Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris III

Sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs no jauna vērsīsimies pie Jēzus līdzības par talentiem. Vakar izskatījām to, kā rīkojās divi kalpi pēc tam, kad viņi saņēma uzdevumu no sava kunga. Tāpat mēs redzējām, kā kungs novērtēja viņu pūliņus. Kungs nosauca viņus par godīgiem un uzticamiem kalpiem. Mēs runājām par to, ka šie cilvēki tūlīt ķērās pie sava uzdevuma izpildīšanas, velti netērēja laiku un strādāja līdz brīdim, kamēr viņi ieguva peļņu no tā, kas tiem bija dots. Kungs novērtēja viņu darbu un paaugstināja tos, ieceļot pār daudzumu. Attiecībā uz sevi, viņi izdzirdēja apbrīnojamus vārdus:
„Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:23).
Daži cilvēki vēl neko nav paspējuši izdarīt, bet jau ir piekusuši un tiem ir nepieciešama atpūta. Bet sakiet, vai var atpūsties no Dieva? Vai var atpūsties no kalpošanas Dievam? Nē! Mēs varam kalpot Dievam jebkur. Var lidot lidmašīnā un kalpot cilvēkiem, kuri sēd ar jums līdzās. Var kalpot Dievam jūrā, darba vietā, it visur, – jo it visur ir cilvēki, kuriem nepieciešams Dievs.Bībelē ir aprakstīta kāda situācija, kad Jēzus un Viņa mācekļi devās uz tuksnešainu vietu, lai atpūstos un nošķirtos no cilvēkiem, jo viņi bija piekusuši.
„Un Viņš tiem saka: “Nāciet vieni paši savrup kādā vientuļā vietā un atpūtieties maķenīt.” Jo daudz bija, kas nāca un gāja, un tiem nebija vaļas ne ēst. Un tie laivā aizbrauca savrup uz kādu tukšu vietu.”(Marka 6:31-32).
Taču Jēzum neizdevās atpūsties, jo daudz ļaužu atnāca arī uz šo vietu.
„Un daudzi redzēja tos aizbraucam un viņus pazina, un satecēja kājām no visām pilsētām kopā, un nonāca tur viņiem pa priekšu.”(Marka 6:33).
Jēzus neteica šiem cilvēkiem, ka Viņš ir piekusis un nevar viņiem kalpot. Nē, Bībele saka ko citu.
„Un Jēzus, izkāpdams malā, redzēja daudz ļaužu, un sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana, un Viņš sāka tos daudz mācīt. (Marka 6:34).
Daudz ticīgo baidās pārpūlēties kalpojot Dievam un cilvēkiem. Daudzi nākšanu uz draudzi svētdienā uzskata par pūlēm un milzu laipnību. Daži uzskata, ka divas svētdienas pēc kārtas būt draudzē – tas jau ir par daudz un ir grūti, tāpēc tieši svētdienās ir jāatpūšas.Lai tu spētu laist apgrozībā savas dāvanas un talantus, tev jābūt gudrībai, kā to labāk darīt. Tu nevari ieguldīt sevi kur pagadās, tev sevi jāsagatavo, jākvalificē, jāstrādā ar sevi. Lai zinātu, kur ieguldīt sevi un savus talantus, tev jāvairo savas zināšanas un jāattīsta sevi.Dievs vēlas redzēt Draudzē šīs trīs lietas:
  • lai mēs nebaidāmies strādāt;
  • lai mēs velti netērējam laiku;
  • lai mēs sagatavojam sevi un attīstām tam, lai laistu apgrozībā visu to, kas mums pieder.
Kam tu šodien tērē laiku? Ko tu dari priekš tā, lai celtu savu kvalifikāciju un attīstītu savus talantus?Ir par ko padomāt un, iespējams, no šodienas kaut kas ir jāmaina savā dzīvē.Līdz rītdienai!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sagatavot ceļu Tam Kungam II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs mūsu dzīvē vēlas parādīt Savu slavu un Savu pilnību, bet lai tas notiktu, mums ir jāsagatavo savas sirdis, mums ir jāsagatavo Viņam ceļš. Mums ir jāattīra savas sirdis no tām lietām, kuras Dievs neieredz vai kuras nevar uzlūkot.Nākamās Rakstu vietas atklāj principus, kā sagatavot ceļu Tam Kungam.„Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jo šis ir tas, par kuru pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.”(Mateja 3:1-3).
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? III

    Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un konkrēti:Problēmas piesaista mūsu uzmanību, vairāk par visu.Problēmas māca mūs paļauties uz Dievu.Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Problēmas veido mūsu raksturu.
  • Dieva klātbūtne II

    Kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt Dieva klātbūtni savā dzīvē?Iespējams eksistē vairāki paņēmieni, kā to sasniegt, bet ļoti svarīgi ir saprast, ka Dieva klātbūtni nav iespējams piedzīvot bez lūgšanas.Savā Vārdā Dievs ir atstājis mums recepti tam, kā piedzīvot Viņa klātbūtni.„tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums….”(Jēkaba 4:8a)
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.
  • Pateicības derība II

    Un tālab, nežēlojies vairs par savām problēmām vai grūtībām, bet labāk meklē iemeslu lai pateiktos! Atrodi iemeslu tam, lai, neskatoties uz saviem apstākļiem, priecātos un dotu slavu Dievam. Un tieši tad tu atklāsi, ka Tas Kungs ir – tavs spēks un Tas, Kurš dara tavas kājas, kā stirnai, pārvēršot to, kas tev labas, vēl labākā, un tavu labāko – vislabākajā! Dievs var pavairot tavu „daudz” lielākā vairumā un tavu „lielāko vairumu” lielum lielā vairumā! Neatņem sev spēku! Prieks tai Kungā ir tavs spēks un stiprinājums!
  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs II

    Cilvēki kuri mainījušies, domā un rīkojas kā Dievs.Kā tu reaģē uz to cilvēku acīmredzamu veiksmi un labklājību, kurus tu sauc par saviem brāļiem un māsām? Vai tu vari priecāties par viņu veiksmi?Ja tu varēsi priecāties par citu veiksmi, tad veiksme ienāks arī tavā dzīvē, – tas ir Dieva garīgais princips.