Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma II

Sveicinu jūs, dārgie draugi, šajā brīnišķīgajā dienā! Dieva Vārds saka:
„Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet Mana žēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība nešķobīsies,” saka Tas Kungs, tavs apžēlotājs.” (Jesaja 54:10).
Cik gan brīnišķīgs ir Dieva Vārds! Cik brīnišķīgi un spēcīgi ir Dieva apsolījumi Saviem bērniem! Dievs ir žēlastības un mīlestības Dievs. Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Dievs ir visa redzamā un neredzamā Radītājs.
„Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Efez.2:10).
Dievs mūs ir radījis labiem darbiem un tamdēļ Viņš mums ir piešķīris talantus. Priekš katra cilvēka Dievam ir īpašs aicinājums.Vakar mēs runājām par to, ka pateicoties mūsu ikdienas paklausībai Dievam mēs varēsim ieiet savā aicinājumā.Mazliet pastāstīšu par sevi, par to kā es iegāju savā aicinājumā.Es nekad nebiju domājis par to, ka kādreiz būšu mācītājs. Es nekad nebiju domājis par to, ka kādreiz nodarbošos ar to, ko daru šobrīd. Nekad!Es uz to netiecos, es pat nelūdzu par to, lai Dievs man to dotu. Ko es darīju? Es darīju to kas man bija jādara. Tad kad es redzēju kādu vajadzību – centos palīdzēt un izdarīt to, kas bija manos spēkos. Tajā laikā, kad no Nigērijas pārbraucu uz Baltkrieviju, es jau biju ticīgs cilvēks. Baltkrievijā mums izveidojās kristīga studentu grupa. Mēs sanācām kopā, runājāmies, lūdzām, uzmundrinājām viens otru. Taja laikā nedrīkstēja atklāti runāt par savu ticību, jo pretējā gadījumā tevi varēja izslēgt no institūta un izraidīt no valsts. Reiz, kāds brālis no mūsu studentu grupas apturēja uz ceļa mašīnu un palūdz šoferim aizvest viņu līdz vajadzīgajai vietai. Iekāpis mašīnā, viņš pamanīja vadītājam mašīnā kristīgu uzlīmi „Dievs ir gaisma!”. Viņi uzsāka sarunu un izrādījās, ka automašīnas vadītājs arī bija ticīgs cilvēks. Pēc viņu sarunas autovadītājs uzaicināja mūsu brāli, bet pēc tam arī visu grupu, uz savu draudzi. Tajā laikā šī draudze pulcējās pagrīdē. Mēs sākām regulāri apmeklēt šo draudzi. Tā bija brīnišķīga Vasasrssvētku draudze, kurā bija brīnišķīgi cilvēki, kas mīlēja Dievu un bija ziedojuši sevi Viņam. Šajā draudzē mēs piedzīvojām patiesu kristīgu mīlestību. Bet tajā pašā laikā bija kāda problēma – Bībeliskās mācības trūkums. Katru svētdienu šajā draudzē nožēloja grēkus jauni un jauni cilvēki, īpaši daudz bija jauniešu, bet tāpēc ka pietrūka mācības, šie cilvēki nepieauga garīgi. Mēs ieraudzījām šo vajadzību un sākām palīdzēt šajā virzienā. Mēs sākām dalīties ar to, ko bijām mācījušies paši. Mēs sākām pulcēties ar jauniešiem, lasījām un izpētījām kopīgi Bībeli, sludinājām viņiem, mācījām un uzmundrinājām viņus. Tātad, mēs bijām paklausīgi Dievam šajā vajadzībā, kuru Viņš mums parādīja. Mēs kļuvām par Dieva instrumentiem šīs problēmas risināšanā. Un pakāpeniski tas izauga par to, ko mēs nemaz negaidījām. Cilvēki vienkārši no mums izsūca visu, ko Tas Kungs mūsos lika. Jo lielāka kļuva šī vajadzība, jo vairāk Dievs pār mums izlēja Savu žēlastību. Sāka notikt neticamas lietas, par kurām mēs pat nevarējām sapņot — daudzu cilvēku atbrīvošanas un dziedināšanas. Agrāk es domāju, ka tāda veida brīnumi no Dieva, tāda veida dziedināšanas var notikt tikai caur manu mācītāju, bet ne caur mani vai mūsu grupas cilvēkiem. Es pat nestādījos priekšā, ka es kādreiz lūgšu par cilvēkiem un viņi saņems dziedināšanu, jo domāju ka tāda veida brīnumi pa spēkam tikai manam mācītājam. Es domāju, ka Dievs ir svaidījis tikai manu mācītāju, tāpēc pēc viņa lūgšanām kurlie sāka dzirdēt, aklie- sāka redzēt, paralizētie-cēlās augšā no invalīdu krēsliem. Bet, man par lielu izbrīnu, es to visu sāku redzēt mūsu grupas kalpošanās, es sāku redzēt to, ka Dievs dara visus tos pašus brīnumus arī caur mums. Un jo vairāk brīnumu no Dieva notika, jo vairāk cilvēku sāka uzaicināt mūs uz dažādām pilsētām. Mēs sākām braukāt pa dažādām pilsētām un ciemiem. Ja līdz šim brīdims man mācības bija galvenā prioritāte, tad pēc tam, kopš mēs sākām kalpot šajā draudzē, mācības palika otrajā plānā. Priekš manis par vissvarīgāko prioritāti kļuva braukāt pa pilsētām un dalīties Dieva Vārdā. Šī vēlēšanās vienkārši dega manī. Lūk tā es iegāju savā aicinājumā — caur paklausību katru dienu.Gribu jums teikt, ka visi tie cilvēki , kuri bija mūsu grupā, šodien ir mācītāji, kaut arī neviens no viņiem agrāk par to pat nedomāja. Viens cilvēks no mūsu grupas šodien ir mācītājs Vācijā, kāds cits – Dienvidāfrikā, daži ir mācītāji Baltkrievijā, Nigērijā, Ukrainā, Maskavā. Kā tas viss notika? Caur paklausību Dievam katru dienu!Esi paklausīgs, dari to, ko Dievs tevi aicina darīt katru dienu, un tu ieiesi savā aicinājuma. Taču vēlos tev teikt, ka tava paklausība ne vienmēr palīdzēs tev kļūt par mācītāju – ne visi ir aicināti būt par mācītājiem. Varbūt tu būsi slavētājs vai bērnu kalpošanas darbinieks, varbūt tu strādāsi ar jauniešiem, bet varbūt tu evaņģelizēsi uz ielām, pats galvenais lai tu atrastos SAVĀ aicinājumā. Pats galvenais, tev ir jāsaprot, ka laimes pilnību tu sasniegsi tikai savā aicinājumā. Kā zivs ir radīta ūdenim, tā arī cilvēks ir radīts savam aicinājumam.Esi paklausīgs Dievam visos sīkumos, esi paklausīgs katru dienu un tu atradīsi savu aicinājumu.Lai Dievs tev tajā palīdz!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.
  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.
  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! II

    Šodien mēs turpinām izskatīt citas dzīves sfēras, kurās Salamans mēģināja tomēr rast laimi un apmierinājumu. Tas ir tas, ar ko šodien nodarbojas daudzi cilvēki. Šodien mēs parunāsim par to, kā Salamans mēģināja atrast laimi un apmierinājumu darbā.„Un tādēļ es ienīdu šo dzīvi un dzīvību, jo es turēju par ļaunu visu to rosmi, kas noris zem saules; jā, viss ir niecība un vēja ķeršana! Tad es ienīdu arī visu savu centību, ko es biju veltījis savam darbam zem saules, jo man viss tas, ko es esmu ar pūlēm ieguvis, būs jāatstāj tam cilvēkam, kas sekos pēc manis.”(Salamans Mācītājs 2:17-18).
  • Ja cilvēks vēlās piepildīt Dieva gribu, tad viņam noteikti būs pretspēki, dažādi uzbrukumi no ienaidnieka puses

    Ja tev nav problēmu ar sātanu, ja tev viss norit gludi un nav nekādu uzbrukumu no viņa puses – tas ir tikai tāpēc, ka tu viņu vēl neesi aizskāris. Ja tev nav problēmu ar sātanu – tas ir tikai tāpēc, ka tu vēl nelūdz pietiekoši stipri, ne tik karsti slavē Dievu un ne tik daudz liecini par Viņa spēku un varenību. Tomēr, ja tu esi iemācījies atpazīt un dzirdēt Dieva balsi, tad neskatoties uz visiem sātana uzbrukumiem, tev būs miers un nebūs nekādu baiļu savu pretinieku priekšā. Kad atnāk pretspēki vai opozīcija no valdību puses, tad Dieva bērni to visu uzvar Dieva spēkā zinot Dieva plānus un nodomus.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

    Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.
  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.