Mīlēt – tas nozīmē kontaktēties un pavadīt laiku kopā!

Sveicu jūs, dārgie draugi! Miers jums un žēlastība no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es priecājos, ka jūs atrodat laiku, lai ieskatītos mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” un stiprinātos gudrībā, kas apslēpta Dieva Vārdā. Dieva Vārds atnes gaismu mūsu dzīvē. Vienā no Psalmiem Dāvids sacīja:
„Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu.” (Psalms 18:29)
Atļauj Dievam šodien runāt uz tavu sirdi.Mēs runājam par to, kā mēs savā dzīvē varam piedzīvot Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību.Vakar mēs apstiprinājām, ka pastāvīga sadraudzība ar Dievu ir obligāts noteikums tam, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību savā dzīvē. Mēs lasījām daudzas Rakstu vietas, kuras parāda mums to, ka tiem cilvēkiem, kuri mīl To Kungu, ir acīmredzamas priekšrocības. Tādiem cilvēkiem Dievs ir sagatavojis virkni patīkamu pārsteigumu, viņu dzīvēs visas lietas nāk par labu un Pats Dievs atklāj Sevi viņiem.
„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” (Romiešiem 8:28)
Dievu mīlošs cilvēks vienmēr ir orientēts uz to, lai jebkurā dzīves situācijā piepildītu Dieva gribu.Tad, kad Pāvilu ielika cietumā, viņš arī tur atrada iespēju sludināt Evaņģēliju un piedzīvot Dieva spēku. Pāvils savu traģēdiju pārvērta par uzvaru Tam Kungam. Problēma kļuva par svētību gan priekš paša Pāvila, gan priekš tiem cilvēkiem, kuri bija Pāvilam visapkārt.
„Bet es gribu, brāļi, lai jūs zinātu, ka tas, kas ar mani notiek, ir drīzāk sekmējis evaņģēliju, ka manas važas ir kļuvušas Kristū zināmas visā virssardzē un arī visiem citiem, un ticības brāļu vairākums, kas uzticējušies manām važām, ar vēl lielāku drosmi bezbailīgi sludina Dieva vārdu.” (Filipiešiem 1:12-14)
Dievs caur Pāvilu varēja veikt lielus varoņdarbus tāpēc, ka Pāvils mīlēja Dievu un daudz laika pavadīja sadraudzībā ar Viņu.Mīlēt – tas nozīmē kontaktēties un pavadīt laiku kopā.Dievs mūs ir radījis mīlestībai un sadraudzībai ar Viņu. Vairāk par visu Viņš vēlas to, lai mēs mīlam Viņu ar visu savu būtību. Dievs ir kļuvis par iniciatoru mūsu savstarpējām attiecībām ar Viņu. Iesākumā Dievs sūtīja pie mums Jēzu un ļāva Viņam ciest, lai no jauna tiktu atjaunota sadraudzība ar Viņu. Tagad, kad tas jau ir paveikts, attiecībām ar Dievu ir jākļūst personīgām un intīmām. Ja mūsu attiecībās ar Dievu mums nebūs ieviesta kārtība, tad arī visa mūsu dzīve būs viena vienīga nekārtība, un tad mūsu dzīvē viss būs nepareizi.Tātad sadraudzība ar Dievu mīkstina mūsu sirdis un dara tās jūtīgas uz to, lai mēs iemācītos dzirdēt un sadarboties ar Dievu.Dievs joprojām runā ar Savu tautu dažādos veidos. Visi tie, kuri savā dzīvē piedzīvojuši Dievu un Viņa žēlastību, ir mācējuši klausīties un atšķirt Dieva balsi.Jēzus par Pēteri sacīja :
 „…jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs.” (Mateja 16:17)
Pēteris ne tikai nodeva sevi Dievam kā dzīvu upuri, bet viņš caur biežu sadraudzību un laika pavadīšanu ar Viņu iemācījās dzirdēt Debesu Tēva balsi.Jēzus sacīja:
 „Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.” (Jāņa 10:27-28)
Tad, kad mēs pazīstam Debesu Tēva balsi un sekojam Viņam, mēs reāli piedzīvosim Dieva spēku un žēlastību. Tas palīdzēs mums atrasties vajadzīgajā vietā un vajadzīgajā laikā. Viss tas var izvērsties par satriecošiem varoņdarbiem Dievam.Dievs ir suverēns pļaujas Valdnieks un Kungs. Pļauja pieder Viņam, un ne mums, tāpēc jebkādam darbam Viņa tīrumā ir jānāk no Viņa. Dievs neaicina mūs uz pašdarbību, bet uz sadarbību. Sadarbībai ir nepieciešama skaidra komunikāciju un sakaru sistēma. Tas ir tas, ko mums dod sadraudzība ar Dievu.Dievs nevēlas, lai mēs paši sev izdomājam darbu, bet pēc tam lūdzam Viņa svētību. Pirms Dievs tevi atrada, Viņš jau strādāja. Viņa vēlēšanās ir virzīt tevi no tās vietas, kur tu pašlaik stāvi, uz to vietu, kur Viņš jau strādā. Tas, ko Dievs dara, jau ir svētīts. Tad, kad tu pievienojies Dievam, tu automātiski ieej Viņa svētībā.Ja tu meklēsi Dieva vaigu, Dievs parādīs tev to vietu, kurā Viņš jau kaut ko dara. Tas būs tavs ielūgums pievienoties Viņam.Dievs šodien runā uz mums dažādos veidos: caur Svēto Garu un Viņa dāvanām, caur Bībeli, caur lūgšanu, caur apstākļiem, caur citiem ticīgajiem. Ir svarīgi zināt to, ka bieži vien Dievs izmanto visus šos veidus vienlaicīgi ar nolūku, lai pateiktu mums vienu un to pašu. Dievs to dara tāpēc, lai mums būtu uzdrīkstēšanās un pārliecība par to, ka to saka Dievs.Dievs ne tikai atklās mums to, uz ko Viņš mūs aicina, bet arī to, kā to darīt, lai tad, kad mēs piepildīsim Viņa aicinājumu savai dzīvei, Dievs tiktu pagodināts.Taču mēs varam piepildīt Dieva nodomus ar tādiem paņēmieniem, kas nepagodina Dievu.Tad, kad mūsu sirds ir jūtīga uz Svēto Garu, mēs zināsim gan vienu, gan otru. Tas nozīmē, ka mēs zināsim, ko un kā darīt tā labā, lai Dievs tiktu pagodināts caur mums un mūsos.Dievs vēlas bagātīgi svētīt tevi un tos, kas ir tev līdzās. Dievs vēlas, lai visas tavas problēmas un traģēdijas pārvērstos triumfā un uzvarā. Dievs ne tikai to vēlas, bet Viņš zina, kā to var sasniegt, un Viņš vēlas tev to parādīt. Caur pastāvīgu sadraudzību un laika pavadīšanu ar Viņu, tev ir jāiemācās dzirdēt Debesu Tēva balsi.Lai Dievs tevi šodien svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.
  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju.Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus.„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).
  • Dievs radīja pasauli, kuru pārvalda dabiski likumi

    Bet, ja tu pastāvīgi paēdini savu prātu ar Dieva patiesību, tad Dievs saka, ka tev būs miers un dzīvība. Lielāko daļu no traģēdijām, kuras šodien ir pasaulē varētu samazināt līdz minimumam, ja cilvēki atjaunotu savu prātu ar Dieva Vārdu un sadraudzībā ar Dievu paēdinātu savu garu. Dieva Vārds – tas ir likums. Kad mēs cienām šo likumu un katru dienu nākam pie Dieva ar lūgšanas un Viņa Vārda lasīšanas starpniecību, tad Dievs mūs piepilda ar varenu mieru un dod mums dzīvi ar pārpilnību.„Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.” (Jāņa ev. 5: 39-40).
  • Kā ticīgajiem, mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās!

    Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam, – svešinieki un piedzīvotāji(ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli, lai mēs redzētu sevi par tādiem. Tad mēs līdzināsimies tiem, kuri meklē debesu tēviju un nevēlas atgriezties turp, no kurienes viņi aizgājuši, tiem, kuri tiecas uz labāko, tas ir – uz debesu tēviju.Dievs nekaunas par tiem cilvēkiem, kuri ir pestīšanas cerības pilni. Viņš ar sajūsmu sauc Sevi par viņu Dievu, un viņiem Viņš ir sagatavojis pilsētu – patvērumu, kurā viņi varēs atrasties drošībā vētras laikā, plūdos vai bada laikā. Dievs viņu dvēselēm ir sagatavojis mūžīgo mieru un acīmredzamu uzvaru.
  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu III

    „Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā.”(Lūkas 6:45).Ir cilvēki, kuri pastāvīgi kādu vaino, viņu sirds ir piepildīta ar negatīvismu, bailēm, pašpaļāvības trūkumu. Tas viss notiek tikai tālab, ka šis cilvēks pats ir ielaidis visas šīs lietas savā sirdī. Tas, ko tu esi ielaidis savā sirdī, ar ko esi to piepildījis, tas arī plūst, iziet no tevis.