Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

Es sveicinu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!»! Es pasakos Dievam par katru ikvienu no jums un lūdzos, lai nerimstas jūsu slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa Gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, tāpēc, ka Dievs ir mūsu dzīvības avots. Vakar mēs runājām par to, ka mēs varam būt garīgi stipri un uzvarēt sātanu, ja Dieva Vārds mājo mūsos. Cik daudz tevī Vārda, tik arī garīgi stiprs tu būsi. Tāpēc Dieva vēlēšanās ir, lai mēs vairāk un vairāk piepildītos ar Dieva Vārdu. Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu. Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? Lai atbildētu uz šo jautājumu, vēlos izmantot vienu ilustrāciju. Es cieši turu savās rokā Bībeli, tāpēc ir sarežģīti to izsist vai izraut no manām rokām. Ja es tikai pieskaros Bībelei vai vāji to turu, tad tā var izkrist no manām rokām. Lai Bībele neizkristu, man tā ir jātur ar visu roku un pieciem pirkstiem. Šie pieci pirksti nozīmē: 
  1. mēs klausāmies Vārdu;
  2. mēs lasām vārdu;
  3. mēs iedziļināmies vārdā;
  4. mēs iemācāmies no galvas Vārdu;
  5. mēs pārdomājam Vārdu.
Pārdomāšana šajā sarakstā ir noslēdzošā, tāpēc, ka attiecas uz visām pārējām sfērām. Es klausos un pārdomāju, es lasu un pārdomāju, es izpētu un pārdomāju, es iemācos no galvas un pārdomāju. Pārdomāšana skar visas šīs sfēras. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka visu šo piecu punktu kopums palīdzēs Dieva Vārdam iemājot mūsu sirdīs un uzturēties tur. Daži ticīgie klausās Dieva Vārdu tikai dievkalpojumos, televizorā, radio. Ja mēs dzīvojam tikai šajā līmenī, tad Dieva Vārds nevarēs mājot mūsos, kā vajadzīgs. Jā, mums noteikti ir jāklausās Dieva Vārds, jo Bībele saka, ka ticība atnāk no dzirdēšanas. Kad tu dzirdi svētrunu, tad atnāk ticība, cerība atgriežas, tāpēc mēs mīlam klausīties. Kad mēs klausāmies svētrunu, mums vajadzētu konspektēt, jo tas ir ļoti svarīgi. Tomēr mēs nevaram dzīvot vienīgi šajā līmenī – tikai klausoties. Mums jālasa vārds, jo caur lasīšanu mēs esam sadraudzībā ar Dievu. Klausīšanās ir paredzēta manai ticībai, tāpēc, ka ticība atnāk no Dieva Vārda dzirdēšanas. Lai mana ticība būtu stipra, man patstāvīgi jādzird Dieva Vārds. Bet, tāpat es lasu Dieva Vārdu, lai man būtu sadraudzībā ar Vārda Autoru – Dievu. 
«Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos…» (Коl.3:16).
 Lai Dievs katru ikvienu bagātīgi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai jūs atrodat laiku nošķirtībai ar Dievu?

    Dievs būs sadraudzībā ar jums un atklās Savu sirdi jums tad, ja jūs savu sirdi sagatavosiet Viņam.Pieņemiet tieši šobrīd žēlastību no Dieva tam, lai rastu spēku atdalīt sevi Dievam, lai paceltos augstāk un lai saņemtu pieeju Dievišķajām instrukcijām, kuras sagatavos jūs lieliem varoņdarbiem Dievā.
  • Ko tu dari ar savu talantu?

    Es lūdzu, lai mēs visi dzirdētu to ne tikai ar savām ausīm, bet arī ar savām sirdīm. Tā ir Jēzus Kristus līdzība par Debesu Valstību. Viena no lietām, par kuru Jēzus pastāvīgi mācīja, bija mācība par Debesu Valstību. Un tam bija svarīgi iemesli. Šīs pasaules valstība pāries, un nāks jauna Valstība-Debesu Valstība. Jēzus atnesa Debesu Valstību uz zemes, un Vīnš vēlās, lai mēs zinātu šo Valstību, tiektos un dzīvotu šajā Valstībā. Bībelē ir teikts, lai mēs visupirms meklējam Dieva Valstību un Viņa taisnību. Tas nav tik viegli, tāpēc ka ir vēl arī cita valstība, kas darbojas pret Debesu Valstību, un kas vilina mūsu sirdis. Tāpēc Jēzus daudz runāja par Debesu Valstību un gandrīz visas Viņa līdzības bija par to.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? III

    Mēs runājām par to, ka mums nepieciešams klausīties Dieva Vārdu, lai pieaugtu mūsu ticība. Mums ir jālasa Dieva Vārds, lai mēs varētu kontaktēties ar Jēzu. Es runāju uz Dievu lūgšanās un Viņš runā uz mani caur Savu Vārdu. Bez tam, man Dieva Vārds ir jāizpēta, lai man būtu zināšanas.
  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.Mēs varam ieraudzīt šo Bībeles varoņu veiksmes un varoņdarbu noslēpumu, – viņi pazina Dievu un sadarbojās ar Viņu. Viņi piedzīvoja Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Kā viņiem tas izdevās? Tas kļuva iespējams pateicoties tam, ka viņi nodeva sevi Dievam.
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir!

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes nav neviena nevajadzīga cilvēka, nav mazsvarīga talanta vai spēju. Viss, ko Dievs saka, – tas kādam ir vajadzīgs, tas iecerēts ar nolūku, lai kādu svētītu. Palūkojies uz sevi šodien savādāk, no jauna, kā uz unikālu un Dieva apdāvinātu personību vienīgajā eksemplārā. Nav otra tāda, kāds esi tu. Tu – unikāla Dieva iecere! Bet, dažkārt mums traucē tas, ka sākam sevi salīdzināt ar citiem, sākam skaust citus tikai tāpēc, ka viņiem ir tas, kā nav mums. Līdz ar to mēs pārstājam novērtēt to, ko Dievs mums piešķīris, un tālab mēs bieži vien vienkārši neko nedarām.
  • Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski

    Mēs runājām par to, ka Dievam ir konkrēts plāns ar konkrētu uzdevumu katram cilvēkam. Taču Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski.Dievs Savu plānu Saviem bērniem atklāj tādā mērā vai atkarībā no tā, kā tie sasniedz briedumu un kļūst spējīgi pieņemt no Viņa rokas to, ko Viņš priekš tiem ir sagatavojis. Dotajā brīdī, kad Dievs soli pa solim atklāj mums Sava plāna detaļas, mēs varam pieradināt sevi staigāt paklausībā tajās sfērās, kurās Dievs mums jau ir atklājis Savu gribu. Un šajā laikā mēs varam vienkārši uzticēties Dievam Viņa suverēnā plāna īstenošanai mūsu dzīvē.