Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? IV

Lai miers no Tā Kunga vairojas jums šai brīnišķīgajā dienā!Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām.Mēs uzskaitījām sešas šādas priekšrocības.Tomēr, man jums jāsaka, ka visas šīs priekšrocības ir tikai potenciālas, bet ne automātiskas!Pašas par sevi šīs problēmas nepadara mūs nobriedušus. Patiesībā, daudzus cilvēkus problēmas padara vēl sliktākus, ļaunākus un cietsirdīgākus.Tam, lai mūsu problēmas kļūtu par priekšrocībām, ir jāmāk pareizi reaģēt uz tām un jārīkojas pareizi.Šodien vēlos dalīties ar jums dažās patiesībās, kuras palīdzēs jums pieaugt jūsu problēmu laikā.Atklāsme par problēmu neizbēgamību.Lai iemācītos pareizi reaģēt uz sāpēm un problēmām, jāsaņem atklāsme par to, ka dzīvojot uz zemes, sāpes un problēmas mūsu dzīvē nekad nebeigsies. Kamēr virs zemes pastāv grēks, sāpes cilvēku dzīvēs nebeigsies. Mēs ciešam ne tikai savu personīgo grēku un nepareizās rīcības dēļ, bet citu cilvēku grēku un nepareizās rīcības dēļ.Jozua un Kālebs, kā arī visa Izraēla tautas paaudze, kura iegāja apsolītajā zemē, bija spiesti 40 gadus maldīties tuksnesī. Kālab – jo Jozua un Kālebam bija cits gars, viņi ticēja Dievam un staigāja paklausībā Viņam? Taču, citu cilvēku nepareiza lēmuma dēļ ļaudis cieta un maldījās tuksnesī 40 gadus.Arī mums skaidri jāzina, ka mums neizbēgt no grūtībām un sāpēm šai pasaulē. Šādai atklāsmei mūs jāapbruņo tam, lai mēs ne tikai gaidītu šīs problēmas, bet spētu arī pareizi uz tām reaģēt. Lai bēdas un sāpes vairs nekad nekļūst mums par kaut kādu pārsteigumu.
„Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu – Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu.” (Romiešiem 8:22-23).
Augšminētajā fragmentā mēs redzam, ka ne tikai mēs nopūšamies un ciešam sāpes, bet, ka visa radība nopūšas līdz ar mums.Kādā citā tulkojumā – Labās Vēsts tulkojumā – šī Rakstu vieta skan šādi:„Sev visapkārt mēs redzam radības, kas ir gaidībās. Grūtie sāpju laiki pasaulē – tās vienkārši ir dzemdību sāpes.Tās ir ne tikai mums visapkārt; tās ir arī mūsos. Dieva gars modina mūs no iekšienes. Arī mēs jūtam šīs dzemdību sāpes. Mūsu tukšā un neauglīgā miesa skumst pēc pilnīgas atpestīšanas.”Dārgie draugi, visā pasaulē šobrīd ir grūtie sāpju laiki. Un tas, ka mēs esam ticīgie, tas nepadara mūs par izņēmumiem. Bet, atšķirībā no citiem, mums ir Gara iedīglis, kurš iekšienē māca mūs un apbruņo mūs uzvarai līdz brīdim, kad notiks pilnīga mūsu miesas pestīšana.Ja jūs esat ticīgie, tad nebaidieties no traģēdijām, kuras gāzīsies pār pasauli, jo Dievs jau paredzējis jums izeju no katras situācijas. Viņš jau ielicis jūsos Svēto Garu kā ķīlu, lai jūs zinātu, kā gaidīt savu bērnu tiesu un jūsu miesas izpirkšanu. Citiem vārdiem sakot, jūs varat lūkoties uz visu ar cerību, jo Dievs nekad neatstās savus bērnus nelaimē.Turpināsim rīt!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj

    Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs. Jēzus grib, lai katrs cilvēks būtu uzticams mazumā, un tad Dievs iecels tādu cilvēku pār ko lielu. Dievs katram no mums dod vienādas iespējas tam, lai mēs sāktu kalpot Viņam un pienest augļus Dieva Valstībai. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.
  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.
  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
  • Kādas bija Dieva žēlastības un labvēlības izpausmes attiecībā pret Israēla tautu

    Apsardzība zem Dieva slavas mākoņa. „Un Dieva eņģelis, kas bija gājis Israēla pulkam pa priekšu, cēlās un nostājās aiz viņiem; arī mākoņu stabs, kas bija viņu priekšā, cēlās un nostājās aiz viņiem.”(2.Mozus 14:19).
  • Pārmaiņas caur kalpošanu III

    Kalpošana palīdz palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz to, lai padarītu otru cilvēku laimīgu, tā vietā, lai gaidītu, ka kāds darīs laimīgu viņu pašu. Cilvēkam, kuram ir šāda domāšana un dzīves pozīcija, nebūs laika depresijai un sevis žēlošanai. Tāda cilvēka dzīve būs koncentrēta uz to, lai atrastu kādu, kurš atrodas sliktākā stāvoklī un palīdzētu viņam, nevis vienkārši sēdētu un žēlotu sevi pašu. Cilvēks, kurš saprot patiesas kalpošanas būtību, vairs nedzīvo priekš sevis, bet lai mīlētu Dievu un cilvēkus.