Ticība – tā ir paklausība Dievam!
Sveicu katru lasītāju šajā brīnišķīgajā dienā, kuru radījis Dievs! Lai Dievs mums šodien dāvā gudrības un atklāsmes garu par Viņa Vārdu, kas ir dzīvs un darboties spējīgs.
Vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, kā mēs savā dzīvē varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību. Mēs runājām par to, ka mīlestība uz Dievu un tuvas attiecības ar Viņu palīdz mums izzināt Dieva sirdi un gribu attiecībā uz mūsu dzīvi, dara mūsu sirdi jūtīgu pret Viņa Garu. Tad, kad mūsu sirds ir jūtīga pret Dieva Garu, mēs zināsim, ko un kā darīt tā labā, lai Dievs pagodinātos caur mums un mūsos. Šodien es vēlētos pieskarties tēmai par ticību un paļāvību, bez kurām mums vienkārši nebūs iespējams piedzīvot Dieva spēku un žēlastību.
Cilvēki, kuri piedzīvoja Dievu, bija ticības cilvēki. Ticība dod mums pieeju Dieva iespējām un dažādās dzīves situācijās palīdz caur mums plūst Dievišķajam spēkam. Bībelē par Ābrahāmu tiek runāts kā par ticības tēvu. Kur tad bija apslēpts Ābrahāma ticības noslēpums? Atbilde ir ļoti vienkārša. Ābrahāma ticības noslēpums bija apslēpts viņa paklausībā Dievam. Ja man lūgtu dod definīciju vārdam „ticība”, tad pirmais, ko es teiktu: „Ticība – tā ir paklausība Dievam!”
Ja mēs uzticamies Dievam un Viņa gudrībai, tad mēs būsim paklausīgi Viņam.
„Ticībā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet. Ticībā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem. Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs. Ticībā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, ir upurējis Īzāku, upurējis vienīgo dēlu, viņš, kas bija saņēmis apsolījumus, par ko bija teikts: pēc Īzāka tev pēcnācēji tiks nosaukti, – jo viņš domāja, ka arī no miroņiem Dievs spēj uzmodināt; tāpēc viņš to arī saņēma atpakaļ kā līdzību.” (Ebrejiem 11: 8-10; 17-19)
Aplūkosim dažus Ābrahāma dzīves momentus.
- Kad Dievs sacīja, lai Ābrahāms iziet no savas cilts un no savas zemes, viņš tūlīt pat to izdarīja.
- Kad Dievs sacīja Ābrahāmam apgraizīt ikvienu no vīriešu kārtas viņa namā, viņš tūlīt pat to izdarīja.
- Kad Dievs pamudināja Ābrahāmu dot desmito tiesu, viņš to darīja nekavējoties.
- Kad Dievs sacīja, lai Ābrahāms upurē Īzāku, viņš tūlīt pat to izdarīja.
Vai tu gribi piedzīvot Dievu un Viņa spēku savā dzīvē? Tad uzticies Dievam, un parādi savu uzticēšanos caur paklausību Viņam. Bībele saka, ka bez ticības Dievam nevar patikt. Ja tu neizpatīc Dievam, tad tu nevari arī piedzīvot Viņa klātbūtni un Viņa spēku. Tad, kad Dievs atklāj vai parāda tev to, ko Viņš grib darīt, tev tūlīt pat vajag atsaukties Viņa aicinājumam. Tā ir pazīme tavai pašatdevei un pazīme tam, ka tu arī turpmāk gribi klausīt Dieva balsij. Nepaklausība nocietina sirdi un dara mūs nespējīgus dzirdēt no Dieva.
Ticība – tā ir rīcība saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt ko neiespējamu, to, kas iespējams tikai Dievam. Tieši tādā brīdī var iestāties mūsu ticības krīze. Tomēr mums ir jāsaprot, ka caur mums Dievs vēlas Sevi atklāt pasaulei. Dievs nepiesauc mūs uz to, lai mēs demonstrētu to, uz ko esam spējīgi paši, bet lai mēs parādītu to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc Viņš bieži dod mums uzdevumus, kuru izpilde bez Viņa nebūs iespējama.
Tad, kad Dievs aicina mūs izdarīt to, ko mēs paši nevaram izdarīt, mums vajag konkretizēt, uz ko tad mēs ticam Dievā. Vai to var darīt Viņš? Vai Dievs to darīs? Ko Viņš grib darīt caur mums?
Tas, ko tu dari attiecībā uz Viņa aicinājumu, nosaka to, tici tu Viņam vai arī nē, neatkarīgi no tava ticības apliecinājuma. Ticība nav saistīta tikai ar ticības apliecinājumu, bet arī ar konkrētu rīcību un darbiem.
Turpināsim rīt!
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
