Ko tu dari ar savu talantu? II

Vakar mēs iesākām runāt par tēmu: „Ko tu dari ar savu talantu?” Mēs runājām par to, ka katrs atskaitīsies par savu nodzīvoto dzīvi. Vēl savas dzīves laikā mums ir jāsaprot, cik svarīgi ir ieguldīt sevi lietās, kas nezudīs, ieguldīt sevi Dieva Valstības izplatīšanā.Pasaule ļoti ātri mainās. Esmu pārliecināts, ka jaunas un jaunas pārmaiņas notiks vēl ātrāk kā līdz šim. Ja es jums pastāstītu par tiem minējumiem, prognozēm, kuras izsaka speciālisti par nākotni, tad daudzu cilvēku sirdis piepildītu bailes. Kāds mācītājs runāja ar mani par šo tēmu, un es redzēju, ka arī viņa sirds ir baiļu pilna par tām nākotnes prognozēm, kuras viņš ir dzirdējis. Viņš jautāja man par to, ko darīt ar visu to, vai ir vērts veidot kādus plānus, ja pār zemi nāks visi šie briesmīgie notikumi. Es viņam teicu, ka paldies Dievam, mums ir Bībele, kurā viss ir pateikts. Bibelē nekas nav teikts par to, ka pasaulē būs labāk, bet Bibelē ir teikts ka Dieva Valstībā būs labāk un labāk. Tāpēc, kur mums vajadzētu dzīvot? Mums jādzīvo Dieva Valstībā, jātiecas uz uz šo Valstību un jāiegulda sevi tajā, lai mūsu sirdis būtu šajā Valstībā. Pretējā gadījumā, tie, kas savus dārgumus iegulda šajā pasaulē, tādējādi attālinās no saviem patiesajiem dārgumiem. Bieži vien cilvēks iegulda sevi tikai materiālās lietās-savu laiku, savus talantus un spējas, savas finanses-bet pēc savas nāves viņš attālinās no saviem dārgumiem, kas viņam bija tik svarīgi un dārgi. Taču Jēzus deva saviem mācekļiem gudru padomu, lai viņi nekrāj savu mantu šeit uz zemes, kur ir zagļi, kodes un rūsa, bet lai cilvēks labāk krāj savu mantu debesīs, jo tur, kur būs cilvēka manta, tur būs arī viņa sirds.
„Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog.  Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog.  Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. „ (Mt.6:19-21).
Cilvēkiem, kuri krāj savu mantu tikai uz zemes, nāve ir liels zaudējums, tāpēc ka līdz ar nāvi cilvēks zaudē visu, kam viņš bija atdevis savu dzīvi, laiku, finanses, spējas un talantus. Viss, kas dārgs cilvēkam šeit uz zemes, līdz ar nāvi tas zūd. Bet tas cilvēks, kas krāj un iegulda savus dārgumus debesīs, neattālinās no tiem, bet dodas pie saviem dārgumiem un savas mantas. Tāpēc, tādiem cilvēkiem, nāve ir ieguvums. Pāvels tā arī teica, ka dzīvot viņam ir Kristus, bet nāve-ieguvums. Citiem vārdiem runājot, Pāvels vēlējās pateikt, ka viņa domas, viņa laiks, viņa sirds-viss ir par Kristu un viņš dzīvo Kristum.Cilvēks, kurš dzīvo tādā veidā, dodas pretī saviem dārgumiem un tādam cilvēkam nāve ir ieguvums. Lūk, kādu dzīvi Jēzus gaidīja no Saviem mācekļiem.
„Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks.” (Мt.25:13).
Kam tu velti savu dzīvi? Kur atrodas tavi dārgumi? Izvēlies dzīvot Kristum un Viņa Valstībai! Ieguldi visu savu laiku, talantus, resursus tajā, kas dārgs Jēzum. Ieguldi sevi Dieva Valstības celtniecībā!Lai Dieva žēlastība un labvēlība pavada jūs visas dienas garumā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atrod tikai tie, kuri meklē

    Ja vien tu aktīvi meklēsi, tu varēsi uzzināt vēl daudz ko par to, kas ir apslēpts tevī. Atrod tikai tie, kuri meklē. Piemēram, – daudzi atrod un redz tikai problēmu pēc problēmas. Nemeklē tikai problēmas un nerunā tikai par tām, bet koncentrē savu uzmanību uz problēmu risinājumu. Trenē savu sirdi un savu prātu uz to, lai atrastu atbildes un izeju cilvēku problēmām. Līdzko ieraudzīsi problēmas, tūlīt pat sāc domāt par to, kā tu vari tās atrisināt. Sāc pārdomāt par visiem iespējamajiem problēmu risinājumiem, un Dievs, lai tu varētu kalpot cilvēkiem, šim nolūkam dos tev lielu daudzumu ideju.
  • Esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris!

    Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu.
  • Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti II

    3-ais variants – Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!”Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”. Visgrūtāk cilvēkiem ir dzirdēt un sacīt „nē”. Daži cilvēki atbildi „nē” vispār nepieņem. Tas, kurš saka viņiem „nē”, kļūst par viņu ienaidnieku. Dažkārt arī no Dieva mēs nespējam pieņemt atbildi „nē”.Savā Vēstulē Pāvils saka, ka viņam tika dots dzelonis miesā, un sātana eņģelis sagādāja viņam sāpes. Pāvils trīs reizes lūdza par to, lai Dievs aizvāc šo dzeloni. Un Dievs viņam uz šo lūgšanu atbildēja „Nē”! Vai tad Pāvils nepalika Viņā? Vai tad Dieva Vārds nepalika, nemājoja Pāvila dzīvē? Mēs zinām, ka Dieva Vārds bagātīgi mājoja Pāvila dzīvē, un viņš it visā meklēja Dieva gribas piepildījumu. Tas nozīmē, ka Pāvils lūdza pareizi un bija cilvēks ar pareizu sirdi, bet, neskatoties uz to, Dievs viņam sacīja „Nē!”.
  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus!

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs acīmredzama labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Bet, tas ir jābauda katram cilvēkam personīgi, nevis tikai jāklausās par to. Tieši caur lūgšanu, mēs varam baudīt Tā Kunga labvēlību. Tas stiprina mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu. Tas palīdzēs tev, nekad nešaubīties par to, ka Dievs ir, lai arī, kas nenotiktu tavā dzīvē. Es skaidri zinu, ka mans Dievs ir labs, tāpēc, ka es to esmu baudījis un piedzīvojis personīgi. Es to esmu baudījis caur lūgšanu.
  • Nepareiza motivācija

    Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem .Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva.Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir:
  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.