Ietekme caur pareizu ieradumu veidošanu. 1.daļa.

 
  • Turēsimies pie cerības apliecināšanas – tas ir pareizas uzvedības paradums. Mums ir jāattīsta pareizs cerības apliecināšanas paradums, balstīts uz Dieva patiesību. Šis ieradums mums ir jāattīsta un jāturas pie tā visos laikos un jebkurā dzīves situācijā, tad mēs varēsimies virzīties uz priekšu, paļaujoties un cerot uz Dievu, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem.
  • Būsim uzmanīgi viens pret otru  
  • Iedrošināsim un uzmundrināsim cits citu uz mīlestību un labiem darbiem
  • Nepametīsim savas sapulces  
  • Paskubināsim cits citu
Dažiem ticīgajiem ir paradums atstāt savas sapulces. Dažiem ir paradums rūpēties tikai par sevi un nedomāt par citiem. Taču, atbilstoši Bībelē teiktajam, mums kā Dieva bērniem ir jāinteresējas par citiem, kā arī jāpiedalās svēto sapulcēs. Tam ir jākļūst par mūsu labo paradumu. Nekas mūs nespēs izsist no sliedēm, ja mums būs attīstīti labi paradumi. Jūsu ieradumi noteikti jūs kaut kur aizvedīs. Ja jūsu dzīve nevirzās tā, kā jums gribētos, ir laiks pārskatīt savus ieradumus un sākt pie tiem strādāt.Daži mūsu paradumi nav kaitīgi, bet tie mums nepalīdz, ne uz kurieni mūs neved. Ir ļoti svarīgi, lai jūs attīstītu tādus ieradumus, kuri nes ietekmi Dievam. Tāpēc mums vajadzēs pie tā pastrādāt.  Vispirms mēs veidojam savus ieradumus, bet pēc tam ieradumi veido mūs. Jūsu ieradumi kļūst par jūsu likteņa noteicējiem.Ticīgs cilvēks var citēt Bībelē teikto, piemēram: «Manu likteni nosaka Dievs!».  Tas ir labi un pareizi. Bet ja jums tomēr būs slikti ieradumi, jūs nespēsiet iet pa Dieva nolikto ceļu.Mūsu ikdienas rutīna un ieradumi ir svarīgi, jo tie nosaka mūsu dzīves virzību. Dievs mums ir devis varu un spēju kontrolēt mūsu ieradumus, un tas priecē. Bet tikai no mums ir atkarīgs tas, vai mēs šo varu izmantosim, – vai mēs vadīsim savus ieradumus, vai arī ļausim tiem valdīt pār mums. Pāvils raksta: 
1Коr.9:27 – Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.
Mes redzam, ka Pāvils pats kalpināja un norūdīja savu miesu, neļaujot tai valdīt viņa dzīvē. Mūsu prātā var ienākt visdažādākās domas un vēlēšanās, gan labas, gan sliktas. Taču mums jāspēj tās kontrolēt un izvērtēt, kuras mēs pieņemam, un kuras nepieņemam. Dievs mums ir devis spēku un varu nepadoties tādām domām, kas ved prom no Viņa patiesības un Viņa gribas. Dievs mums dod Savu spēku un palīdzību, kad dzird mūsu stingro «Jā!» Viņa gribai un «Nē!» grēkam. Mēs nespējam pretoties grēkam ar saviem spēkiem, bet kopā ar Dievu viss ir iespējams. Man ir jāatbild par to, ko es runāju, ko lasu, skatos vai ar ko nodarbojos. Man ir jāattīsta tādi ieradumi, kuri man palīdzēs tuvoties Dievam, atrasties Viņā un Viņa Vārdā un izpaust labu ietekmi Viņam. Lai Dievs ikvienam dāvā svētību, ka mēs varam ieraudzīt tos paradumus, kuri mums traucē un nav tīkami Dievam, kā arī lai dāvā spēku izskaust šos paradumus, tad mēs spēsim darīt to un iet turp, kurp Dievs mūs sūta.Lai šodien Dievs runā uz mums. Pārskatiet savus ieradumus. Pārskatiet to, kā jūs pabeidzat savu dienu, un kā to uzsākat. Lai Dievs parāda to, kas mums būtu jāmaina savos ieradumos.Dievs mums ir apsolījis, ka Viņš mums palīdzēs un ka nekad nepametīs. Mums nav jābaidās, ka mums varētu kaut kas neizdoties, veidojot pareizos ieradumus. Ir laiks celties un darboties Dievam. Piekrītiet sekot Dievam un esiet paklausīgi Viņa sacītajam.Ir ļoti svarīgi lūgt Svēto Garu, lai Viņš mūs pārbauda un norāda, vai kaut kādu nepareizu ieradumu dēļ mēs neesam uz nepareizā ceļa. Un lai Dievs mums parāda mūsu dzīves ceļu. Svētais Gars ir mums līdzās, un Viņš palīdzēs mums ieraudzīt mūsu ieradumus, – tos, ko mēs neesam zinājuši un pamanījuši. Lai Dievs mums piedod to, ka esam Viņu apbēdinājuši ar savu nevērību Viņa aicinājumam. Lai Dieva tautas vidū sākas pārmaiņas. Lai Dievs mums palīdz neapbēdināt Svēto Garu un nenodzēst Viņa uguni mūsos. Lai Dievs mums palīdz degt Viņam. Lai Svētais Gars mums parāda tās lietas, ko Viņš gribētu izmainīt vai aizvākt no mūsu dzīves. Mes ticam, ka mēs nepaliksim agrākie, ja nopietni attieksimies pret doto vēstījumu un Dieva Vārdu. Dieva Vārds darbojas un ir dzīvs, Tas ir pilns ar svētību un spēku, lai mūs kā Dieva bērnus izmainītu Jēzus līdzībā un veidolā.Strādāsim ar sevi un saviem paradumiem. Izravēsim visu, kas nenes slavu Dievam un iestādīsim to, kas Viņam ir tīkams, kas palīdz mums piepidīt savu aicinājumu un nes daudz labu augļu. Lai Dieva slava izpaužas katra Dieva bērna dzīvē.

Līdzīgi raksti

  • Kristīgās dzīves skrējiens. 2.daļa.

    Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.
  • Uzticības un vairošanas principi – 2. daļa

    Šajā vārdā ir mierinājums Dieva bērniem, un vienlaikus tas ir aicinājums šīs tumsības pasaules varām un valdībām. Ar šo tumsu var tikt galā tikai Dievs – caur Savu Draudzi. Un tajā apslēpta Viņa gudrība. No augšminētā psalma mēs redzam, ka mums ir Dieva atziņas cerība un sadraudzība ar Viņu, bet tā visa nav cilvēkiem, kuri vēl nav izlīdzinājušies ar Dievu.
  • Dieva Valstība tevī

    Šo svētdien sludināja brālis no draudzes – Evans Osemvegi (Evans Osemwegie). Viņa svētrunas tēma bija „Dieva Valstība tevī”. Evans runāja par to, cik svarīgi ir redzēt sevi ar Dieva acīm. Pēc tam, kad Israēla bērni izgāja no Ēģiptes, Mozus sūtīja divpadsmit izlūkus apskatīt Apsolīto zemi, uz kuru viņi devās.
  • Steigsimies uz pilnību

    Šo svētdien mācītājs runāja par to, cik svarīgi ir attīstīties un tiekties uz pilnību Dievā. Mūsu kristīgā dzīve – tas ir ceļš, tas ir ceļojums. Mums jābūt pastāvīgā kustībā (virzībā), un tai pašā laikā svarīgi ir zināt un saprast, kurp mēs ejam. Mēs virzāmies uz konkrētu mērķi – mūžīgo dzīvību.
  • Reliģiozas dzīves ierobežojumi (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Mācītājs Rufus svētdienas dievkalpojumu sāka ar jautājumu: „Kādam nolūkam šodien katrs no mums gaida vārdu no Dieva?” Dieva Vārds ir vajadzīgs tikai tiem cilvēkiem, kuri grib un ir gatavi mainīties, jo citādi dzirdētais vārds tikai nocietinās mūs un padarīs augstprātīgus. Daba pasludina Dieva godību. Un mēs redzam, ka viens un tas pats spēks dabā vienā gadījumā var atnest labumu, bet citā gadījumā – sagrāvi. Piemēram, ūdens dod iespēju cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot, veldzēt slāpes, bet ūdensplūdu gadījumā atnes milzīgus postījumus un nāvi.