Ko tu dari ar savu talantu? II

Vakar mēs iesākām runāt par tēmu: „Ko tu dari ar savu talantu?” Mēs runājām par to, ka katrs atskaitīsies par savu nodzīvoto dzīvi. Vēl savas dzīves laikā mums ir jāsaprot, cik svarīgi ir ieguldīt sevi lietās, kas nezudīs, ieguldīt sevi Dieva Valstības izplatīšanā.Pasaule ļoti ātri mainās. Esmu pārliecināts, ka jaunas un jaunas pārmaiņas notiks vēl ātrāk kā līdz šim. Ja es jums pastāstītu par tiem minējumiem, prognozēm, kuras izsaka speciālisti par nākotni, tad daudzu cilvēku sirdis piepildītu bailes. Kāds mācītājs runāja ar mani par šo tēmu, un es redzēju, ka arī viņa sirds ir baiļu pilna par tām nākotnes prognozēm, kuras viņš ir dzirdējis. Viņš jautāja man par to, ko darīt ar visu to, vai ir vērts veidot kādus plānus, ja pār zemi nāks visi šie briesmīgie notikumi. Es viņam teicu, ka paldies Dievam, mums ir Bībele, kurā viss ir pateikts. Bibelē nekas nav teikts par to, ka pasaulē būs labāk, bet Bibelē ir teikts ka Dieva Valstībā būs labāk un labāk. Tāpēc, kur mums vajadzētu dzīvot? Mums jādzīvo Dieva Valstībā, jātiecas uz uz šo Valstību un jāiegulda sevi tajā, lai mūsu sirdis būtu šajā Valstībā. Pretējā gadījumā, tie, kas savus dārgumus iegulda šajā pasaulē, tādējādi attālinās no saviem patiesajiem dārgumiem. Bieži vien cilvēks iegulda sevi tikai materiālās lietās-savu laiku, savus talantus un spējas, savas finanses-bet pēc savas nāves viņš attālinās no saviem dārgumiem, kas viņam bija tik svarīgi un dārgi. Taču Jēzus deva saviem mācekļiem gudru padomu, lai viņi nekrāj savu mantu šeit uz zemes, kur ir zagļi, kodes un rūsa, bet lai cilvēks labāk krāj savu mantu debesīs, jo tur, kur būs cilvēka manta, tur būs arī viņa sirds.
„Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog.  Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog.  Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. „ (Mt.6:19-21).
Cilvēkiem, kuri krāj savu mantu tikai uz zemes, nāve ir liels zaudējums, tāpēc ka līdz ar nāvi cilvēks zaudē visu, kam viņš bija atdevis savu dzīvi, laiku, finanses, spējas un talantus. Viss, kas dārgs cilvēkam šeit uz zemes, līdz ar nāvi tas zūd. Bet tas cilvēks, kas krāj un iegulda savus dārgumus debesīs, neattālinās no tiem, bet dodas pie saviem dārgumiem un savas mantas. Tāpēc, tādiem cilvēkiem, nāve ir ieguvums. Pāvels tā arī teica, ka dzīvot viņam ir Kristus, bet nāve-ieguvums. Citiem vārdiem runājot, Pāvels vēlējās pateikt, ka viņa domas, viņa laiks, viņa sirds-viss ir par Kristu un viņš dzīvo Kristum.Cilvēks, kurš dzīvo tādā veidā, dodas pretī saviem dārgumiem un tādam cilvēkam nāve ir ieguvums. Lūk, kādu dzīvi Jēzus gaidīja no Saviem mācekļiem.
„Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks.” (Мt.25:13).
Kam tu velti savu dzīvi? Kur atrodas tavi dārgumi? Izvēlies dzīvot Kristum un Viņa Valstībai! Ieguldi visu savu laiku, talantus, resursus tajā, kas dārgs Jēzum. Ieguldi sevi Dieva Valstības celtniecībā!Lai Dieva žēlastība un labvēlība pavada jūs visas dienas garumā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jums ir jādomā globāli un vērienīgi!

    Dieva Valstība ir kas vairāk, kā vienkārši draudze, tālab šo Valstību nevar noslēpt draudzes sienās.Bībele saka, ka jūs esat – zemes sāls un gaisma pasaulei, bet tas nozīmē, ka jūsu kalpošanai ir jāiziet ārpus draudzes robežām un jāietekmē pilsēta, valsts un pasaule. Ir jādomā par to, kā pasālīt zemi un apgaismot(izglītot) pasauli.Ir jāiesāk lokāli, bet jādomā vērienīgi un globāli. ”Jūs …. būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” – saka Jēzus Apustuļu darbu Grāmatā 1:8.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process III

    Ja mēs uzklausām Svētā Gara pamācību(atmaskošanu) caur cilvēkiem, kurus Dievs pie mums sūta ar mērķi izlabot mūs, tad no mūsu grēku nožēlas brīža tiek pārtraukti Tā Kunga soda mēri. Taču, ja cilvēks atrodas pastāvīgas pretestības un nepakļāvības stāvoklī, tad Dievs viņa dzīvē pieļauj nepatikšanas, ar nolūku, lai pievērstu viņa uzmanību tam, ka tā dzīvē ir garīga problēma.
  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis?

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī, dažkārt cilvēki domā, ka liktenis ir atkarīgs no tiem apstākļiem, kas ieskauj mūs, vai arī no tā, kas notiek ar mums pašiem un mums visapkārt. Taču tā nav patiesība un Dievs tā nedomā! Dievs domā, ka apstākļi, kuri tevi ieskauj, nevar noteikt tavu likteni. Tas ko cilvēki dara attiecībā uz tevi vai nedara, – arī tas nevar noteikt tavu likteni. Tavu likteni nosaka tas, kas atrodas tavā sirdī. Tālab, Dievs saka mums, lai vairāk par visu mēs sargājam savu sirdi.
  • Gatavība sniegt atskaiti citiem par to ko tu dari vai atsakies darīt, – tā ir noteicošā pazīme rakstura stingrībai

    „Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.”(Filipiešiem 4:13).Tas nozīmē, ka man pilnībā ir jāpaļaujas uz Kristu un Viņa vārdu, un caur personīgo sadraudzību ar Viņu pastāvīgi jāsmeļas garīgais spēks. Bet, tas nozīmē arī to, ka es pieņemu Dieva spēku un atbalstu caur citiem Kristus Miesas locekļiem. Man ir tiešais savienojums ar Kristu un es esmu savienots ar Viņu caur attiecībām ar citiem Viņa Miesas locekļiem.
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.