Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufuss runāja par ieradumiem un to ietekmi. Dievam ir tāda vēlēšanās, lai šinī gadā mums būtu lielāka ietekme Dieva Valstībai. Tai ir jākļūst arī par mūsu galveno vēlmi – ietekmēt Dievam un pienest Viņam tīkamus augļus. Debesu tēvs tiek pagodināts ikreiz, kad mēs pienesam daudz labu augļu. Savukārt augļu trūkums nepagodina Dievu. Taču ir svarīgi atcerēties, ka ne viss, ko cilvēki uzskata un sauc par augļiem, arī Dieva acīs ir augļi. Bībelē bieži tiek runāts par to, lai mēs nestu Dievam tīkamu upuri. Tāpēc mums ir jātiecas tieši pēc tādiem – Dievam tīkamiem augļiem.Mēs varam pagodināt Dievu un parādīt Valstības ietekmi uz zemes, veidojot un attīstot labus paradumus. Kādā no pētījumiem ir pierādīts, ka 40% no visa tā, ko cilvēks dara, tiek darīts aiz ieraduma. Cilvēka paradumi nosaka to, kāda būs cilvēka nākotne.Bībelē netiek izmantots pats vārds «paradums», taču ir atrodami labu (derīgu, tīkamu Dievam) paradumu piemēri.
Kas ir paradums?
- Tās ir darbības, kuras ir iesakņojušās mūsos un kļuvušas par mūsu dabisku sastāvdaļu, pateicoties to atkārtošanai ilgā laika posmā; darbības, kuras mēs veicam automātiski, bez prātošanas, taču prasmīgi un precīzi.
- Uzvedības modelis, kas regulāri atkārtojas un bieži notiek bez apzinātas domāšanas, darbība, kuru cilvēks sāk un atkārto regulāri un daudzkārt, līdz tā kļuvusi automātiska, process, kuru ir grūti apturēt.
- Paradumi kļūst par cilvēka būtības un dzīves daļu. Cilvēks, darot lietas, kuras ir kļuvušas par viņa paradumiem, pat nedomā, ko viņš dara. Apkārtējie var redzēt cilvēkā viņa ieradumus, bet viņš pats tos bieži vien var pat nepamanīt.
Pieradumus mēs nemantojam no vecākiem, tie veidojas visas mūsu dzīves laikā. Var būt labi un slikti paradumi. Sliktie un kaitīgie paradumi cilvēkā veido sliktas rakstura iezīmes. Apzinoties šo faktu, katram no mums ir jāveic savu ieradumu inventarizācija, lai ieraudzītu labos un sliktos ieradumus. Pēc tam ir ļoti svarīgi izravēt visu, ko Dievs sauc par Viņam nederīgu – savus sliktos ieradumus. To nedarot, mēs nespēsim izpildīt savu Dieva doto aicinājumu un sasniegt pašu nospraustos mērķus.Pastāv tādi paradumi, kuri mums traucē virzīties uz priekšu. Atcerieties, ka mūsu paradumi ir stiprāki par mūsu vēlēšanos. Vēlēšanās ne vienmēr piepildās, ja netiek pielikta mūsu pašu piepūle. Paradums – tās ir darbības, kuras ir kļuvušas ierastas, un kuras veido un nosaka mūsu dzīvi. Mūsu ieradumi nosaka arī to, kā mēs tērējam mums uzticētos resursus. Daudziem cilvēkiem ir ieradums tērēt visus savus līdzekļus; izniekot laiku, vienmēr nokavēt, atlikt darāmo uz vēlāku laiku, utt.Ir ļoti svarīgi veikt savu ikdienas (rutīnas) paradumu analīzi. Mācītājs Rufuss deva padomu sastādīt visu savu paradumu sarakstu un izanalizēt tos. Atcerieties, ka jūsu ieradumi noteikti jūs kaut kur aizvedīs. Katram cilvēkam ir vēlēšanās kaut kur aiziet un kaut ko sasniegt. Taču bez disciplīnas un pareizas darbības nekas no gribētā nesanāks. Vai savu mērķu dēļ jūs mēdzat sevi disciplinēt? Vai attīstāt to dēļ vajadzīgos paradumus? Tie ir ļoti svarīgi jautājumi, uz kuriem jāatrod atbilde un jāuzsāk atbilstoša rīcība. Pieņemsim, ka jūs gribat pozitīvi ietekmēt un pienest vairāk augļu Dievam. Tā ir ļoti laba vēlēšanās. Bet vai mēs saprotam to, ka tas viss prasīs lielāku disciplīnu un jaunu ieradumu veidošanu? Pastāv tādi paradumi, kuri palīdzēs mums rīkoties, lai šo labo vēlēšanos piepildītu. Atcerieties, ka visam, ko mēs darām, vai tas būtu liels, vai mazs, ir noteiktas sekas. Dažas no sekām atklājas ļoti ātri, turpretī citas kļūst redzamas pēc kāda laika. Bībele saka, lai mēs nemānām paši sevi, – ko cilvēks sēs, to arī pļaus. Tas nozīmē, ka visas mūsu darbības pēc kāda laika būs jūtamas, noteikti nesīs kaut kādus augļus.Cilvēka dabā ir darīt to, kas kas viņam patīk, kas ir ērti un viegli, kas ir dabisks un neprasa nekādu piepūli. Cilvēka daba ir tā iekārtota, ka viņš vienmēr izvēlēsies iet vieglāko ceļu. Taču ziniet, ka vairums vieglo un ērto ceļu mums ir kaitīgi. Cilvēka daba – tā ir vecā jeb kritusī daba. Nekas no tā, kas ir viegli un dabiski, kas ir ērti un komfortabli, nākotnē mums neatnesīs nekādu balvu. Tieši tāpēc ir vieglāk izveidot sliktos ieradumus, nevis tādus, kuri ir tīkami Dievam. Piemēram, jums ir jāceļas 6.00 no rīta. Zvana modinātājs, bet jūsu miesai tas nepatīk, un tā turpina gulēt. Tā rezultātā jūs nokavējat darbu, jūs esat stresā, utt. Būtu bijis labāk, ja jūs pieceltos 5 minūtes agrāk un visu izdarītu laikus, nevis pakļautos savai cilvēciskajai dabai. Lai to veiktu, sevi ir jādisciplinē un jāattīsta labie ieradumi. Lai iedibinātu labus jeb derīgus ieradumus, vajadzīga piepūle un disciplīna. Bet, domājot par sekām un balvām, tas ir to vērts.Veicot savu paradumu inventarizāciju, palūkojieties, ar ko jūs sākat savu dienu, kā tā paiet, un kāds ir dienas nobeigums. No kā veidojas jūsu ikdienas rutīnas saraksts? Jūsu dzīves virziens būs atkarīgs no tā, ar ko jūs sākat savu dienu un ar ko to pabeidzat. Padomājiet, vai jūsu paradumi veicina jūsu mērķu sasniegšanu? Ja jūs jau šodien nesāksiet mainīt savus paradumus, tad arī jūsu dzīvē nekas nemainīsies. Atcerieties, ka jūsu paradumi veido jūsu dzīvi un tās virzienu.
