īslaicīgas.
Otrkārt, mūsu šīsdienas sāpes ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar to Dieva godību, kura sagaida katru, kurš cienīgi izturēs šīs sāpes.
Ejot caur pagaidu ciešanām, mēs iegūstam mūžīgo godību un prieku. Pagaidu ciešanas vairo mūžīgo godību.
Šāda atklāsme, par sāpju un problēmu dabu, palīdz cilvēkam koncentrēties uz mūžīgo un uz balvu, nevis uz pārejošajām sāpju izjūtām dotajā brīdī.
Jēzus spēja izturēt nepārtraukto spiedienu un mokas, jo skatījās uz balvu, un ne uz sāpēm.
„Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.” (Ebrejiem 12:1-3).
Mozus, raudzīdamies uz atmaksu, itin viegli varēja atteikties no ēģiptiešu bagātībām un izvēlēties sāpju un ciešanu ceļu līdz ar Dieva tautu.
„par lielāku bagātību turēdams Kristus negodu nekā Ēģiptes mantas, jo viņš raudzījās uz atmaksu.”(Ebrejiem 11:26).
Kad raugāmies uz balvu, un ne uz sāpēm un ciešanām, tas iedvesmo mūs un palīdz mums priecāties un nenoskumt laikā, kad ejam caur ciešanām.
„Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas. Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.”(2.Korint. 4:16-18).
Dieva Vārds jums šodien: Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu.
Lai Dievs jūs svētī!
Līdz rītdienai
Mācītājs Rufus Adžiboije
