Mums pastāvīgi ir jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā

Es sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos nemazinās slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc Viņa, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.Vakar mēs runājām par to, ka Kristū tu esi kļuvis par jaunu radījumu, un ar veco cilvēku nu viss ir galā. Vēl mēs runājām par to, ka Dieva vēlēšanās ir – manīt mūs un darīt mūs līdzīgs Sava Dēla, Jēzus Kristus tēlam.Lai mēs arvien vairāk un vairāk taptu līdzīgi Jēzus tēlam, mums pastāvīgi ir „ jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.”Ja mēs to nedarīsim, tad, neskatoties uz to, ka mēs jau esam jauni radījumi Jēzū Kristu, vecā cilvēka tēls turpinās vadāt mūs pa vecajām iekāres vietām. Ja mēs neatjaunosimies savā sirdsprātā, mēs turpināsim rīkoties tā, it kā mēs joprojām neatrastos Kristū. Un tādā gadījumā cilvēki, kuri skatās uz mums, vilsies kristīgajā ticībā. Bet mums taču ir jābūt par gaismu pasaulei un par zemes sāli.Ko par mums kā ticīgajiem domā mūsu kolēģi, kaimiņi, biznesa partneri?Dažkārt mēs atrodamies visai ciešā sadarbībā ar neticīgiem cilvēkiem, bet vai viņi pamana atšķirību mūsu uzvedībā, attieksmē, runas veidā, godprātībā un godīgumā, vai arī viņiem rodas jautājums: „Ar ko gan šie ticīgie atšķiras, ja tie dzīvo tāpat, kā dzīvojam mēs?”Ja mēs nenoliksim malā savu veco cilvēku, mēs būsim par piedauzības akmeni citiem cilvēkiem. Tādā gadījumā neticīgi cilvēki nespēs pieņemt mūsu teiktos vārdus: „Nāc pie Dieva, un Dievs mainīs tevi!” Cilvēki teiks: „Ja Dievs nespēja mainīt tevi, kā tādā gadījumā Viņš izmainīs mani? Vispirms parādi mums, kā Dievs mainīs tevi, un tad varēsi aicināt arī mūs”.Tas ir viens no iemesliem, kālab daži ticīgie neevaņģelizē un neliecina neticīgajiem par savu ticību Jēzum. Viņi spriež apmēram tā: „Kā gan es varu evaņģelizēt, ja pats vēl neesmu mainījies”.Taču, man jūs jābrīdina par to, ka Jēzus mums nav teicis: „Sēdiet un gaidiet līdz brīdim, kad jūs mainīsieties un kļūsiet pilnīgi, un tikai tad ejiet evaņģelizēt”.Jēzus sacīja, ka tieši laikā(procesā), kad mēs sekosim Viņam, Viņš mūs mainīs un darīs par cilvēku zvejniekiem. 
„Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).
 Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam cilvēkam, bet arī apkārtesošajiem cilvēkiem.Tas, ka mēs esam kļuvuši par ticīgiem cilvēkiem vēl nenozīmē, ka mēs jau esam pilnīgi. Un mums citu priekšā nevajag par tādiem izlikties. Jā, mēs vēl neesam pilnīgi. Mēs vēl arvien atrodamies pilnveidošanas procesā. Mēs joprojām tiekam pakļauti pārmaiņu procesam atbilstoši tam, kā mēs sekojam Kristum un pakļaujam sevi Viņa Garam. Dievs veic mūsos pārmaiņas atbilstoši tam, kā mēs atjaunojamies savā prātā un atliekam malā agrāko vecā cilvēka tēlu, atbilstoši tam, kā aizliedzam sevi un nesam savu krustu.Tas viss ietekmē mūs un palīdz mums skatīt Tā Kunga slavu. 
„Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.”(2.Korintiešiem 3:18).
 Mēs pārvēršamies no slavas uz slavu. Mēs kļūstam par pilnīgi citiem cilvēkiem, pārejot no viena līmeņa otrā – augstākā.Ja mēs sekosim tam, tad cilvēki, kuri skatīsies uz mums, spēs ieraudzīs šīs pārmaiņas mūsos.Mēs vēl joprojām neesam pilnīgi, mēs joprojām atšķiramies no Jēzus Kristus tēla, bet mēs atrodamies šai procesā un uz ceļa, kas ved mūs un tuvina Viņa tēlam. Un cilvēkiem ar kuriem mēs strādājam un ar kuriem runājam par Kristu, tas ir jāzina.Kurš no jums vēlas pagodināt Dievu savā dzīvē? Kā mēs varam to darīt vislabāk? Tikai ļaujot Dievam mainīt mūs! Dievs tik ļoti grib mūs mainīt! Atsauksimies Dieva aicinājumam un darīsim visu nepieciešamo, lai mūsu dzīve tiktu mainīta un darīta līdzīga Jēzus Kristus tēlam! Līdz rītam!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīves mērķa meklēšana III

    Mēs ar jums runājam par cilvēka centieniem atrast savas dzīves mērķi. Līdz šim par piemēru mēs ņēmām Salamana – Dāvida dēla dzīvi. Salamans ir pats gudrākais cilvēks uz zemes. Mēs redzējām, ka sava ceļa sākumā Salamans ieguva gudrību un bagātību, jo viņš mīlēja Dievu un iepazina Viņu. Bet Salamana dzīvē bija arī tāds periods, kad viņš aizgāja no Dieva un sekoja citiem dieviem. Tieši šajā laikā Salamans mēģināja piesātināt savu dvēseli ar dažādām lietām, viņš meklēja apmierinājumu dažādās lietās. Bet, galu galā, Salamans saprata, ka bez Dieva laime un apmierinājums šajā dzīvē nav iespējams.
  • Līdz ko Svētais Gars tevi atmasko, izsūdzi un nožēlo savus grēkus

    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22).Šeit mēs redzam ļoti svarīgu Jēzus paziņojumu. Saskaņā ar šo rakstu vietu, viss, kas apslēpts, noteikti nāks gaismā. Ja mēs to pieņemsim, kā patiesību, tad mūsu dzīve Dieva un cilvēku priekšā būs caurskatāma. Katra mūsu nepareizā vai Dieva principiem neatbilstošā rīcība, agri vai vēlu nāks gaismā, un visas mūsu apslēptās lietas agri vai vēlu taps zināmas, visi mūsu neizsūdzētie, nenožēlotie un slepenie grēki agri vai vēlu taps zināmi visiem.
  • Praktiskā ticība pieprasa, lai mēs esam pateicīgi Dievam un citiem cilvēkiem

    Bez tam, es gribu lai mēs pamanām kaut ko vairāk. Jēzus teica: „Tava ticība tev ir palīdzējusi”. Bībeles tulkojumā krievu valodā – „ Tava ticība tevi ir izglābusi”. Tulkojumā angļu valodā šī Rakstu vieta skan nedaudz savādāk: „Tava ticība ir darījusi tevi veselu”, citā Bībeles tulkojumā šis pants ir tulkots „Tava ticība ir darījusi tevi neskartu”. Varētu teikt, ka šis cilvēks jau bija vesels. Bet, patiesībā, šis cilvēks atnāca pateikties Jēzum par to, ka Viņš atbrīvoja viņu no spitālības. Tādā gadījumā, par kādu vēl veselību Jēzus šeit runā? Runa ir par to svētību, kura ir domāta tikai pateicīgiem cilvēkiem, un kuru nesaņēma pārējie deviņi spitālīgie savas nepateicīgās sirds dēļ. Tikai viens no desmit samariešiem tika apbalvots ar šo svētību.
  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?
  • Dieva klātbūtne IV

    Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus. Dieva klātbūtne dara mūs gudrākus. Dieva klātbūtni mēs varam piedzīvot caur vaļsirdīgu lūgšanu un caur savas sirds attīrīšanu un skaidrošanu, caur zemošanos un salūšanu Dieva priekšā, kā arī caur mūsu svētu un dievbijīgu dzīvi.Lai nodrošinātu Dieva klātbūtni savā dzīvē un kalpošanā, Mozus priekšroku deva lūgšanai, un tāpēc viņš uzcēla lūgšanu telti, uz kuru aicināja visus tos, kuriem slāpa un kuri meklēja Dievu.