No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
Labdien, dārgie draugi! Slava Dievam par iespēju dalīties ar jums Dieva vārdā.Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu.
„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).
Augstākminētajā fragmentā mēs lasām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu pamest savu zemi, savus radiniekus un doties uz svešumā. Dievs piedāvāja Ābrahāmam noslēgt derību, kas prasīja no Ābrahāma zināmu upuri. Vienlaikus Dievs labvēlīgi noskaņoja Ābrahāma sirdi, dodot viņam brīnumainus apsolījumus. Piedāvājot noslēgt derību, Dievs vispirms iekaroja Ābrahāma sirdi.Tas ir ļoti būtisks princips, par kuru es mudinu jūs padomāt. Sākotnēji Dievs kaut ko apsolīja Ābrahāmam. Precīzāk, Viņš apsolīja Ābrahāma vārdu darīt varenu, apsolīja svētīt viņu un caur viņu radīt lielu tautu, Viņš apsolīja caur Ābrahāmu svētīt visas zemes ciltis. Mēs redzam, ka šie apsolījumi kļuva par pamudinājumu Ābrahāmam – instrumentu, kuru Dievs lietoja, pirms aicināja Ābrahāmu kaut ko uzsākt un kaut kur doties. Šis princips mums pasaka priekšā, kā veidot attiecības ar cilvēkiem. Pirms aicināt kādu cilvēku mums sekot vai piedāvāt viņam derību, ir ļoti svarīgi vispirms aizskart viņa sirdi, iekarot un pakļaut viņa sirdi mīlestībā. Iesākumā Dievs pakļāva un iekaroja Ābrahāma sirdi ar brīnumainiem apsolījumiem, un tikai pēc tam Viņš piedāvāja Ābrahāmam stāties ar Viņu derībā. Piemēram, vai meitene sekos puisim, kurš piedāvā viņai savu roku, taču nav apliecinājis viņai savu mīlestību ar darbiem? Es domāju, ka meitene, kura sevi ciena, to nedarīs. Tieši to mums māca princips, kuru mēs redzam Dieva un Ābrahāma attiecībās. Mēs varam izmantot šo principu evaņģelizācijā, aicinot cilvēkus sekot Tam Kungam. Pirms piedāvāt cilvēkiem mums nākt mums līdzi, ar mīlestību un rūpēm ir jāpierāda, ka mēs interesējamies par viņiem kā personībām, nevis vienkārši pildām kādu reliģisku programmu. Apgūsim šo principu, sekosim tam, kalpojot cilvēkiem, un centīsimies viņus vest pareizajā virzienā pēc Dieva gribas! No sākuma iekarosim cilvēku sirdis, parādīsim viņiem nepārprotamu mīlestību, un tad viņi ņems vērā to, ko mēs sakām, un, visdrīzāk, arī sekos mums!Lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Kad mēs lūdzam, bet, tai pat laikā, nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus plānus Dieva priekšā un teikt Viņam: „Dievs, lūk, mans plāns! Svētī to!” Un ja Dievs svētī tavu plānu, tu saki: „Slava Dievam! Dievs atbildēja uz manu lūgšanu”. Bet, ja sakarā ar to, ka Dievam priekš tevis ir pilnīgi cits plāns, Viņš tevi nesvētī, tu saki: „Dievs neatbild uz manu lūgšanu”. Tik daudziem pazīstama situācija. Bieži cilvēki atnāk uz konsultāciju pie mācītāja un saka: „Mācītāj, kā jūs domājat, kādu ceļu man izvēlēties?”

  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.

  • Cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Pamatojoties uz Apustuļu Darbiem 1:1-12 mēs noskaidrojām, ka Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Jēzus saprata Savu atkarību no Svētā Gara un nepieciešamību pēc Svētā Gara. Tieši par to Viņš mācīja arī Saviem mācekļiem. Bez tam, mēs ieraudzījām, ka kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un ne Viņa padoms mums. Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi. Un tas, kurš to nedara, nepaklausa Dievam. Savukārt paklausība – tā ir mūsu cena, kuru mēs maksājam par to, lai ietērptos Dieva spēkā.

  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.

  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “

  • Satver mūžīgo dzīvību! III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību.