Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē II

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Vakar mēs runājām par to, ka cilvēki, kas ir tev visapkārt, ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva, vai arī nē, vai tu piepildīsi savu aicinājumu Dievā, vai arī nē. Mēs aplūkojām piemēru no Ābrahāma dzīves. Dievs aicināja Ābrahāmu iziet no savas cilts un doties uz zemi, kuru Dievs viņam rādīs. Bet, Ābrahāms paņēma sev līdz savu brāļadēlu Latu, par kuru Dievs viņam neko nebija teicis. Šī iemesla dēļ, Ābrahāms nebija spējīgs dzirdēt Dieva teikto un ieraudzīt apsolīto zemi līdz brīdim, kamēr Lats nešķīrās no viņa.
„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot.” Un Ābrāms cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam.”(1.Mozus 13:14-18).
Lieta tajā, ka Ābrahāmam un Latam nebija pa ceļam, jo viņiem bija atšķirīgas vērtības dzīvē , – katrs no viņiem meklēja atšķirīgus dārgumus. Ābrahāms sekoja Dieva balsij un sekoja savam redzējumam no Dieva. Savukārt Latu, acīm redzot, vairāk interesēja materiālā labklājība, un ne Dieva gribas piepildīšana. Līdz brīdim, kamēr Lats bija līdzās Ābrahāmam, viņu starpā pastāvīgi notika domstarpības, un viņu gani pastāvīgi strīdējās savā starpā.Bībelē ir teikts, ka Lats bija taisns un mocījās redzēdams Sodomas un Gomoras iedzīvotāju netiklo dzīvi.
„Tāpat Viņš nosodīja Sodomas un Gomoras pilsētas, pārvērzdams tās pelnos un iznīcinādams, tā atstājot biedinošu piemēru visiem, kas grib grēkot. Viņš izglāba taisno Latu, kam bezdievju netiklā dzīve sagādāja ciešanas. Jo taisnais, kas dzīvoja viņu vidū, mocījās savā taisnajā dvēselē dienu no dienas, redzēdams un dzirdēdams viņu negantos darbus.”(2. Pētera 2:6-8)
Un tomēr, Bībele mums vēstī par to, ka tieši Lats izvēlējās šo apvidu savai dzīvei lai taptu bagātāks. No Bībeles mēs zinām, ka Lats un viņa ģimene nesteidzās pamest Sodomu un Gomoru pat tad, kad tiem tapa zināms par to, ka Dievs grasās iznīcināt šīs pilsētas.Bībele vēstī arī par to, ka, par nožēlu, Lats zaudēja savu sievu. Viņa bērni to zinot neuztvēra nopietni Dieva vārdu. Tas liecina par to, ka tās vērtības, kas bija Lata ģimenē, stipri atšķīrās no tām vērtībām, no kurām vadījās Ābrahāma ģimene, par ko liecināja Pats Dievs.
„Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.”(1.Mozus 18:19).
Redzat, Ābrahāmam un Latam bija atšķirīgas vērtības un mērķi dzīvē. Līdz brīdim, kamēr tie bija kopā, Ābrahāms nevarēja ieiet sava mantojuma pilnībā, kas tam bija dots Dievā. Bet, līdzko viņi šķīrās, Ābrahāms atkal sāka dzirdēt Dieva sacīto un attīstīt savu redzējumu.
„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt.”(1.Mozus 13:14-16).
Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē, vai šis cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš ir grēcinieks vai arī morālists. Jēzu interesēja tikai viens – vai cilvēks grib piepildīt Dieva gribu vai arī nē. Ja jā, tad tāds cilvēks ir Viņam „gan brālis, gan māsa un māte”. Ja savukārt nē, tad tādam cilvēkam Jēzus varēja vien palīdzēt ieraudzīt dzīves jēgu un savienoties ar savu Radītāju. Tomēr par Viņa labākajiem draugiem kļuva tie, kuri vēlējās piepildīt Dieva gribu savā dzīvē.Ja tevi un tavus draugus nevieno Dievs un vēlēšanās piepildīt Dieva gribu, tad tev ir vērts nopietni aizdomāties par to. Taviem draugiem būs nopietna ietekme uz visu tavu dzīvi.Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mēs esam iepazīstināti ar Jēzus dzīvi tālab, lai mācītos no Viņa un ņemtu uz sevi Viņa nastu un jūgu

    Bībele saka, ka Dieva augstākais mērķis attiecībā uz mums ir, – pielīdzināt( darīt līdzīgus) mūs Jēzum. Dievs vēlas, lai topam līdzīgi Jēzum. Tas nenotiek acumirklī, tas ir process, kas notiek atbilstoši tam, kā mēs ļaujam sevi ietekmēt Dieva vārdam un Dieva līdzekļiem, kas domāti pārmaiņām.Laika pavadīšana ar Jēzu caur Dieva vārdu un lūgšanu, sadraudzība ar Dieva bērniem, cienījama izturēšanās pārvarot sāpes un grūtības, – tas viss palīdzēs mums arvien vairāk un vairāk mainīties, kā tas notika arī ar Jēzus mācekļiem.
  • Satver mūžīgo dzīvību! II

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā).
  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties!

    Šodien, līdzko viss nenotiek tā, kā cilvēki to ir gaidījuši vai arī problēmu nastas kļūst pārāk smagas,- daudzi padodas. Teikšu godīgi, ka iet caur pārbaudījumiem ar cieņu nav viegli, – tas ir jāmācās, un pie tā ir jānonāk. Lai ar cieņu ietu cauri pārbaudījumiem ir jāzina, ka tas nenotiek automātiski, ka sevi tam ir jāsagatavo.Ja mēs jau laicīgi nesāksim strādāt pie sevis šajā virzienā, tad, laiku pa laikam, mēs zaudēsim un padosimies. Tāds dzīvesveids mums traucēs būt stabiliem un virzīties šajā dzīvē uz priekšu.
  • Viens no ikdienas uzvaras instrumentiem ir slavēšana un pielūgsme

    Man jums šodien būs tāds jautājums : Vai jūs piedzīvojat slavēšanas uzvaru savā dzīvē? Vai jūs esat domājuši par to spēku un tām privilēģijām, kuras jums ir pieejamas caur slavēšanu un pielūgsmi?Ļaujiet man jums parādīt dažas no šīm privilēģijām Dieva Vārdā.Pirmais, ko vēlos parādīt ir slavēšana un pielūgsme kā cīņas instruments . (2. Laiku 20. nodaļa)
  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.