Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma III

Sveicinu jūs, dārgie rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Dieva varenās žēlastības pēc mums dāvāta iespēja ikdienas barot savu sirdi ar dzīvo Dieva Vārdu. Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsas. Dieva Vārda gaisma apgaismo mūs un dara mūs gudrākus.Šodien turpināsim sarunu par tēmu: „Ko tu dari ar savu talantu?”Vērsīsimies pie Jēzus līdzības par talantiem. Šai līdzībā tiek runāts par Kungu un trim vergiem, kuri saņēma talentus un uzdevumu no sava Kunga.Kungs aicināja pie sevis vergus.
„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu.”(Mateja 25:14).
Dievam ir konkrēts aicinājums priekš katra no mums. Bet Dievs aicina tikai tos, kuri atzīst Viņa kundzību.
„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu”(Mateja 25:14).
Tulkojumā krievu valodā rakstīts …..saaicināja savus vergus…….Vēlos, lai vēršat savu uzmanību uz to, ka Kungs aicināja savus kalpus(vergus). Kādi cilvēki saņēma aicinājumu? Kalpi(vergi). Kas ir kalps(vergs)? Kalps(vergs) – tas ir tas, kurš pieder savam kungam. Senos laikos kalps(vergs) pilnībā identificēja sevi ar savu kungu, dažkārt viņš pat nesa sava kunga uzvārdu.Tam ir ļoti svarīga nozīme. Ja mēs sakām, ka pilnībā piederam Tam Kungam, tad mēs būsim spējīgi sadzirdēt Viņa aicinājumu. Bet, ja mēs vēl joprojām piederam paši sev, tad mēs – neesam Viņa kalpi. Tev jākļūst par Dieva kalpu, bet ne cilvēka. Kad mēs lūdzām grēku nožēlas lūgšanu, mēs tieši to arī pasludinājām, ka Jēzus kļūst par manu Kungu un Saimnieku. Mēs teicām: „ Es pieņemu Jēzu Kristu par savu Kungu un manas dzīves Glābēju.” Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Jēzus kļūst par manu Pārvaldītāju. Tas nozīmē, ka tagad es piederu Viņam, tagad pat es zaudēju tiesības pārvaldīt savu dzīvi, un nododu šīs tiesības Jēzum, tālab es arī pasludinu Jēzu par savu Kungu. Tagad nevis es pārvaldu, bet Viņš pārvalda manu dzīvi. Jēzus neaicina svešus kalpus, bet tikai Savējos. Jēzus aicina tikai tos, kuri pieder Viņam. Viņš aicina tos, kuri pilnībā sevi identificē ar Viņu, kuri izprot, ka vairs nepieder paši sev, bet tikai Kungam Jēzum.Ja vēlies uzzināt Dieva aicinājumu priekš sevis un ieiet šai aicinājumā, tad, pirmkārt, esi paklausīgs Dievam ikdienas līmenī, otrkārt, atļauj Jēzum kļūt par tavu Kungu visās tavas dzīves sfērās.Tas ir gods, ja tavs Kungs ir Jēzus Kristus, Kurš ir Kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš. Jēzus kundzība nepazemo un neierobežo cilvēku, bet, tieši otrādi, paaugstina un izdaiļo cilvēka dzīvi.
„Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi.”(Psalms 84:6)
Lai Dievs jūs šodien svētī īpašā veidā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt?

    Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau centos to darīt, bet man nekas nesanāca.” Arī par tevi es esmu priecīgs. Mana lūgšana ir, lai šis vārds palīdz tev uzvarēt pār vājībām un nepastāvību šajā jautājumā.Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības ar Dievu. Kāpēc es par to runāju un kāpēc, tas ir svarīgi lūgšanu ieraduma attīstībai? Mēs jau runājām par to, ka lūgšana – nav dažādu veidu apgūšana, kā pārliecināt Dievu darīt to, ko mēs gribam. Un, viens no iemesliem, kāpēc ticīgie maz lūdz, – ir īpašas vajadzības trūkums.
  • Pavairošanas likums II

    „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.
  • Kāds ir Dieva nodoms cilvēkam uz šīs zemes II

    Tas, ko Dievs par mums saka Savā vārdā, – tā ir patiesība, kurai mums jānotic. Tagad mums ir Dieva daba, kura pastāvīgi jābaro un kurā jāpieaug. Mums ir jānotic tam, ka tagad mums ir vara un autoritāte no debesīm, kura mums dota tālab, lai mēs iznīcinātu sātana darbus uz zemes. Jēzus, pārstaigājot zemi, darīja to pašu – iznīcināja sātana darbus un nodomus. Tā Viņš rādīja mums piemēru.„… Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.”(1.Jāņa 3:8).
  • Dievbijība II

    Piesaukt Dievu – tas nozīmē stabilas lūgšanu dzīves esību.Lūgšana tuvina mūs Dievam un atbrīvo Viņa nodrošinājumu, jo Viņš ir tuvu visiem tiem, kuri piesauc Viņu.Vēl mēs runājām par to, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dievu Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Bīties Dievu – tas nozīmē novērstie no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs – tā ir balva tiem, kuri bīstas Dievu. Tāpat mēs runājām par to, ka Dievam ir noslēpumi, kuri domātie tiem ļaudīm, kuri ir ziedojušies, tiem, kuri piesauc Viņa Vārdu un staigā Dievbijībā.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.
  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa.Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.