Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam vajadzību atrisināšanā!
Miers jums, dārgie Dieva bērni! Es svētīju jūs šai brīnišķīgajā dienā un lūdzu, lai jums ir tāda labklājība un veselība, kāda jau ir jūsu dvēselei.
Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par Dieva dienišķajām vajadzībām. Ja tu mīli cilvēku, un ja tu zini, ka viņam ir problēma, bet tev savukārt ir iespēja atrisināt šo problēmu, – kāda būs tava rīcība? Vai tu sēdēsi un neko nedarīsi? Protams – nē. Pati lielākā cilvēku problēma ir tā, ka viņi koncentrējas tikai uz savām problēmām, vajadzībām, aizmirstot par to, ka arī Dievam ir vajadzības. Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam šo vajadzību atrisināšanā.
Daži brīnīsies un jautās: „Vai tad Dievam var būt problēmas vai vajadzības, jo Viņš taču ir – Visuvarenais Dievs?” Lieta tajā, ka Dievs nolēma Sevi ierobežot, un nedarboties bez cilvēku līdzdalības. Dievs nolēma, ka fiziskajā pasaulē, dažās situācijās, kādās dzīves sfērās, – Viņš nedarīs kādas lietas, apejot cilvēkus. Tas nozīmē, ka, lai kā mēs arī negavētu un nelūgtu, tik un tā, eksistē kādas problēmas, kuras netiks atrisinātas līdz brīdim, kamēr vajadzīgajā vietā neparādīsies vajadzīgais cilvēks.
Tas izskaidro arī to faktu, ka, lai atrisinātu problēmu par dvēseļu glābšanu uz zemes, Dievam ir vajadzīgs cilvēks. Pats Dievs Jēzus kļuva par cilvēku, un tikai pēc tam Viņš varēja risināt cilvēku problēmas. Tas kalpo mums par pierādījumu tam, ka Dievam ir vajadzība, un šī vajadzība ir – pēc cilvēkiem, kuri ir gatavi būt ne tikai taisnie, bet arī atrasties pareizajā laikā un pareizajā vietā. Dievs ir Gars, tālab Viņam nav miesas, izņemot mūsu miesu. Jau tā vien ir liela problēma, jo pavisam nedaudzi grib nodot savu miesu Dievam.
Bībelē ir aprakstīts stāsts par Israēla tautu. Ilgu laiku pirms tam, kad Israēla tauta nokļuva ēģiptiešu verdzībā, Pats Dievs pravietoja viņu tēvam Ābrahāmam par to, ka viņa pēcnācēji dosies uz svešu zemi, un ka Dievs izvedīs viņus no Ēģiptes. Dievs par to pateica ilgi pirms tam, kad tas notika. Un tad, kad pienāca laiks, lai izvestu Israēla tautu, Dievs nespēja neko darīt līdz brīdim, kamēr neatradās vajadzīgais cilvēks – Mozus. Bībelē ir rakstīts, ka Mozus strīdējās ar Dievu, un Dievs par to uz viņu saniknojās. Dievs gatavoja Mozu tam, lai tieši viņš kļūtu par to cilvēku, caur kuru Viņš izvedīs Israēla tautu no verdzības.
Tad, kad jums ir problēma, pie kā jūs skrienat pēc palīdzības? Protams, pie Dieva! Vai tad jūs gaidāt to, ka Dievs atteiksies risināt šo jūsu problēmu, vai arī Viņš būs pārāk aizņemts ar citām lietām? Protams, nē. Tieši tāpat ir ar Dievu, – kad Viņam ir problēma, Viņš vēršas ar šīs problēmas risināšanu pie mums. Bet mēs, no savas puses, atrodam tūkstošiem attaisnojumu tam, kālab nevaram ņemt dalību Viņa problēmu risināšanā.
Ļoti svarīgi ir zināt, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies vai uzticamies Viņam, bet tieši tāpat arī Dievs uzticas un paļaujas uz mums. Ir svarīgi zināt, ka arī Dievs mums tic.
„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, …. tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.”(Salamana Pamācības 1:24,28,29).
Dievs vēlas, lai tu kļūtu par Viņa līdzstrādnieku, lai tevi pārņemtu savā varā vai aizrautu tas, par ko Dievs pārdzīvo, lai tu alktu pēc tā , pēc kā alkst Dievs. Tu domā, ka tas nav iespējams? Ir iespējams, jo Dievs tevi ir radījis pēc Sava tēla un līdzības. Zināt ko, neliksim Dievam vilties. Nemeklēsim attaisnojumus tai brīdī, kad Viņš vēršas pie mums pēc palīdzības. Dievs nepaliks parādā, – Viņš svētī katru, kas Viņam kalpo un atbild uz Viņa aicinājumu.
Tas Kungs lai jūs svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
