Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Es lūdzu par to, lai Dieva spēks jūs pavada šai dienā un dāvā jums uzvaru it visā, ko uzsākat.

Pāvils runā ar Timoteju par trim svarīgām lietām, kas nepieciešamas, lai satvertu mūžīgo dzīvību (turētos pie mūžīgās dzīvības) – nepieciešamību bēgt no grēka, tiekties pēc taisnības un cīnīties labo ticības cīņu.

„Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.” (1.Timotejam 6:11-2).

Bez tam mēs redzējām, ka Jēzus Kristus brīdināja mūs par to, ka pēdējās dienās vairosies dažādas nelikumības, kuru dēļ mīlestība daudzu sirdīs izdzisīs. Bet Jēzus runāja arī par to, ka, lai satvertu mūžīgo dzīvību, – mums ir jāpastāv (jāiztur) līdz galam.

„Un, tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:12-13).

Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.

Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība. Šajā ceļā uz Apsolīto zemi, Israēla tautai bija jāiegūst arvien plašākas un plašākas zināšanas par Dievu. Lūk, tas arī nozīmē – satvert mūžīgo dzīvību: mēs izglābāmies, mēs izgājām no savas garīgās Ēģiptes, no verdzības, un tagad mēs dodamies mūžīgās dzīvības ceļā. Šajā ceļā mums nāksies uzveikt ļoti daudzas lietas. Mums nāksies uzveikt lepnību, mūsu veco domāšanas veidu. Mums būs jāļauj mūsu zināšanām par Dievu (Dieva atziņai) mainīt mūs un tuvināt mūs tam tēlam, kuru Dievs mūsos vēlas izveidot, – Jēzus Kristus tēlu. Mums nāksies cīnīties ar visiem šiem ienaidniekiem.

Bet mēs zinām, ka ebreju tautai nepietika pacietības.

„Kad tauta redzēja, ka Mozus kavējas nokāpt no kalna, tā sapulcējās pie Ārona un sacīja: “Celies un darini mums kādu dievu, kas būtu mūsu priekšā, jo mēs nezinām, kas ar šo Mozu, šo vīru, kas izveda mūs no Ēģiptes zemes, ir noticis.” (2.Mozus 32:1).

Mēs redzam, ka tautas pacietība ātri beidzās, viņi vēlējās redzēt drīzu iejaukšanos. Un tā kā tas nenotika, viņi nolēma, ka Dievs, Kurš izveda viņus no Ēģiptes, nav spējīgs viņus vest tālāk. Tāpēc viņi darināja sev citu dievu.

Cik bieži arī šodien daudzi cilvēki, nonākuši kādā sarežģītā situācijā vai nepatīkamos apstākļos, sauc uz Dievu, bet tam neseko tūlītēja atbilde. Atrodoties līdzīgā situācijā, cilvēki bieži nocietinās un pamet mūžīgās dzīvības ceļu. Vai zināt, ka kristīgā dzīve, – tā ir cīņa. Pāvils Timotejam saka, ka vajag bēgt no grēka. Bet ar to nepietiek. Vēl Pāvils saka, ka vajag tiekties pēc taisnības un tiekties uz svētu dzīvi. Bet arī ar to nepietiek. Izņemot to visu, ir nepieciešams cīnīties. Taču ebreju tauta, kura gaidīja Mozus atgriešanos no kalna, nebija spējīga cīnīties, viņi rīkojās muļķīgi. Paldies Dievam par to, ka par dažiem no viņiem Viņš apžēlojās. Bet lielākā to cilvēku daļa, kuri izgāja no Ēģiptes, tā arī neiegāja Apsolītajā zemē. Dievs vēlas, lai mēs nostaigājam līdz galam mūžīgās dzīvības ceļu, kuru mēs ar jums esam uzsākuši iet.

Mana lūgšana ir par to, lai katrs no jums, kurš jau pieņēmis Jēzu Kristu savā sirdī, kurš jau saņēmis šo mūžīgās dzīvības balvu, – lai jūs pastāvat (izturat) līdz galam. Tieši tāpēc Jēzus sacīja:

 „Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:13).

Dieva glābšana iesakņosies tevī atbilstoši tam, kā tu šajā mūžīgās dzīvības ceļā bēgsi no grēka, tieksies uz svētu dzīvi un cīnīsies labo ticības cīņu.

Esiet svētīti!

Turpināsim rīt!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

    Dievs vēlas, lai ikkatrs Viņa bērns turpinātu pieaugt attiecībās ar Viņu. Iemesls ir skaidri lasāms Bībelē: kamēr mēs nepieaugsim, mēs nevarēsim baudīt tās priekšrocības, ko Dievs ir sagādājis mums kā Viņa dēliem un meitām.“Bet es saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut arī visa manta viņam pieder. 2 Bet viņš ir padots aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva nospriestam laikam. 3 Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku kalpībā.” (Galatiešiem 4: 1-3).

    Dievs vēlas, lai ikkatrs Viņa bērns turpinātu pieaugt attiecībās ar Viņu. Iemesls ir skaidri lasāms Bībelē: kamēr...

  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es...

  • Lūgšana maina ticīgos un dara tos par drosmīgiem lieciniekiem!

    Lūgšana atbrīvo darītājus, kuri novāc cilvēku dvēseļu ražu, – lai neviens neaizietu bojā! Lūgšana izkausē neticīgo sirdis un apgaismo to cilvēku prātus, kuru saprāts ir sātana un grēka aptumšots

    Lūgšana atbrīvo darītājus, kuri novāc cilvēku dvēseļu ražu, - lai neviens neaizietu bojā! Lūgšana izkausē...

  • Ejot cauri sāpēm, pārbaudījumiem vai grūtībām, iemācies visā tajā slavēt To Kungu!

    Sāpes un problēmas ir instrumenti, kurus Dievs izmanto mūsu garīgajai izaugsmei. Mēs mācamies paklausību caur ciešanām.„un, Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis. “ (Ebr.5: 8).Zelts tiek attīrīts ar ļoti augstas temperatūras palīdzību. Pārbaudījumi arī ir šī augstā temperatūra, kura mūs attīra. Mūsu ticībai ir jālīdzinās attīrītam zeltam.

    Sāpes un problēmas ir instrumenti, kurus Dievs izmanto mūsu garīgajai izaugsmei. Mēs mācamies paklausību caur...

  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? III

    Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties tiem talantiem un dāvanām, kas cilvēkam dotas. Bailes laupa cilvēkam ticību Dievam. Viltīga sirds dara cilvēku par egoistu, bet viņa motīvus – netīrus. Tādam cilvēkam ir sveša atbildības sajūta par savu rīcību un vārdiem. Viņš dzīvo pēc principa: „ Es nevienam neko neesmu parādā, bet man ir parādā – visi.”

    Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties...

  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas. 1.Pārdabiska...