Dievam ziedojies cilvēks var priecāties jebkuros apstākļos, un par visu un vienmēr pateikties Dievam
Esiet sveicināti, dārgie draugi!
Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena nesīs jums lielas svētības, tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet to vārdu, kuru Dievs jums šodien dod.
Vakar mēs ar jums runājām par to, ko tad nozīmē ziedoties Dievam un Viņa gribai. Mēs noskaidrojām, ka, pirmkārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai –tas nozīmē nepagurstot dzīties Viņam pakaļ, nepievēršot uzmanību nekādiem traucēkļiem vai citiem dieviem.
Otrkārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai, – tas nozīmē izvēlēties tādus draugus un dibināt tādas savstarpējās attiecības, kas palīdz koncentrēties uz savām prioritātēm.
Treškārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē, ka pats lielākais prieks dzīvē atnāk no tā, ka cilvēks gūst panākumus Dieva darbos, tātad tajā, kam šis cilvēks ziedojies.
Dievam ziedojies cilvēks var priecāties jebkuros apstākļos, un par visu un vienmēr pateikties Dievam.
„Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.”(Jēkaba 1:2-4).
Dievam ziedojies cilvēks māk priecāties kārdināšanās un paciest bēdas, bet vairāk par visu viņš priecājas tad, kad viņa dzīvē viss notiek saskaņā ar Dieva aicinājumu.
Lai redzētu, kā šie principi darbojas dzīvē, vērsīsimies pie Jēzus dzīves, Kurš ar Savu piemēru ļoti spilgti nodemonstrēja mums, ko tad nozīmē ziedoties Dievam un Viņa gribas piepildīšanai.
- Jēzus augstāk vērtēja Dieva gribu, nekā fizisko barību.
Tas nenozīmē, ka Jēzus vispār neēda, taču ar Savu dzīvi viņš mums parādīja, ka mēs nedzīvojam tālab, lai ēstu, bet ēdam tālab, lai dzīvotu un piepildītu Dieva gribu.
„Tad sieva atstāja savu ūdens trauku, aizgāja uz pilsētu un sacīja ļaudīm: “Nāciet, tur ir cilvēks, kas man visu pateicis, ko es esmu darījusi! Vai tikai Tas nav Kristus?” Tad tie izgāja no pilsētas un nāca pie Jēzus. Pa to starpu mācekļi lūdza Viņu, sacīdami: “Rabi, ēd!” Bet Viņš tiem sacīja: “Man ir ēdiens, ko ēst, ko jūs nepazīstat.” Tad mācekļi sacīja cits citam: “Vai kāds Viņam atnesis ko ēst?” Jēzus viņiem saka: “Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis, un pabeigt Viņa darbu.”(Jāņa 4:28-34).
Šajā fragmentā no Rakstiem Jēzus ar Savu attieksmi parāda mums, ko tad nozīmē ziedoties Dieva gribai, un kādai ir jābūt tā cilvēka attieksmei, kurš saka, ka viņš ir ziedojies Dievam.
No kā jūs esat gatavi atteikties tā labā, lai piepildītu Dieva gribu un darītu Viņa darbus? Vai esat gatavi gavēt un visu nakti pavadīt lūgšanās, ja tas palīdzēs jums kalpot Dievam efektīvāk?
Lūk, kā jūs varat izmērīt savu ziedošanos Dievam! Lai piepildītu Dieva gribu, Jēzus itin viegli varēja atraidīt mācekļu piedāvājumu iet paēst. Dieva gribas piepildīšana piesātināja (paēdināja) Jēzu un piepildīja Viņu ar svaigu spēku. Lūk, kāds ir patiesais tā cilvēka portrets, kurš ir ziedojies Dievam un Viņa darbiem.
2.Jēzus nekad nemeklēja Savu gribu, bet vienmēr un it visā meklēja tikai Dieva gribu.
„Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat,… Es no Sevis nespēju darīt nekā. Kā Es dzirdu, tā Es spriežu, un Mans spriedums ir taisns, jo Es nemeklēju Savu gribu, bet Tā gribu, kas Mani ir sūtījis.”(Jāņa 5:19,30).
Sīkāk par to mēs parunāsim rīt.
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
