Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris III

Sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs no jauna vērsīsimies pie Jēzus līdzības par talentiem. Vakar izskatījām to, kā rīkojās divi kalpi pēc tam, kad viņi saņēma uzdevumu no sava kunga. Tāpat mēs redzējām, kā kungs novērtēja viņu pūliņus. Kungs nosauca viņus par godīgiem un uzticamiem kalpiem. Mēs runājām par to, ka šie cilvēki tūlīt ķērās pie sava uzdevuma izpildīšanas, velti netērēja laiku un strādāja līdz brīdim, kamēr viņi ieguva peļņu no tā, kas tiem bija dots. Kungs novērtēja viņu darbu un paaugstināja tos, ieceļot pār daudzumu. Attiecībā uz sevi, viņi izdzirdēja apbrīnojamus vārdus:
„Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:23).
Daži cilvēki vēl neko nav paspējuši izdarīt, bet jau ir piekusuši un tiem ir nepieciešama atpūta. Bet sakiet, vai var atpūsties no Dieva? Vai var atpūsties no kalpošanas Dievam? Nē! Mēs varam kalpot Dievam jebkur. Var lidot lidmašīnā un kalpot cilvēkiem, kuri sēd ar jums līdzās. Var kalpot Dievam jūrā, darba vietā, it visur, – jo it visur ir cilvēki, kuriem nepieciešams Dievs.Bībelē ir aprakstīta kāda situācija, kad Jēzus un Viņa mācekļi devās uz tuksnešainu vietu, lai atpūstos un nošķirtos no cilvēkiem, jo viņi bija piekusuši.
„Un Viņš tiem saka: “Nāciet vieni paši savrup kādā vientuļā vietā un atpūtieties maķenīt.” Jo daudz bija, kas nāca un gāja, un tiem nebija vaļas ne ēst. Un tie laivā aizbrauca savrup uz kādu tukšu vietu.”(Marka 6:31-32).
Taču Jēzum neizdevās atpūsties, jo daudz ļaužu atnāca arī uz šo vietu.
„Un daudzi redzēja tos aizbraucam un viņus pazina, un satecēja kājām no visām pilsētām kopā, un nonāca tur viņiem pa priekšu.”(Marka 6:33).
Jēzus neteica šiem cilvēkiem, ka Viņš ir piekusis un nevar viņiem kalpot. Nē, Bībele saka ko citu.
„Un Jēzus, izkāpdams malā, redzēja daudz ļaužu, un sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana, un Viņš sāka tos daudz mācīt. (Marka 6:34).
Daudz ticīgo baidās pārpūlēties kalpojot Dievam un cilvēkiem. Daudzi nākšanu uz draudzi svētdienā uzskata par pūlēm un milzu laipnību. Daži uzskata, ka divas svētdienas pēc kārtas būt draudzē – tas jau ir par daudz un ir grūti, tāpēc tieši svētdienās ir jāatpūšas.Lai tu spētu laist apgrozībā savas dāvanas un talantus, tev jābūt gudrībai, kā to labāk darīt. Tu nevari ieguldīt sevi kur pagadās, tev sevi jāsagatavo, jākvalificē, jāstrādā ar sevi. Lai zinātu, kur ieguldīt sevi un savus talantus, tev jāvairo savas zināšanas un jāattīsta sevi.Dievs vēlas redzēt Draudzē šīs trīs lietas:
  • lai mēs nebaidāmies strādāt;
  • lai mēs velti netērējam laiku;
  • lai mēs sagatavojam sevi un attīstām tam, lai laistu apgrozībā visu to, kas mums pieder.
Kam tu šodien tērē laiku? Ko tu dari priekš tā, lai celtu savu kvalifikāciju un attīstītu savus talantus?Ir par ko padomāt un, iespējams, no šodienas kaut kas ir jāmaina savā dzīvē.Līdz rītdienai!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība II

    Tu nekad nedrīksti aizmirst to, ka esi Dieva sūtnis uz šīs zemes. Kad tu sastopies ar kādu problēmu vai sarežģītu situāciju, domā par to, kā tavā vietā rīkotos Kristus, ko Viņš darītu līdzīgā situācijā. Tas tev palīdzēs. Kristus ir Tas, kuru mēs pārstāvam uz šīs zemes. Domā par to, kā Viņš rīkotos, ko Viņš teiktu, kā Viņš risinātu šo problēmu, kā Viņš pārvarētu tās grūtības, caur kurām tu šobrīd ej. Ja tu domāsi par to, un ja tu attīstīsi sevī šo Dieva dabu, tad būsi stiprs un ietekmīgs Dieva vēstnesis, būsi par derīgu sāli šai zemei un spilgtu gaismu šai pasaulei. Mūsu, kā Dieva bērnu, liktenis ir – būt par gaismu šai pasaulei un sāli šai zemei. Un, kā gaisma mēs varam spīdēt tikai tad, ja ļausim Dieva Vārdam vadīt mūsu dzīvi. Bībele saka, ka tad, kad Dieva Vārds ienāk mūsu sirdī, līdz ar to ienāk arī Dieva gaisma.
  • Dieva Vārds kalpo mums kā kompass

    Dieva Vārds līdzinās navigācijas sistēmai, kura palīdz ieraudzīt, kur esam nogriezušies nepareizā virzienā. Tātad Dieva vārds uzrāda mums. Dieva Vārds arī parāda mums to, kā mēs varam atgriezties uz pareizā ceļa. Tātad Dieva Vārds labo mūs. Dieva Vārds arī palīdz mums turēties pie pareizā kursa un neapmaldīties. Tātad Dieva Vārds pamāca mūs taisnībā.
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds!

    Kad mēs runājam par izmaiņām, runāts tiek par mūsu sirdi. Tas, ko mums nodara citi, nenāk no mūsu sirds, bet tas tiek vērsts uz to, lai pārbaudītu mūsu sirds stāvokli. Mūsu reakcija uz cilvēku rīcību, uz spiedienu no malas – tieši tas nosaka mūsu sirds stāvokli. „Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pamācības 4:23).
  • Dievs katru no mums aicina darīt labus darbus Jēzum II

    „Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:10).Augšminētā fragmenta pasvītrotā daļa „Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu” runā uz mums par to, ka Dievam jau ir nodoms, kuru piepildīt varēsiet tikai jūs. Viens no jūsu dzīves galvenajiem uzdevumiem ir, – noteikt vai noskaidrot šo aicinājumu. Pēc savas grēku nožēlas, Pāvils sāka nodarboties tieši ar sava aicinājuma meklējumiem.
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

    Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecība uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).
  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?