Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai!

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrības vārdā no Tā Kunga. Dievs ielicis manā sirdī runāt ar jums par tēmu: „Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai.”Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs uzupurēšanās. Tālab manas mīlestības pakāpe tiek mērīta, noteikta ar manu spēju uzupurēties. Daudzi saka un apgalvo to, ka viņi mīl Dievu, bet nedrīkst aizmirst to faktu, ka mūsu mīlestība uz Dievu netiek mērīta, noteikta tikai pēc mūsu apgalvojumiem. Mūsu mīlestība tiek mērīta, noteikta ar mūsu spēju uzupurēties!Pats Dievs ir mīlestības etalons, Viņš ir mīlestības pilnība. Tieši no Dieva mēs varam mācīties to, kā vajag mīlēt. Mēs esam piedzimuši šai pasaulē kā egoisti. Grēks – tas ir egoisms, tā ir dzīvošana sev, pēc principa „Kad man ir interesanti, man ir patīkami. Ja man gribas, tad es to daru. Kad man nepatīk vai es negribu, tad es to nedaru.”Patiesā aina par neglābto cilvēku ir šāda: viņš dzīvo sev, savam komfortam, domā tikai par to, kas viņam ir labi un izdevīgi, visas viņa domas ir egoistiskas un griežas tikai ap viņu pašu.Tomēr, kad Dievs satiekas ar cilvēku, un cilvēks pieņem Jēzu Kristu savā sirdī, tad šai cilvēkā kaut kas sāk mainīties. No augšienes atdzimušā cilvēka sirdi piepilda Dieva mīlestība. Dievs ir mīlestība, tālab, pieņemot Kristu savā sirdī, mūsos iemājo un dzīvo Dieva mīlestība.Ja Dievs ir mīlestība, kam apstiprinājumu mēs redzam Bībelē, tad mums vajag noskaidrot ar Paša Dieva piemēru, kā mīlestība izturas, rīkojas.
„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,”(Jāņa 3:16).
Dievs tik ļoti ir pasauli mīlējis, ka atdevis pašu dārgāko – savu vienpiedzimušo Dēlu. Dievs ziedoja Jēzu tam, lai grēks nevaldītu pār mums, lai mēs mūžīgi nedegtu ellē, lai mums būtu nākotnes cerība.Kā mēs varam zināt un noticēt tam, ka Dievs mūs mīl? Mēs lasām, ka Dievs mūs mīl, un tas ir pats uzticamākais pravietiskais vārds, kuru Viņš tev saka katru dienu, kad tu nāc Viņa klātbūtnē. Tomēr, mēs zinām, ka Dievs mūs mīl ne tikai tāpēc, ka Viņš to saka, bet tāpēc, ka Viņš ir pierādījis Savu mīlestību ar Savu upuri.
“Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.”(Romiešiem 5:8).
Vērsiet savu uzmanību uz teicienu: „Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda.”Dieva mīlestība – tā ir mīlestība, kas ir pierādīta ar Viņa upuri.
“Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.”(Romiešiem 5:8).
Tātad upuris ir pierādījums un mēraukla mūsu mīlestībai!Mēs katrs izjūtam vajadzību pēc šīs mīlestības, jo mīlestība dziedina mūs un dod mums drosmi un uzdrīkstēšanos. Turpināsim sarunu par šo tēmu rīt!Bagātīgas jums Dieva svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi

    Lūk, viens no iemesliem, kālab es saku, ka tad, ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi. Ja mēs nekalpojam, tad mēs līdzināmies cilvēkam, kurš tikai saņem, bet neatdod. Agrāk vai vēlāk tāds cilvēks sāks garīgi smirdēt. Aplūkojiet jebkuru upi, ezeru, kuros ūdens ietek, bet no tiem nekas neizplūst. Pēc kāda laika ūdens šādās vietās kļūs sāļš, miris un bez dzīvības pazīmēm.
  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? IV

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.”(Salamana pam. 13:18). Bībeles tulkojumā krievu valodā – „…….kas noraida mācību;…”Tādam cilvēkam, kurš nepieņem pamācību un nelabojas, ir grūti palīdzēt kļūt atbildīgam.Kā jau mēs iepriekš minējām, bezatbildīgs cilvēks vienmēr uzskata, ka viņam ir taisnība, viņaprāt viņš nekad nekļūdās, un tādēļ viņam grūti pieņemt atmaskošanu ( vainas pierādīšanu) un laboties.Ja cilvēks ir nonācis tādā stāvoklī, ka neviens vairs nevar runāt uz viņa dzīvi, tāda cilvēka bojāeja ir neizbēgama.
  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
  • Ja tu vēlies staigāt Dieva labvēlībā, tad esi pateicīgs cilvēks!

    Nepateicība aptur labvēlības plūsmu cilvēka dzīvē. Nevar pagurt svētīt pateicīgu cilvēku. Dāvids bija cilvēks, kurš piederēja pie tādu cilvēku kategorijas, kuri ir pateicīgi. Viņš pateicās Dievam par visu un aicināja citus cilvēkus pateikties Dievam līdz ar viņu.„Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu!” (Psalms 34:4).
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu II

    Tas Dieva Vārds, kuru tu glabā savā sirdī, tas tevi arī izglābs! Grūtību laikā, kad cilvēki nostāsies pret tevi, kad pār tevi gāzīsies melu straume, vai kad apstākļi būs tev nelabvēlīgi, – tevi glābs tikai Vārds, kuru tu glabā savā sirdī. Tālab arī ir teikts, ka Dieva Vārds – tas ir balsts. Kas ir balsts? Tas ir kā ēkas nesošā siena. Celtnieki zina, ka, ja tiks nojaukta nesošā siena, ēka sabruks, jo tieši uz nesošās sienas gulstas pamatslodze.