Ticība – tā ir paklausība Dievam!

Sveicu katru lasītāju šajā brīnišķīgajā dienā, kuru radījis Dievs! Lai Dievs mums šodien dāvā gudrības un atklāsmes garu par Viņa Vārdu, kas ir dzīvs un darboties spējīgs.Vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, kā mēs savā dzīvē varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību. Mēs runājām par to, ka mīlestība uz Dievu un tuvas attiecības ar Viņu palīdz mums izzināt Dieva sirdi un gribu attiecībā uz mūsu dzīvi, dara mūsu sirdi jūtīgu pret Viņa Garu. Tad, kad mūsu sirds ir jūtīga pret Dieva Garu, mēs zināsim, ko un kā darīt tā labā, lai Dievs pagodinātos caur mums un mūsos. Šodien es vēlētos pieskarties tēmai par ticību un paļāvību, bez kurām mums vienkārši nebūs iespējams piedzīvot Dieva spēku un žēlastību.Cilvēki, kuri piedzīvoja Dievu, bija ticības cilvēki. Ticība dod mums pieeju Dieva iespējām un dažādās dzīves situācijās palīdz caur mums plūst Dievišķajam spēkam. Bībelē par Ābrahāmu tiek runāts kā par ticības tēvu. Kur tad bija apslēpts Ābrahāma ticības noslēpums? Atbilde ir ļoti vienkārša. Ābrahāma ticības noslēpums bija apslēpts viņa paklausībā Dievam. Ja man lūgtu dod definīciju vārdam „ticība”, tad pirmais, ko es teiktu: „Ticība – tā ir paklausība Dievam!” Ja mēs uzticamies Dievam un Viņa gudrībai, tad mēs būsim paklausīgi Viņam. 
„Ticībā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet. Ticībā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem. Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs. Ticībā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, ir upurējis Īzāku, upurējis vienīgo dēlu, viņš, kas bija saņēmis apsolījumus, par ko bija teikts: pēc Īzāka tev pēcnācēji tiks nosaukti, – jo viņš domāja, ka arī no miroņiem Dievs spēj uzmodināt; tāpēc viņš to arī saņēma atpakaļ kā līdzību.” (Ebrejiem 11: 8-10; 17-19)
 Aplūkosim dažus Ābrahāma dzīves momentus. 
  • Kad Dievs sacīja, lai Ābrahāms iziet no savas cilts un no savas zemes, viņš tūlīt pat to izdarīja.
  • Kad Dievs sacīja Ābrahāmam apgraizīt ikvienu no vīriešu kārtas viņa namā, viņš tūlīt pat to izdarīja.
  • Kad Dievs pamudināja Ābrahāmu dot desmito tiesu, viņš to darīja nekavējoties.
  • Kad Dievs sacīja, lai Ābrahāms upurē Īzāku, viņš tūlīt pat to izdarīja.
 Vai tu gribi piedzīvot Dievu un Viņa spēku savā dzīvē? Tad uzticies Dievam, un parādi savu uzticēšanos caur paklausību Viņam. Bībele saka, ka bez ticības Dievam nevar patikt. Ja tu neizpatīc Dievam, tad tu nevari arī piedzīvot Viņa klātbūtni un Viņa spēku. Tad, kad Dievs atklāj vai parāda tev to, ko Viņš grib darīt, tev tūlīt pat vajag atsaukties Viņa aicinājumam. Tā ir pazīme tavai pašatdevei un pazīme tam, ka tu arī turpmāk gribi klausīt Dieva balsij. Nepaklausība nocietina sirdi un dara mūs nespējīgus dzirdēt no Dieva.Ticība – tā ir rīcība saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt ko neiespējamu, to, kas iespējams tikai Dievam. Tieši tādā brīdī var iestāties mūsu ticības krīze. Tomēr mums ir jāsaprot, ka caur mums Dievs vēlas Sevi atklāt pasaulei. Dievs nepiesauc mūs uz to, lai mēs demonstrētu to, uz ko esam spējīgi paši, bet lai mēs parādītu to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc Viņš bieži dod mums uzdevumus, kuru izpilde bez Viņa nebūs iespējama. Tad, kad Dievs aicina mūs izdarīt to, ko mēs paši nevaram izdarīt, mums vajag konkretizēt, uz ko tad mēs ticam Dievā. Vai to var darīt Viņš? Vai Dievs to darīs? Ko Viņš grib darīt caur mums? Tas, ko tu dari attiecībā uz Viņa aicinājumu, nosaka to, tici tu Viņam vai arī nē, neatkarīgi no tava ticības apliecinājuma. Ticība nav saistīta tikai ar ticības apliecinājumu, bet arī ar konkrētu rīcību un darbiem. Turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kur ņemt prieku?

    „Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.” (Psalmi, 19:8-9)Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka viens no prieka avotiem ir Dieva Vārds, pārdomas par Vārdu, dzīves uztvere caur Dieva Vārda prizmu. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs saprastu, ka, tikai paliekot Vārdā, mēs allaž varēsim smelties prieku un mājot priekā. Dieva Vārds – tā ir īstenais stimuls, kas palīdz vienmēr slavēt Dievu un priecāties.
  • Mēs esam Dieva vēstneši III

    Pēc tam, kad Jēzus pameta šo zemi un tika uzņemts debesīs, mūs Viņš atstāja uz zemes kā Savus vēstnešus vai sūtņus. Tālab, mums ir jāsaprot un ir jābūt dziļai atklāsmei par to garīgo varu un spēku, kas mums dota Kristū. Bībelē ir teikts, ka Kristus mūs darījis par ķēniņiem un priesteriem ar nolūku, lai mēs varētu valdīt uz zemes Viņa labad. Dievs vēlas, lai mēs ejam un nodarbojamies ar sava Debesu Tēva lietām vai biznesu. Mūsu Tēva bizness ir – caur mums atgriezt cilvēkus pie Viņa, salīdzināt cilvēkus ar Dievu. Dievs caur mums vēlas salīdzināt cilvēkus ar Sevi –„Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” Dievs vēlas, lai mēs sludinātu salīdzināšanas vārdu. „Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu”. (2.Korintiešiem 5:19).
  • Tiecaties uz to, lai katrā jūsu lēmumā būtu Dieva griba

    Ja jūs baidāties no Dieva tad pirmā lieta ko apdomājat pie katra lēmuma izdarīšanas ir: ”Kāda ir Dieva vēlēšanās šinī gadījumā? Ko Dievs teiktu par šo lietu?”Pirmajam jautājumam ko jautājat smagos brīžos nekad nevajadzētu būt ”Cik grūti man būs darīt to kas man ir jādara” BET DRĪZĀK kāda ir Dieva vēlēšanās šinī lietā?
  • Jēzus Kristus kundzība IV

    Ja mēs apzināmies Jēzus kundzību un identificējam sevi ar Viņa kundzību, pakļaujam savas dzīves šai kundzībai, tad mēs varam iet Viņa Vārdā un sagraut zem savām kājām visu to, kas neatbilst Dieva gribai un pretojas šai gribai. Un mēs ieraudzīsim uzvaru!Es lūdzu par to, lai Tas Kungs palīdz mums šodien iedziļināties Jēzus kundzības patiesajā nozīmē. Kad mēs ar sapratni pasludinām: „Jēzus -ir Kungs!”, tas atnes pārmaiņas mūsu dzīvē.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta II

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, tālab, lai nestu upuri Dievam. Bībele saka, ka ikviens, kurš tic Jēzum Kristum ir priesteris. Šodien mūsu, kā priesteru, aicinājums ir, – tuvoties Dievam, ikdienu pienest Viņam garīgus upurus. Bez tam, mēs runājām par to, ka, ja mēs gribam baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāmācās visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei.
  • Caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem

    Kalpošana dara mūs līdzīgus Dievam. Dievs Savā būtībā ir žēlsirdīgs un līdzcietīgs Dievs. Un tieši caur kalpošanu Dieva bērni parāda Debesu Tēva žēlsirdību un līdzcietību. Līdz šim mēs runājām par to, ka Dievs vēlās izmainīt mūs un pārveidot mūs Jēzus Kristus līdzībā. Dievs vēlās, lai mēs atspoguļojam tās pašas rakstura īpašības, kas ir raksturīgas Jēzum, jo tieši Jēzus atklāja mums Dievu. Mēs jau runājām, ka izmaiņas nenotiek automātiski. Izmaiņas notiek tādā mērā, kā mēs īstenojam dzīvē Dieva baušļus un principus. Kalpošana ir viens no Dieva instrumentiem, ar kura palīdzību Dievs rada mūsos pārmaiņas un dara līdzīgus mūs Jēzum Kristum.