Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Es lūdzu par to, lai Dieva spēks jūs pavada šai dienā un dāvā jums uzvaru it visā, ko uzsākat.Pāvils runā ar Timoteju par trim svarīgām lietām, kas nepieciešamas, lai satvertu mūžīgo dzīvību (turētos pie mūžīgās dzīvības) – nepieciešamību bēgt no grēka, tiekties pēc taisnības un cīnīties labo ticības cīņu.
„Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.” (1.Timotejam 6:11-2).
Bez tam mēs redzējām, ka Jēzus Kristus brīdināja mūs par to, ka pēdējās dienās vairosies dažādas nelikumības, kuru dēļ mīlestība daudzu sirdīs izdzisīs. Bet Jēzus runāja arī par to, ka, lai satvertu mūžīgo dzīvību, – mums ir jāpastāv (jāiztur) līdz galam.
„Un, tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:12-13).
Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība. Šajā ceļā uz Apsolīto zemi, Israēla tautai bija jāiegūst arvien plašākas un plašākas zināšanas par Dievu. Lūk, tas arī nozīmē – satvert mūžīgo dzīvību: mēs izglābāmies, mēs izgājām no savas garīgās Ēģiptes, no verdzības, un tagad mēs dodamies mūžīgās dzīvības ceļā. Šajā ceļā mums nāksies uzveikt ļoti daudzas lietas. Mums nāksies uzveikt lepnību, mūsu veco domāšanas veidu. Mums būs jāļauj mūsu zināšanām par Dievu (Dieva atziņai) mainīt mūs un tuvināt mūs tam tēlam, kuru Dievs mūsos vēlas izveidot, – Jēzus Kristus tēlu. Mums nāksies cīnīties ar visiem šiem ienaidniekiem.Bet mēs zinām, ka ebreju tautai nepietika pacietības.
„Kad tauta redzēja, ka Mozus kavējas nokāpt no kalna, tā sapulcējās pie Ārona un sacīja: “Celies un darini mums kādu dievu, kas būtu mūsu priekšā, jo mēs nezinām, kas ar šo Mozu, šo vīru, kas izveda mūs no Ēģiptes zemes, ir noticis.” (2.Mozus 32:1).
Mēs redzam, ka tautas pacietība ātri beidzās, viņi vēlējās redzēt drīzu iejaukšanos. Un tā kā tas nenotika, viņi nolēma, ka Dievs, Kurš izveda viņus no Ēģiptes, nav spējīgs viņus vest tālāk. Tāpēc viņi darināja sev citu dievu.Cik bieži arī šodien daudzi cilvēki, nonākuši kādā sarežģītā situācijā vai nepatīkamos apstākļos, sauc uz Dievu, bet tam neseko tūlītēja atbilde. Atrodoties līdzīgā situācijā, cilvēki bieži nocietinās un pamet mūžīgās dzīvības ceļu. Vai zināt, ka kristīgā dzīve, – tā ir cīņa. Pāvils Timotejam saka, ka vajag bēgt no grēka. Bet ar to nepietiek. Vēl Pāvils saka, ka vajag tiekties pēc taisnības un tiekties uz svētu dzīvi. Bet arī ar to nepietiek. Izņemot to visu, ir nepieciešams cīnīties. Taču ebreju tauta, kura gaidīja Mozus atgriešanos no kalna, nebija spējīga cīnīties, viņi rīkojās muļķīgi. Paldies Dievam par to, ka par dažiem no viņiem Viņš apžēlojās. Bet lielākā to cilvēku daļa, kuri izgāja no Ēģiptes, tā arī neiegāja Apsolītajā zemē. Dievs vēlas, lai mēs nostaigājam līdz galam mūžīgās dzīvības ceļu, kuru mēs ar jums esam uzsākuši iet.Mana lūgšana ir par to, lai katrs no jums, kurš jau pieņēmis Jēzu Kristu savā sirdī, kurš jau saņēmis šo mūžīgās dzīvības balvu, – lai jūs pastāvat (izturat) līdz galam. Tieši tāpēc Jēzus sacīja:
 „Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:13).
Dieva glābšana iesakņosies tevī atbilstoši tam, kā tu šajā mūžīgās dzīvības ceļā bēgsi no grēka, tieksies uz svētu dzīvi un cīnīsies labo ticības cīņu.Esiet svētīti!Turpināsim rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Viss apslēptais noteikti taps zināms

    «Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns.(Sal.māc. 12:14).Salamans it kā dublē Jēzus vārdus. Dievs nodos katru mūsu lietu tiesā un īpaši visu apslēpto – grēkus, nepareizās lietas, to, ko mēs noslēpjam. Katru lietu Dievs izvedīs Savas tiesas gaismā. Tas nozīmē, ka mūsu grēki sekos mums pa pēdām. Vienīgais veids, kā mēs varam izvairīties no grēka un nepareizās rīcības sekām – nožēlot tos, pirms Dievs tos nodod tiesā. Grēku nožēla atnes mums žēlastību un labvēlību no tā Kunga. Grēka nožēla atnes mūsu dzīvē jaunas iespējas no tā Kunga. Tāpēc pareizais dzīves veids un pareizais lēmums ir tajā, ka nožēlojam savus apslēptos grēkus, lai Dievs mūs nenotiesātu.
  • Cilvēki izmanto dažādus attaisnojumus kā iemeslu tam, lai nepiedotu

    1. Es nevaru viņam piedot.· Tu to nevari, bet Dievs var to izdarīt caur tevi.2. Ja es viņam piedošu, tad viņš mani izmantos vai arī domās, ka es atbalstu viņa grēku.· Piedošana nav atkarīga no tā, vai šis cilvēks ir piedošanas cienīgs vai nē. Piedošana nav atkarīga arī no tava pāridarītāja grēku nožēlas vai viņa izmainītās sirds. Mēs piedodam tikai tālab, ka mums pašiem ir piedots pēc Dieva varenās žēlastības.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.
  • Kad mēs paklausām, tad atbrīvojās Dieva spēks, lai veiktu nepieciešamo iejaukšanos

    Bībele par paklausību saka sekojošo: «Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību» (Js.1:19). Vai baudīsim zemes svētības vai nē, tas ir atkarīgs no mūsu paklausības.Kāzu mielastā, Kānā Galilejā, Marija teica kalpotājiem: «… ko Viņš jums teiks, to darait!» (Jņ.2:5). Kad viņi izdarīja to, ko Jēzus teica, tad arī brīnums notika.
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! IV

    Šodien vēlos turpināt runāt par Dieva Vārda svarīgumu.Mēs lasījām, ka Dievs runāja caur Mozu par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība. Tāpat mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu var vai nu pagarināt, vai arī saīsināt mūsu dzīvi. Lasot Jēzus Kristus stāstītās līdzības, mēs redzējām, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu nosaka mūsu pamatu izturību, mūsu dzīves un visa, ko mēs savā dzīvē ceļam, noturību. Vakar mēs runājām arī par to, ka Dieva Vārds ir spējīgs mūsu vilšanās pārvērst priekā, bankrotu – pārpilnībā. Visu to mēs redzējām, apskatot Pētera dzīves piemēru.
  • Dieva klātbūtne V

    Dievs tā vēlas, lai mēs meklējam Viņu jau no agra rīta. Viņš tā vēlas, lai mēs atgriežamies pie Viņa. Viņš tā vēlas dziedināt mūs un pārsiet mūsu rētas. Dievs tā vēlas atdzīvināt un atjaunot mūs, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā.Tad, kad mēs meklējam Dievu, tiecamies Viņu iepazīt, Viņš atnāk pie mums un iegremdē mūs Savā klātbūtnē, Viņš izlej pār mums lietu un veldzē mūsu zemi.