Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

Es sveicinu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!»!

 

Es pasakos Dievam par katru ikvienu no jums un lūdzos, lai nerimstas jūsu slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa Gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, tāpēc, ka Dievs ir mūsu dzīvības avots.

 

Vakar mēs runājām par to, ka mēs varam būt garīgi stipri un uzvarēt sātanu, ja Dieva Vārds mājo mūsos. Cik daudz tevī Vārda, tik arī garīgi stiprs tu būsi. Tāpēc Dieva vēlēšanās ir, lai mēs vairāk un vairāk piepildītos ar Dieva Vārdu.

 

Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu.

 

Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

 

Lai atbildētu uz šo jautājumu, vēlos izmantot vienu ilustrāciju. Es cieši turu savās rokā Bībeli, tāpēc ir sarežģīti to izsist vai izraut no manām rokām. Ja es tikai pieskaros Bībelei vai vāji to turu, tad tā var izkrist no manām rokām.

 

Lai Bībele neizkristu, man tā ir jātur ar visu roku un pieciem pirkstiem. Šie pieci pirksti nozīmē:

 

  1. mēs klausāmies Vārdu;
  2. mēs lasām vārdu;
  3. mēs iedziļināmies vārdā;
  4. mēs iemācāmies no galvas Vārdu;
  5. mēs pārdomājam Vārdu.

Pārdomāšana šajā sarakstā ir noslēdzošā, tāpēc, ka attiecas uz visām pārējām sfērām. Es klausos un pārdomāju, es lasu un pārdomāju, es izpētu un pārdomāju, es iemācos no galvas un pārdomāju. Pārdomāšana skar visas šīs sfēras.

 

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka visu šo piecu punktu kopums palīdzēs Dieva Vārdam iemājot mūsu sirdīs un uzturēties tur.

 

Daži ticīgie klausās Dieva Vārdu tikai dievkalpojumos, televizorā, radio. Ja mēs dzīvojam tikai šajā līmenī, tad Dieva Vārds nevarēs mājot mūsos, kā vajadzīgs. Jā, mums noteikti ir jāklausās Dieva Vārds, jo Bībele saka, ka ticība atnāk no dzirdēšanas. Kad tu dzirdi svētrunu, tad atnāk ticība, cerība atgriežas, tāpēc mēs mīlam klausīties. Kad mēs klausāmies svētrunu, mums vajadzētu konspektēt, jo tas ir ļoti svarīgi. Tomēr mēs nevaram dzīvot vienīgi šajā līmenī – tikai klausoties.

 

Mums jālasa vārds, jo caur lasīšanu mēs esam sadraudzībā ar Dievu. Klausīšanās ir paredzēta manai ticībai, tāpēc, ka ticība atnāk no Dieva Vārda dzirdēšanas. Lai mana ticība būtu stipra, man patstāvīgi jādzird Dieva Vārds. Bet, tāpat es lasu Dieva Vārdu, lai man būtu sadraudzībā ar Vārda Autoru – Dievu.

 

«Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos…» (Коl.3:16).

 

Lai Dievs katru ikvienu bagātīgi svētī!

 

Līdz rītam!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim...

  • Mums ir jāsagatavo ceļš tam, lai Tas Kungs varētu atnākt slavā un visā Savā pilnībā! III

    Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs atnāk tikai pēc tam, kad Viņam ir sagatavots ceļš. Mēs sagatavojam Viņam ceļu tad, kad kalpojam Viņam un piepildām Viņa aicinājumu savā dzīvē. Mēs ar jums runājām par to, ka mums ir jāizmanto visi iespējamie veidi tam, lai sludinātu VALSTĪBAS Evaņģēliju visā pasaulē, un tad Tas Kungs atnāks slavā un pilnībā.Aplūkosim vēl vienu Rakstu vietu, kurā ir atspoguļots vēl viens princips Tā Kunga ceļa sagatavošanai.

    Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs atnāk tikai pēc tam, kad Viņam ir sagatavots ceļš. Mēs sagatavojam Viņam ceļu...

  • Padomu došana jeb konsultēšana IV

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu...

  • To, ko mēs sēsim, mēs arī pļausim

    Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs pļaujam daudz vairāk, nekā sējam. Taču, ja mēs neko neiesēsim, mēs neko nenopļausim. Ja vēlies būt varens un auglīgs Dieva Valstībā, ja vēlies, lai tavai dzīvei ir cildena ietekme, tad tev jāsēj sava dzīve. Nav cita īsāka ceļa uz varenību un ietekmīgu dzīvi. Ir muļķīgi gaidīt varenību, gaidīt pieaugumu un auglību bez sēšanas. Tie ir maldi un pašapmāns!

    Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs pļaujam daudz vairāk, nekā sējam. Taču, ja mēs neko neiesēsim, mēs neko nenopļausim...

  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir...

  • Īstais vai patiesais prieks – tas ir spēks, kurš palīdz mums virzīties uz mērķi līdz galam

    Jēzus priecājas līdz pat šim brīdim, – kad Dieva griba uz zemes piepildās tāpat, kā debesīs.Vai nevēlaties sagādāt Dievam vairāk prieka? Tad ziedojiet sevi tam, lai atrastu un piepildītu Viņa gribu savai dzīvei.Piemēram, jūs varat ziedot savu dzīvi tam, lai darītu visu iespējamo priekš tā, lai pievilktu grēciniekus Debesu Valstībai. Līdz pat šim brīdim debesis priecājas ik reiz, kad uz zemes kaut viens grēcinieks nožēlo grēkus.

    Jēzus priecājas līdz pat šim brīdim, - kad Dieva griba uz zemes piepildās tāpat, kā debesīs. Vai nevēlaties...