Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris III

Sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs no jauna vērsīsimies pie Jēzus līdzības par talentiem. Vakar izskatījām to, kā rīkojās divi kalpi pēc tam, kad viņi saņēma uzdevumu no sava kunga. Tāpat mēs redzējām, kā kungs novērtēja viņu pūliņus. Kungs nosauca viņus par godīgiem un uzticamiem kalpiem. Mēs runājām par to, ka šie cilvēki tūlīt ķērās pie sava uzdevuma izpildīšanas, velti netērēja laiku un strādāja līdz brīdim, kamēr viņi ieguva peļņu no tā, kas tiem bija dots. Kungs novērtēja viņu darbu un paaugstināja tos, ieceļot pār daudzumu. Attiecībā uz sevi, viņi izdzirdēja apbrīnojamus vārdus:
„Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:23).
Daži cilvēki vēl neko nav paspējuši izdarīt, bet jau ir piekusuši un tiem ir nepieciešama atpūta. Bet sakiet, vai var atpūsties no Dieva? Vai var atpūsties no kalpošanas Dievam? Nē! Mēs varam kalpot Dievam jebkur. Var lidot lidmašīnā un kalpot cilvēkiem, kuri sēd ar jums līdzās. Var kalpot Dievam jūrā, darba vietā, it visur, – jo it visur ir cilvēki, kuriem nepieciešams Dievs.Bībelē ir aprakstīta kāda situācija, kad Jēzus un Viņa mācekļi devās uz tuksnešainu vietu, lai atpūstos un nošķirtos no cilvēkiem, jo viņi bija piekusuši.
„Un Viņš tiem saka: “Nāciet vieni paši savrup kādā vientuļā vietā un atpūtieties maķenīt.” Jo daudz bija, kas nāca un gāja, un tiem nebija vaļas ne ēst. Un tie laivā aizbrauca savrup uz kādu tukšu vietu.”(Marka 6:31-32).
Taču Jēzum neizdevās atpūsties, jo daudz ļaužu atnāca arī uz šo vietu.
„Un daudzi redzēja tos aizbraucam un viņus pazina, un satecēja kājām no visām pilsētām kopā, un nonāca tur viņiem pa priekšu.”(Marka 6:33).
Jēzus neteica šiem cilvēkiem, ka Viņš ir piekusis un nevar viņiem kalpot. Nē, Bībele saka ko citu.
„Un Jēzus, izkāpdams malā, redzēja daudz ļaužu, un sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana, un Viņš sāka tos daudz mācīt. (Marka 6:34).
Daudz ticīgo baidās pārpūlēties kalpojot Dievam un cilvēkiem. Daudzi nākšanu uz draudzi svētdienā uzskata par pūlēm un milzu laipnību. Daži uzskata, ka divas svētdienas pēc kārtas būt draudzē – tas jau ir par daudz un ir grūti, tāpēc tieši svētdienās ir jāatpūšas.Lai tu spētu laist apgrozībā savas dāvanas un talantus, tev jābūt gudrībai, kā to labāk darīt. Tu nevari ieguldīt sevi kur pagadās, tev sevi jāsagatavo, jākvalificē, jāstrādā ar sevi. Lai zinātu, kur ieguldīt sevi un savus talantus, tev jāvairo savas zināšanas un jāattīsta sevi.Dievs vēlas redzēt Draudzē šīs trīs lietas:
  • lai mēs nebaidāmies strādāt;
  • lai mēs velti netērējam laiku;
  • lai mēs sagatavojam sevi un attīstām tam, lai laistu apgrozībā visu to, kas mums pieder.
Kam tu šodien tērē laiku? Ko tu dari priekš tā, lai celtu savu kvalifikāciju un attīstītu savus talantus?Ir par ko padomāt un, iespējams, no šodienas kaut kas ir jāmaina savā dzīvē.Līdz rītdienai!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir garīgā disciplīna?

    Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.
  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā III

    Tagad, Jēzus aicina katru ticīgo sekot Viņa piemēram un caur savu dzīvi demonstrēt Dievu citiem cilvēkiem. Jēzus parādīja Dievu divos veidos:• caur Savu dzīves veidu (raksturu)un• caur Saviem darbiem(dāvanām).
  • Jums ir jādomā globāli un vērienīgi!

    Dieva Valstība ir kas vairāk, kā vienkārši draudze, tālab šo Valstību nevar noslēpt draudzes sienās.Bībele saka, ka jūs esat – zemes sāls un gaisma pasaulei, bet tas nozīmē, ka jūsu kalpošanai ir jāiziet ārpus draudzes robežām un jāietekmē pilsēta, valsts un pasaule. Ir jādomā par to, kā pasālīt zemi un apgaismot(izglītot) pasauli.Ir jāiesāk lokāli, bet jādomā vērienīgi un globāli. ”Jūs …. būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” – saka Jēzus Apustuļu darbu Grāmatā 1:8.
  • Attīstīt sevī Dieva dabu un raksturu mums ir svarīgi tālab, lai mēs varētu auglīgi funkcionēt uz zemes

    „Ķēniņu apziņā netaisnību darīt ir negants noziegums: tikai ar taisnību jo stiprāks kļūst ķēniņu goda krēsls.”(Salamana pam.16:12).Lai nostiprinātu troni, ir vajadzīga patiesība vai taisnība. Bet mēs ar jums jau runājām par to, ka Vēstulē Romiešiem ir teikts, ka mēs valdām uz zemes caur taisnības dāvanu. Vara, autoritāte un gudrība valdīšanai uz zemes – tas viss atnāk mūsu dzīvē caur bezkompromisa pozīciju attiecībā pret grēku un netaisnību
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

    Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.