Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Es lūdzu par to, lai Dieva spēks jūs pavada šai dienā un dāvā jums uzvaru it visā, ko uzsākat.

Pāvils runā ar Timoteju par trim svarīgām lietām, kas nepieciešamas, lai satvertu mūžīgo dzīvību (turētos pie mūžīgās dzīvības) – nepieciešamību bēgt no grēka, tiekties pēc taisnības un cīnīties labo ticības cīņu.

„Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.” (1.Timotejam 6:11-2).

Bez tam mēs redzējām, ka Jēzus Kristus brīdināja mūs par to, ka pēdējās dienās vairosies dažādas nelikumības, kuru dēļ mīlestība daudzu sirdīs izdzisīs. Bet Jēzus runāja arī par to, ka, lai satvertu mūžīgo dzīvību, – mums ir jāpastāv (jāiztur) līdz galam.

„Un, tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:12-13).

Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.

Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība. Šajā ceļā uz Apsolīto zemi, Israēla tautai bija jāiegūst arvien plašākas un plašākas zināšanas par Dievu. Lūk, tas arī nozīmē – satvert mūžīgo dzīvību: mēs izglābāmies, mēs izgājām no savas garīgās Ēģiptes, no verdzības, un tagad mēs dodamies mūžīgās dzīvības ceļā. Šajā ceļā mums nāksies uzveikt ļoti daudzas lietas. Mums nāksies uzveikt lepnību, mūsu veco domāšanas veidu. Mums būs jāļauj mūsu zināšanām par Dievu (Dieva atziņai) mainīt mūs un tuvināt mūs tam tēlam, kuru Dievs mūsos vēlas izveidot, – Jēzus Kristus tēlu. Mums nāksies cīnīties ar visiem šiem ienaidniekiem.

Bet mēs zinām, ka ebreju tautai nepietika pacietības.

„Kad tauta redzēja, ka Mozus kavējas nokāpt no kalna, tā sapulcējās pie Ārona un sacīja: “Celies un darini mums kādu dievu, kas būtu mūsu priekšā, jo mēs nezinām, kas ar šo Mozu, šo vīru, kas izveda mūs no Ēģiptes zemes, ir noticis.” (2.Mozus 32:1).

Mēs redzam, ka tautas pacietība ātri beidzās, viņi vēlējās redzēt drīzu iejaukšanos. Un tā kā tas nenotika, viņi nolēma, ka Dievs, Kurš izveda viņus no Ēģiptes, nav spējīgs viņus vest tālāk. Tāpēc viņi darināja sev citu dievu.

Cik bieži arī šodien daudzi cilvēki, nonākuši kādā sarežģītā situācijā vai nepatīkamos apstākļos, sauc uz Dievu, bet tam neseko tūlītēja atbilde. Atrodoties līdzīgā situācijā, cilvēki bieži nocietinās un pamet mūžīgās dzīvības ceļu. Vai zināt, ka kristīgā dzīve, – tā ir cīņa. Pāvils Timotejam saka, ka vajag bēgt no grēka. Bet ar to nepietiek. Vēl Pāvils saka, ka vajag tiekties pēc taisnības un tiekties uz svētu dzīvi. Bet arī ar to nepietiek. Izņemot to visu, ir nepieciešams cīnīties. Taču ebreju tauta, kura gaidīja Mozus atgriešanos no kalna, nebija spējīga cīnīties, viņi rīkojās muļķīgi. Paldies Dievam par to, ka par dažiem no viņiem Viņš apžēlojās. Bet lielākā to cilvēku daļa, kuri izgāja no Ēģiptes, tā arī neiegāja Apsolītajā zemē. Dievs vēlas, lai mēs nostaigājam līdz galam mūžīgās dzīvības ceļu, kuru mēs ar jums esam uzsākuši iet.

Mana lūgšana ir par to, lai katrs no jums, kurš jau pieņēmis Jēzu Kristu savā sirdī, kurš jau saņēmis šo mūžīgās dzīvības balvu, – lai jūs pastāvat (izturat) līdz galam. Tieši tāpēc Jēzus sacīja:

 „Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:13).

Dieva glābšana iesakņosies tevī atbilstoši tam, kā tu šajā mūžīgās dzīvības ceļā bēgsi no grēka, tieksies uz svētu dzīvi un cīnīsies labo ticības cīņu.

Esiet svētīti!

Turpināsim rīt!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav egoists.Tie ir meli! Mēs visi esam egoisti. Kas ir egoists? Egoists ir cilvēks, kurš dzīvo tikai sev. Egoists uztraucas tikai par savu mieru, tāpēc viņš nepamana to, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Egoists ir koncentrējies tikai lai atrisinātos viņa problēmas, tai pat laikā citu problēmas viņam neeksistē. Egoistam Dievs un cilvēki ir vajadzīgi tikai priekš tā, lai atrisinātu viņa problēmas un piepildītu viņa vajadzības. Bet tas kas skar Paša Dieva problēmas un citu cilvēku problēmas, egoistu neuztrauc un viņam priekš tā nav laika un vēlēšanās. Egoista domāšana ir šāda: „Lai Dievs Pats risina Savas problēmas. Galvenais, lai tiktu atrisinātas manas problēmas”. Egoists riņķo tikai ap sevi un savu komfortu.

    Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav...

  • Vienotības svarīgums II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu...

  • Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    3-ais variants – Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!”Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”. Visgrūtāk cilvēkiem ir dzirdēt un sacīt „nē”. Daži cilvēki atbildi „nē” vispār nepieņem. Tas, kurš saka viņiem „nē”, kļūst par viņu ienaidnieku. Dažkārt arī no Dieva mēs nespējam pieņemt atbildi „nē”.Savā Vēstulē Pāvils saka, ka viņam tika dots dzelonis miesā, un sātana eņģelis sagādāja viņam sāpes. Pāvils trīs reizes lūdza par to, lai Dievs aizvāc šo dzeloni. Un Dievs viņam uz šo lūgšanu atbildēja „Nē”! Vai tad Pāvils nepalika Viņā? Vai tad Dieva Vārds nepalika, nemājoja Pāvila dzīvē? Mēs zinām, ka Dieva Vārds bagātīgi mājoja Pāvila dzīvē, un viņš it visā meklēja Dieva gribas piepildījumu. Tas nozīmē, ka Pāvils lūdza pareizi un bija cilvēks ar pareizu sirdi, bet, neskatoties uz to, Dievs viņam sacīja „Nē!”.

    3-ais variants - Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!” Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”...

  • Atbildība – atslēga uz veiksmi! II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 7 minutes
    Par visu ir sava balva – gan par atbildību, gan par bezatbildību. Atbildīgajiem pieder slava un autoritāte, bet bezatbildīgajiem – neslava un kauns.Lai Dievs mums palīdz nepārlikt savu atbildību uz citiem. Dievs nedos tev nest vairāk, kā vari izturēt. Ar Viņa žēlastību pietiek, lai tev palīdzētu un glābtu tevi jebkurā situācijā!

    Par visu ir sava balva - gan par atbildību, gan par bezatbildību. Atbildīgajiem pieder slava un autoritāte, bet...

  • Esi labs piemērs saviem bērniem, jaunākajiem brāļiem un māsām!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir tik svarīgs Dieva aicinājums un uzdevums vecākiem – pareizi veidot savu dzīvi un rādīt piemēru ar savu dzīvi. Griežoties pēc palīdzības pie Jēzus sev grūtajā brīdī, šī Kānaāniete pat nedomāja, ka veido savas meitas priekšstatu par to, kā jārīkojas grūtās dzīves situācijās. Mūsu bērniem ir nepieciešams, lai mēs ne tikai sakām viņiem, kā pareizi jādzīvo, bet parādām to ar personīgo piemēru.

    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir...