Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai!

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrības vārdā no Tā Kunga. Dievs ielicis manā sirdī runāt ar jums par tēmu: „Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai.”Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs uzupurēšanās. Tālab manas mīlestības pakāpe tiek mērīta, noteikta ar manu spēju uzupurēties. Daudzi saka un apgalvo to, ka viņi mīl Dievu, bet nedrīkst aizmirst to faktu, ka mūsu mīlestība uz Dievu netiek mērīta, noteikta tikai pēc mūsu apgalvojumiem. Mūsu mīlestība tiek mērīta, noteikta ar mūsu spēju uzupurēties!Pats Dievs ir mīlestības etalons, Viņš ir mīlestības pilnība. Tieši no Dieva mēs varam mācīties to, kā vajag mīlēt. Mēs esam piedzimuši šai pasaulē kā egoisti. Grēks – tas ir egoisms, tā ir dzīvošana sev, pēc principa „Kad man ir interesanti, man ir patīkami. Ja man gribas, tad es to daru. Kad man nepatīk vai es negribu, tad es to nedaru.”Patiesā aina par neglābto cilvēku ir šāda: viņš dzīvo sev, savam komfortam, domā tikai par to, kas viņam ir labi un izdevīgi, visas viņa domas ir egoistiskas un griežas tikai ap viņu pašu.Tomēr, kad Dievs satiekas ar cilvēku, un cilvēks pieņem Jēzu Kristu savā sirdī, tad šai cilvēkā kaut kas sāk mainīties. No augšienes atdzimušā cilvēka sirdi piepilda Dieva mīlestība. Dievs ir mīlestība, tālab, pieņemot Kristu savā sirdī, mūsos iemājo un dzīvo Dieva mīlestība.Ja Dievs ir mīlestība, kam apstiprinājumu mēs redzam Bībelē, tad mums vajag noskaidrot ar Paša Dieva piemēru, kā mīlestība izturas, rīkojas.
„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,”(Jāņa 3:16).
Dievs tik ļoti ir pasauli mīlējis, ka atdevis pašu dārgāko – savu vienpiedzimušo Dēlu. Dievs ziedoja Jēzu tam, lai grēks nevaldītu pār mums, lai mēs mūžīgi nedegtu ellē, lai mums būtu nākotnes cerība.Kā mēs varam zināt un noticēt tam, ka Dievs mūs mīl? Mēs lasām, ka Dievs mūs mīl, un tas ir pats uzticamākais pravietiskais vārds, kuru Viņš tev saka katru dienu, kad tu nāc Viņa klātbūtnē. Tomēr, mēs zinām, ka Dievs mūs mīl ne tikai tāpēc, ka Viņš to saka, bet tāpēc, ka Viņš ir pierādījis Savu mīlestību ar Savu upuri.
“Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.”(Romiešiem 5:8).
Vērsiet savu uzmanību uz teicienu: „Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda.”Dieva mīlestība – tā ir mīlestība, kas ir pierādīta ar Viņa upuri.
“Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.”(Romiešiem 5:8).
Tātad upuris ir pierādījums un mēraukla mūsu mīlestībai!Mēs katrs izjūtam vajadzību pēc šīs mīlestības, jo mīlestība dziedina mūs un dod mums drosmi un uzdrīkstēšanos. Turpināsim sarunu par šo tēmu rīt!Bagātīgas jums Dieva svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai jūs atrodat laiku nošķirtībai ar Dievu?

    Dievs būs sadraudzībā ar jums un atklās Savu sirdi jums tad, ja jūs savu sirdi sagatavosiet Viņam.Pieņemiet tieši šobrīd žēlastību no Dieva tam, lai rastu spēku atdalīt sevi Dievam, lai paceltos augstāk un lai saņemtu pieeju Dievišķajām instrukcijām, kuras sagatavos jūs lieliem varoņdarbiem Dievā.
  • Dievs zina visas tavas domas, tavus pārdzīvojumus un bailes, tavas stiprās un vājās puses

    Dažkārt Dievs runā tāpēc, lai sagatavotu mūs smagām situācijām. Tas ir tik svarīgi sekojošu iemeslu dēļ:Pirmkārt, smagas vai grūtas situācijas pieprasa gudrību, pacietību, un dažkārt pat lielu pacietību, un tālab, saņemot iepriekš svarīgu informāciju, mēs varēsim sagatavot savu sirdi.
  • Jēzus saņēma Svētā Gara svaidījumu tam, lai piepildītu savu misiju.

    Dieva gribas piepildīšanās uz zemes vai nu palēnināsies vai arī paātrināsies, – atkarībā no tā, cik lielā mērā kristietis būs ziedojies un uzticams tam, lai piepildītu Dieva gribu savā dzīvē. Piemēram, Dievs vēlas katru dienu piepulcēt draudzei izglābtos, tieši tāpat, kā Viņš to darīja Pirmajā Apustuliskajā Draudzē. Tomēr, lai tas notiktu, Jēzus sadalīja atbildību Savas Draudzes locekļu starpā. Dievs paļaujas uz katra viena Savas Miesas locekļa(personības) dāvanām, talantiem, zināšanām, pieredzi, resursiem un aicinājumu.
  • Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu

    Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo būtību un dabu.Pirmkārt, salīdzinājumā ar mūžīgajām mokām, kuras sagaida katru, kurš iziet uz kompromisu šai dzīvē personīgā labuma dēļ, mūsu šīsdienas sāpes ir īslaicīgas.Otrkārt, mūsu šīsdienas sāpes ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar to Dieva godību, kura sagaida katru, kurš cienīgi izturēs šīs sāpes.Ejot caur pagaidu ciešanām, mēs iegūstam mūžīgo godību un prieku. Pagaidu ciešanas vairo mūžīgo godību.
  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
  • Lūgšana – tas ir spēka avots! II

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!