Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm II
Laipni aicināti mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!
Šodien es gribētu turpināt attīstīt tēmu, par kuru iesākām runāt vakar – lūgšanas, kā Dievišķās atklāsmes avots.
Mēs runājām par to, ka Mozus caur lūgšanām saņēma atklāsmes no Dieva.
Jēzus arī runāja par to, ka Viņš saka tikai to, ko ir dzirdējis no Tēva, un ka Viņš dara tikai to, ko redz Tēvu darām. Jēzus dzirdēja un redzēja Tēvu, bet pēc tam atkārtoja to, ko redzēja un dzirdēja. Lūk, kur slēpās Jēzus brīnišķīgās kalpošanas noslēpums.
„Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat, jo Tēvs mīl Dēlu un Tam rāda visu, ko pats dara; un Viņš Tam rādīs vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs brīnīsities. Es no Sevis nespēju darīt nekā. Kā Es dzirdu, tā Es spriežu, un Mans spriedums ir taisns, jo Es nemeklēju Savu gribu, bet Tā gribu, kas Mani ir sūtījis. “ (Jāņa 5:19-20,30)
Jūs redzat, ko teica Jēzus: „Tēvs mīl Dēlu un Tam rāda visu, ko pats dara.”
Dievs mūs mīl tieši tāpat, kā Viņš mīl Dēlu, tāpēc Dievs vēlās mums parādīt to, ko Pats dara. Par to runā Pats Jēzus nākamajā Rakstu vietā:
„lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis un viņus esi mīlējis tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis.” (Jāņa 17:23 b)
Jēzus teica, ka Viņš saņem Vārdu un vēstījumu no Tēva. Kā tas Viņam izdevās? Pateicoties lūgšanām! Jēzus lūgšanās tuvojās Dievam un Dievs tuvojās Viņam. Un sadraudzības starp Jēzu un Tēvu rezultāts bija tāds, ka Dievs deva Jēzum Vārdu un vēstījumu. Dievs parādīja Jēzum, kas jādara, kā arī kad, un ar ko to darīt.
Tā rezultātā Jēzum vienmēr bija brīnumi.
Lūk, kur slēpās Jēzus veiksmes noslēpums! Lūk, kur bija apslēpta Mozus veiksme! Lūk, kur slēpjas visu Dieva vīru un sievu panākumu atslēga visas Draudzes pastāvēšanas vēsturē.
Pirms izvēlēties Savus mācekļus, Jēzus pavadīja visu nakti lūgšanās.
„Bet notika tanīs dienās, ka Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā. Un, kad gaisma ausa, tad Viņš sasauca Savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus Viņš nosauca par apustuļiem: “ (Lūkas 6:12-13)
Jēzus bieži agri no rīta devās uz tuksnešainu vietu, lai lūgtu.
„Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka 1:35)
Jesaja, pravietojot par Jēzu, apgalvoja, ka Viņa veiksmes noslēpums un Viņa spēka un drosmes avots slēpjas sadraudzībā ar Tēvu.
„Dievs Tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītoskā māceklis. Tas Kungs atvēra man ausis, un es neatteicos un neatkāpos. Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita, un savu vaigu tiem, kas raustīja un plēsa manu bārdu. Savu vaigu es neapslēpu paļām un spļāvieniem. Bet Dievs Tas Kungs man palīdz, tādēļ es nenokļuvu kaunā, tādēļ es apcietināju savu seju kā akmeni, jo es zināju, ka nepalikšu kaunā. Tiešām, tuvu man ir Viņš, kas mani attaisno. Kas tiesāsies ar mani? Lai nāk, mēs stāsimies kopā tiesas priekšā! Kas grib apšaubīt manas tiesības? Lai viņš panāk šurp! Redzi, Dievs Tas Kungs man palīdz; kas atzīs mani par vainīgu? Tiešām, tie visi sadils un sabirzīs kā drēbe, kodes viņus sagrauzīs. Kas jūsu starpā bīstas To Kungu? Lai tas uzklausa Viņa kalpa balsi, kas staigāja visdziļākā tumsā, kur nebija neviena gaismas stara, bet viņš tomēr piesauca Tā Kunga Vārdu un paļāvās uz savu Dievu! “ (Jesaja 50:4-10)
Jēzus dzirdēja no Dieva, Viņš varēja ar Vārdu stiprināt pagurušo tāpēc, ka regulāri kontaktējās ar Dievu un zināja, kas un kā bija jādara.
Dārgais draugs, ja tu esi gatavs maksāt cenu, regulāri paliekot vienatnē ar Dievu – tā, kā to darīja Mozus, Jēzus un visi Viņa mācekļi, – tad tu vari nešaubīties, ka Dievs vadīs katru tavu soli un virzīs tevi visās lietās uz pareizā ceļa.
Bagātīgas jums svētības no Dieva!
Līdz rītam!
Mācītājs Rufus Adžiboije
