Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? IV

Lai miers no Tā Kunga vairojas jums šai brīnišķīgajā dienā!Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām.Mēs uzskaitījām sešas šādas priekšrocības.Tomēr, man jums jāsaka, ka visas šīs priekšrocības ir tikai potenciālas, bet ne automātiskas!Pašas par sevi šīs problēmas nepadara mūs nobriedušus. Patiesībā, daudzus cilvēkus problēmas padara vēl sliktākus, ļaunākus un cietsirdīgākus.Tam, lai mūsu problēmas kļūtu par priekšrocībām, ir jāmāk pareizi reaģēt uz tām un jārīkojas pareizi.Šodien vēlos dalīties ar jums dažās patiesībās, kuras palīdzēs jums pieaugt jūsu problēmu laikā.Atklāsme par problēmu neizbēgamību.Lai iemācītos pareizi reaģēt uz sāpēm un problēmām, jāsaņem atklāsme par to, ka dzīvojot uz zemes, sāpes un problēmas mūsu dzīvē nekad nebeigsies. Kamēr virs zemes pastāv grēks, sāpes cilvēku dzīvēs nebeigsies. Mēs ciešam ne tikai savu personīgo grēku un nepareizās rīcības dēļ, bet citu cilvēku grēku un nepareizās rīcības dēļ.Jozua un Kālebs, kā arī visa Izraēla tautas paaudze, kura iegāja apsolītajā zemē, bija spiesti 40 gadus maldīties tuksnesī. Kālab – jo Jozua un Kālebam bija cits gars, viņi ticēja Dievam un staigāja paklausībā Viņam? Taču, citu cilvēku nepareiza lēmuma dēļ ļaudis cieta un maldījās tuksnesī 40 gadus.Arī mums skaidri jāzina, ka mums neizbēgt no grūtībām un sāpēm šai pasaulē. Šādai atklāsmei mūs jāapbruņo tam, lai mēs ne tikai gaidītu šīs problēmas, bet spētu arī pareizi uz tām reaģēt. Lai bēdas un sāpes vairs nekad nekļūst mums par kaut kādu pārsteigumu.
„Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu – Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu.” (Romiešiem 8:22-23).
Augšminētajā fragmentā mēs redzam, ka ne tikai mēs nopūšamies un ciešam sāpes, bet, ka visa radība nopūšas līdz ar mums.Kādā citā tulkojumā – Labās Vēsts tulkojumā – šī Rakstu vieta skan šādi:„Sev visapkārt mēs redzam radības, kas ir gaidībās. Grūtie sāpju laiki pasaulē – tās vienkārši ir dzemdību sāpes.Tās ir ne tikai mums visapkārt; tās ir arī mūsos. Dieva gars modina mūs no iekšienes. Arī mēs jūtam šīs dzemdību sāpes. Mūsu tukšā un neauglīgā miesa skumst pēc pilnīgas atpestīšanas.”Dārgie draugi, visā pasaulē šobrīd ir grūtie sāpju laiki. Un tas, ka mēs esam ticīgie, tas nepadara mūs par izņēmumiem. Bet, atšķirībā no citiem, mums ir Gara iedīglis, kurš iekšienē māca mūs un apbruņo mūs uzvarai līdz brīdim, kad notiks pilnīga mūsu miesas pestīšana.Ja jūs esat ticīgie, tad nebaidieties no traģēdijām, kuras gāzīsies pār pasauli, jo Dievs jau paredzējis jums izeju no katras situācijas. Viņš jau ielicis jūsos Svēto Garu kā ķīlu, lai jūs zinātu, kā gaidīt savu bērnu tiesu un jūsu miesas izpirkšanu. Citiem vārdiem sakot, jūs varat lūkoties uz visu ar cerību, jo Dievs nekad neatstās savus bērnus nelaimē.Turpināsim rīt!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cik svarīga ir pareiza reakcija, kad Dievs mūs atmasko mūsu grēkos

    Bībele runā par to, ka Dievs mūs izlabo, tāpēc, ka Viņš mīl mūs un vēl mums uzplaukumu. Viņš nepametīs mūs maldamies savos nepareizajos ceļos. Dievs mums uzrādīs mūsu grēkus, izlabos, sodīs un disciplinēs, tos kurus mīl, tieši tāpat kā jebkurš tēvs, kurš audzina savus bērnus.„Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību, jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. “ (Sāl.pam. 3:11-12).
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu

    Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu.”Dieva vārds saka: „Dāvanas(talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Ja tu neapraksi savu dāvanu (talantu vai spējas), tā atradīs tev vietu un piešķirs plašumu.Ļoti bieži ticīgie jautā: „Kāda ir mana vieta Kristus Miesā? Uz ko es esmu aicināts?”Dari to, ko tu zini. Šis vienkāršais princips dod atbildi uz šiem jautājumiem.
  • Mēs varam saprast Dievu un garīgas lietas tikai ar garu

    „ Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.”(Ps.118:105)Dieva vārds – tā ir gaisma priekš manis. Lasot Vārdu, es tuvojos gaismai, es apgaismoju savu ceļu, es saņemu sapratni no Dieva. Dieva Vārds apgaismo mūsu ceļu un atnes skaidrību un virzienu mūsu dzīvei. Kad mēs lasām Dieva Vārdu, tad mūsu dzīvē ienāk skaidrība.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.
  • Dievs vēlās, lai lūgšana kļūst prioritāti Viņa bērnu dzīvēs!

    Viss, ko sātans ir paņēmis no tavas dzīves, – tavs brīnums, tavi apsolījumi, – tas viss, pārdabiskā Dieva spēkā, var tikt atbrīvots. Bet tas pieprasa, lai lūgšana kļūtu par prioritāti tavā un manā dzīvē. Paņemiet jebkuru Bībeles notikumu, un jūs ieraudzīsiet, uz ko ir spējīga ticīgo cilvēku lūgšana. Piemēram, ko darīja Daniēls, kad nokļuva lauvu bedrē? Lūdza? Nē, tur jau bija par vēlu lūgt. Viņš pastāvīgi lūdza, jau pirms nokļūšanas lauvu bedrē.Kad tu jau atrodies lauvu bedrē, ir par vēlu lūgt. Lūgt ir jāsāk, jau labu laiku pirms tam. Daniēls lūdza katru dienu un trīs reizes dienā!
  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.