Ja mēs mācēsim dzirdēt no Dieva un sekot Viņa norādījumiem, tad mēs kļūsim par lieciniekiem tam, kā Dievs glābj, dziedina un atbrīvo daudzus cilvēkus caur mūsu liecībām
Dārgie draugi, slava Dievam par kārtējo iespēju pārdomāt par Dieva Vārdu kopā ar jums. Vakar mēs runājām par to, ka tad kad cilvēks vēlās piepildīt Dieva gribu, viņam noteikti būs pretspēki un dažādi uzbrukumi no ienaidnieka puses. Bet, tad kad mēs dzirdam Svētā Gara balsi, mēs pieslēdzamies Dieva gudrībai un varam stāties pretī šiem uzbrukumiem un uzvarēt. Vēlos dalīties ar jums tajā, kā Dievs mācīja un turpina mani mācīt atpazīt Viņa balsi un būt paklausīgam Viņam. Katru reizi, kad es sekoju Svētā Gara norādījumiem, es redzu rezultātu. Reiz es runāju ar kādu sievieti par Dievu, bet viņa nekādi nereaģēja uz to, ko viņai teicu. Pirmkārt, es esmu ārzemnieks, otrkārt, es runāju par ticību, kas viņai bija nesaprotama. Tā kā es nerunāju ar viņu par pareizticīgo vai katoļu ticību, bet par ticību dzīvajam Dievam-viņa vispār nereaģēja uz maniem vārdiem, jo domāja, ka esmu viens no sektantiem. Tad es pagāju maliņā un sāku lūgt Dievam palīdzību, jo tieši Dievs mani pamudināja pienākt pie šīs sievietes un liecināt par Kristu. Kamēr es stāvēju un lūdzu, Dievs man deva zināšanas vārdu šai sievietei. Pēc tam, es atkal pienācu pie viņas un sāku runāt par to, ko viņai bija nācies pārdzīvot šajā nedēļā. Viņa ļoti uzmanīgi ieklausījās tajā, ko es viņai stāstīju. Pēc tam, viņa sāka ļoti raudāt, bet pēc tam atvēra savu sirdi Dieva Vārdam. Es izmantoju šo iespēju, lai liecinātu viņai par Jēzu. Viss tas notika tikai pateicoties Svētajam Garam, Kurš palīdzēja man atrast atslēgas uz šīs sievietes sirdi. Ja mēs dzirdēsim Svētā Gara balsi, tad mēs kļūsim efektīvi liecinieki. Tāpat es arī skaidri atceros, kā Dievs strādāja ar kādu manu kursabiedru, ar kuru es mācījos kopā institūtā. Viņš bija ziedojies musulmanis, ar kuru bija grūti runāt par Jēzu. Katru reizi, kad es gribēju ar viņu parunāt par Jēzu, viņš atrada dažādas atrunas un argumentus, kāpēc viņš nevar pieņemt Jēzu par savu Kungu. Neskatoties uz to, es tik un tā turpināju lūgt par viņu. Es lūdzu Dievam, lai Viņš dod man atslēgas uz šā cilvēka sirdi. Reiz, brīvlaikā, mēs ar viņu devāmies uz divām nedēļām uz kādu viesu māju. Šajā laikā Dievs sāka ļoti spēcīgi strādāt viņa sirdī. Pēc tam viņš zemojās Dieva priekšā un ar asarām pieņēma Jēzu Kristu par savu Kungu. Tas notika pēc tam, kad mēs abi atkal uzsākām sarunu par Jēzu un Svētais Gars aizveda mani uz kādu Rakstu vietu, kas tik spēcīgi uzrunāja viņa sirdi, ka viņš raudāja visu mūsu sarunas laiku. Pēc tam, viņš bez jebkādas pretošanās nožēloja savus grēkus Dieva priekšā un pieņēma Jēzu Kristu savā sirdī. Šodien šis cilvēks ir dinamisks kristietis un spilgts evaņģēlits un Jēzus Kristus liecinieks. Bet tas viss nebūtu noticis, ja Svētais Gars neatklātu man atslēgas, ar kuru palīdzību izdevās atvērt šī cilvēka sirdi. Reiz, kad es vēl dzīvoju Minskā, kādā aukstā ziemas vakarā es stāvēju autobusa pieturā un gaidīju savu autobusu, gribēdams ātrāk nokļūt mājās. Bet par nožēlu, laiks gāja, bet autobuss tā arī nenāca. Un kamēr es gaidīju, Svētais Gars pamudināja mani runāt ar sievieti, kura arī stāvēja šajā pieturā. Tiklīdz es nolēmu uzsākt sarunu ar viņu, pienāca mans autobuss. Es stāvēju izvēles priekšā-palaist garām autobusu un tomēr aprunāties ar o sievieti, vai arī doties mājās un nesalt. Es tomēr izlēmu, ka labāk braukšu mājās, tāpēc iekāpu autobusā un sāku braukt. Taču, tiklīdz es to izdarīju, mana sirds piepildījās ar smagumu un miers uzreiz pazuda. Es ātri uz to noreaģēju un izlēmu nākamjā pieturā izkāpt ārā. Es izkāpu no autobusa un devos uz to vietu, kur palika stāvot šīs sieviete. Atnākot atpkaļ uz pieturu, es biju priecīgs, jo šī sieviete vēl nebija aizbraukusi. Es uzreiz uzsāku sarunu ar viņu un izrādījās, ka viņai ļoti bija vajadzīgs Dieva Vārds. Viņa bija tik ļoti atvērta Evaņģēlijam, ka es pat biju pārsteigts par to. Dažus cilvēkus, Dievs jau sen ir sagatavojis, lai tie saņemtu ticības sēklu, bet mēs neuzzināsim par viņiem, kamēr Svētais Gars neatvedīs mūs pie viņiem. Bībele mums stāsta par kādu cilvēku – Kornēliju, kurš daudz gavēja un lūdza meklēdams dzīvo Dievu. Viņa sirds un viņa mājinieku sirdis Dievs jau sen bija sagatavojis, bet problēma bija tikai tajā, ka bija vajadzīgs cilvēks, kurš piekristu sludināt viņiem Dieva vārdu. Bībele saka, ka cilvēki nespēs noticēt, ja nebūs kas sludina, un nebūs kas sludina, ja nebūs sūtīti.
