Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? IV

Lai miers no Tā Kunga vairojas jums šai brīnišķīgajā dienā!Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām.Mēs uzskaitījām sešas šādas priekšrocības.Tomēr, man jums jāsaka, ka visas šīs priekšrocības ir tikai potenciālas, bet ne automātiskas!Pašas par sevi šīs problēmas nepadara mūs nobriedušus. Patiesībā, daudzus cilvēkus problēmas padara vēl sliktākus, ļaunākus un cietsirdīgākus.Tam, lai mūsu problēmas kļūtu par priekšrocībām, ir jāmāk pareizi reaģēt uz tām un jārīkojas pareizi.Šodien vēlos dalīties ar jums dažās patiesībās, kuras palīdzēs jums pieaugt jūsu problēmu laikā.Atklāsme par problēmu neizbēgamību.Lai iemācītos pareizi reaģēt uz sāpēm un problēmām, jāsaņem atklāsme par to, ka dzīvojot uz zemes, sāpes un problēmas mūsu dzīvē nekad nebeigsies. Kamēr virs zemes pastāv grēks, sāpes cilvēku dzīvēs nebeigsies. Mēs ciešam ne tikai savu personīgo grēku un nepareizās rīcības dēļ, bet citu cilvēku grēku un nepareizās rīcības dēļ.Jozua un Kālebs, kā arī visa Izraēla tautas paaudze, kura iegāja apsolītajā zemē, bija spiesti 40 gadus maldīties tuksnesī. Kālab – jo Jozua un Kālebam bija cits gars, viņi ticēja Dievam un staigāja paklausībā Viņam? Taču, citu cilvēku nepareiza lēmuma dēļ ļaudis cieta un maldījās tuksnesī 40 gadus.Arī mums skaidri jāzina, ka mums neizbēgt no grūtībām un sāpēm šai pasaulē. Šādai atklāsmei mūs jāapbruņo tam, lai mēs ne tikai gaidītu šīs problēmas, bet spētu arī pareizi uz tām reaģēt. Lai bēdas un sāpes vairs nekad nekļūst mums par kaut kādu pārsteigumu.
„Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu – Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu.” (Romiešiem 8:22-23).
Augšminētajā fragmentā mēs redzam, ka ne tikai mēs nopūšamies un ciešam sāpes, bet, ka visa radība nopūšas līdz ar mums.Kādā citā tulkojumā – Labās Vēsts tulkojumā – šī Rakstu vieta skan šādi:„Sev visapkārt mēs redzam radības, kas ir gaidībās. Grūtie sāpju laiki pasaulē – tās vienkārši ir dzemdību sāpes.Tās ir ne tikai mums visapkārt; tās ir arī mūsos. Dieva gars modina mūs no iekšienes. Arī mēs jūtam šīs dzemdību sāpes. Mūsu tukšā un neauglīgā miesa skumst pēc pilnīgas atpestīšanas.”Dārgie draugi, visā pasaulē šobrīd ir grūtie sāpju laiki. Un tas, ka mēs esam ticīgie, tas nepadara mūs par izņēmumiem. Bet, atšķirībā no citiem, mums ir Gara iedīglis, kurš iekšienē māca mūs un apbruņo mūs uzvarai līdz brīdim, kad notiks pilnīga mūsu miesas pestīšana.Ja jūs esat ticīgie, tad nebaidieties no traģēdijām, kuras gāzīsies pār pasauli, jo Dievs jau paredzējis jums izeju no katras situācijas. Viņš jau ielicis jūsos Svēto Garu kā ķīlu, lai jūs zinātu, kā gaidīt savu bērnu tiesu un jūsu miesas izpirkšanu. Citiem vārdiem sakot, jūs varat lūkoties uz visu ar cerību, jo Dievs nekad neatstās savus bērnus nelaimē.Turpināsim rīt!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšanai ir jābūt prioritātei Nr.1 mūsu dzīvē

    Mēs runājām par to, ka lūgšanā svarīgi ir nevis tas, ko tu saki Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas sacīt tev, un ko Viņš vēlas darīt tavā dzīvē. Tāpēc, tev ne tikai pašam jāsaka Dievam par to, kas ir tavā sirdī, bet jādod Dievam Vārds un iespēja izdarīt to, kas, attiecībā uz tavu dzīvi, ir Viņa sirdī un Viņa plānos. Ja tu vēlies sadzirdēt Dievu, tu nedrīksti steigties. Efektīvai lūgšanai nav nekā kopēja ar steigu.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

    Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu.
  • Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!
  • Dievs tev šodien saka: „Es gribu, lai tu nestu daudz augļu Dieva Valstībā”

    Un tu patiesi vari nest augļus Dievam – glābtu dvēseļu augļus.Padomā par tiem cilvēkiem, kuri tev ir dārgi, bet vēl nav glābti. Padomā par tiem cilvēkiem, kurus tu gribētu redzēt Dieva Valstībā, un sāc cītīgi lūgt par viņiem. Tu vari iesaistīt arī citus ticīgos, tos, kuri piekritīs kopā ar tevi lūgt par šiem cilvēkiem.
  • Satver Dieva apsolījumus un uzticies Viņam visā

    Bībele apgalvo, ka ar Dievu viss ir iespējams. «Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.» (Мat.19:26) « Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.» (Мk.9:23).Nevajag Dievu ierobežot savā dzīvē ar neticību. Viens no veidiem, kā mēs ierobežojam Dievu un palēninām Viņa iejaukšanos mūsu dzīvē, ir neticība.
  • Kā mēs iegūstam vai saņemam dievbijību savā dzīvē?

    Pirmkārt, mums ir jāvēlas no visas sirds pāri visam iegūt dievbijību. (Sālamana pamācības 1:29) ”Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā…” Ja vien mēs nevēlēsimies, Dievs mums šīs bailes nedos. Mums tās ir jāuzlūko kā kaut kas pāri visam stāvošs, jo tās mums ir izmisīgi vajadzīgas.