Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē II

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Vakar mēs runājām par to, ka cilvēki, kas ir tev visapkārt, ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva, vai arī nē, vai tu piepildīsi savu aicinājumu Dievā, vai arī nē. Mēs aplūkojām piemēru no Ābrahāma dzīves. Dievs aicināja Ābrahāmu iziet no savas cilts un doties uz zemi, kuru Dievs viņam rādīs. Bet, Ābrahāms paņēma sev līdz savu brāļadēlu Latu, par kuru Dievs viņam neko nebija teicis. Šī iemesla dēļ, Ābrahāms nebija spējīgs dzirdēt Dieva teikto un ieraudzīt apsolīto zemi līdz brīdim, kamēr Lats nešķīrās no viņa.

„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot.” Un Ābrāms cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam.”(1.Mozus 13:14-18).

Lieta tajā, ka Ābrahāmam un Latam nebija pa ceļam, jo viņiem bija atšķirīgas vērtības dzīvē , – katrs no viņiem meklēja atšķirīgus dārgumus. Ābrahāms sekoja Dieva balsij un sekoja savam redzējumam no Dieva. Savukārt Latu, acīm redzot, vairāk interesēja materiālā labklājība, un ne Dieva gribas piepildīšana. Līdz brīdim, kamēr Lats bija līdzās Ābrahāmam, viņu starpā pastāvīgi notika domstarpības, un viņu gani pastāvīgi strīdējās savā starpā.

Bībelē ir teikts, ka Lats bija taisns un mocījās redzēdams Sodomas un Gomoras iedzīvotāju netiklo dzīvi.

„Tāpat Viņš nosodīja Sodomas un Gomoras pilsētas, pārvērzdams tās pelnos un iznīcinādams, tā atstājot biedinošu piemēru visiem, kas grib grēkot. Viņš izglāba taisno Latu, kam bezdievju netiklā dzīve sagādāja ciešanas. Jo taisnais, kas dzīvoja viņu vidū, mocījās savā taisnajā dvēselē dienu no dienas, redzēdams un dzirdēdams viņu negantos darbus.”(2. Pētera 2:6-8)

Un tomēr, Bībele mums vēstī par to, ka tieši Lats izvēlējās šo apvidu savai dzīvei lai taptu bagātāks. No Bībeles mēs zinām, ka Lats un viņa ģimene nesteidzās pamest Sodomu un Gomoru pat tad, kad tiem tapa zināms par to, ka Dievs grasās iznīcināt šīs pilsētas.

Bībele vēstī arī par to, ka, par nožēlu, Lats zaudēja savu sievu. Viņa bērni to zinot neuztvēra nopietni Dieva vārdu. Tas liecina par to, ka tās vērtības, kas bija Lata ģimenē, stipri atšķīrās no tām vērtībām, no kurām vadījās Ābrahāma ģimene, par ko liecināja Pats Dievs.

„Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.”(1.Mozus 18:19).

Redzat, Ābrahāmam un Latam bija atšķirīgas vērtības un mērķi dzīvē. Līdz brīdim, kamēr tie bija kopā, Ābrahāms nevarēja ieiet sava mantojuma pilnībā, kas tam bija dots Dievā. Bet, līdzko viņi šķīrās, Ābrahāms atkal sāka dzirdēt Dieva sacīto un attīstīt savu redzējumu.

„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt.”(1.Mozus 13:14-16).

Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē, vai šis cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš ir grēcinieks vai arī morālists. Jēzu interesēja tikai viens – vai cilvēks grib piepildīt Dieva gribu vai arī nē. Ja jā, tad tāds cilvēks ir Viņam „gan brālis, gan māsa un māte”. Ja savukārt nē, tad tādam cilvēkam Jēzus varēja vien palīdzēt ieraudzīt dzīves jēgu un savienoties ar savu Radītāju. Tomēr par Viņa labākajiem draugiem kļuva tie, kuri vēlējās piepildīt Dieva gribu savā dzīvē.

Ja tevi un tavus draugus nevieno Dievs un vēlēšanās piepildīt Dieva gribu, tad tev ir vērts nopietni aizdomāties par to. Taviem draugiem būs nopietna ietekme uz visu tavu dzīvi.

Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nepareiza motivācija

    Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem . Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva. Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir:

    Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība - tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par - prātā sajukušiem...

  • Viss apslēptais noteikti taps zināms

    «Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns.(Sal.māc. 12:14). Salamans it kā dublē Jēzus vārdus. Dievs nodos katru mūsu lietu tiesā un īpaši visu apslēpto – grēkus, nepareizās lietas, to, ko mēs noslēpjam. Katru lietu Dievs izvedīs Savas tiesas gaismā. Tas nozīmē, ka mūsu grēki sekos mums pa pēdām. Vienīgais veids, kā mēs varam izvairīties no grēka un nepareizās rīcības sekām – nožēlot tos, pirms Dievs tos nodod tiesā. Grēku nožēla atnes mums žēlastību un labvēlību no tā Kunga. Grēka nožēla atnes mūsu dzīvē jaunas iespējas no tā Kunga. Tāpēc pareizais dzīves veids un pareizais lēmums ir tajā, ka nožēlojam savus apslēptos grēkus, lai Dievs mūs nenotiesātu.

    «Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis...

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod...

  • Dievs „visu” dara mūsu pašu labā

    Ko ietver sevī šis vārds „viss”? Absolūti visu, kas šobrīd notiek tavā dzīvē! Dievs dzenas pēc noteikta mērķa, tālab, lai sasniegtu šo mērķi, Viņš izmanto pat mūsu dzīves apstākļus. Dievs pieļauj mūsu dzīvē noteiktas lietas, situācijas tālab, lai mainītu un pārveidotu mūs un mūsu raksturu, lai mēs kļūtu līdzīgi Jēzum Kristum.

    Ko ietver sevī šis vārds „viss”? Absolūti visu, kas šobrīd notiek tavā dzīvē! Dievs dzenas pēc noteikta mērķa...

  • Piedošana

    Par visu, kas tevi uztrauc, tu vari lūgt Dievam lūgšanā. „Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 4:6-7).

    Par visu, kas tevi uztrauc, tu vari lūgt Dievam lūgšanā. „Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva...

  • Pārmaiņas caur kalpošanu III

    Kalpošana palīdz palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz to, lai padarītu otru cilvēku laimīgu, tā vietā, lai gaidītu, ka kāds darīs laimīgu viņu pašu. Cilvēkam, kuram ir šāda domāšana un dzīves pozīcija, nebūs laika depresijai un sevis žēlošanai. Tāda cilvēka dzīve būs koncentrēta uz to, lai atrastu kādu, kurš atrodas sliktākā stāvoklī un palīdzētu viņam, nevis vienkārši sēdētu un žēlotu sevi pašu. Cilvēks, kurš saprot patiesas kalpošanas būtību, vairs nedzīvo priekš sevis, bet lai mīlētu Dievu un cilvēkus.

    Kalpošana palīdz palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz...