Cienīgs mērķis dzīvei

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes

Miers jums, dārgie draugi! Es sveicu jūs šajā brīnišķīgajā dienā un lūdzu par to, lai Tas Kungs sekmē jūsu ceļu un dod veiksmi it visā, ko jūs šodien darīsiet.

Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Cienīgs mērķis dzīvei”.Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:

„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk. Bet jūsu dēļ nepieciešams palikt miesā. Un tādā paļāvībā es zinu, ka palieku un palikšu jums visiem par sekmējumu un ticības prieku, lai jūsu līksmība Kristū Jēzū pieaugtu caur mani, kad es ieradīšos atkal pie jums.”(Filipiešiem 1:20-26). Bībeles tulkojumā krievu valodā …..savā pārliecībā un cerībā. Pāvilam bija pārliecība un cerība(tulkojumā angļu valodā – viņam bija patiesa gaidīšana, par kuru viņš bija pilnīgi pārliecināts).Kas tad bija patiesā gaidīšana Pāvila dzīvē?Pāvils patiesi gaidīja to, lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Mērķis piepilda mūsu domas un dod mums motivāciju dzīvē. Pāvils skatījās uz dzīvi caur savu mērķi, – lai caur viņa dzīvi tiktu pagodināts Kristus.

Cilvēkam bez ticības nav cerības. Savukārt ticība tiek būvēta balstoties uz cerību – uz to, ko mēs gaidām.„Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.”(Ebrejiem 1:11).

Ticība tiecas uz konkrētu mērķi. Ticība īsteno konkrētus soļus konkrēta mērķa sasniegšanai. Tur, kur nav cerības un gaidīšanas, – tur ticība paliek bez augļa. Ticība nodrošina nepieciešamo enerģiju vai motivāciju priekš tā, lai virzītos uz priekšu.Ja mūsu dzīves mērķis ir tikai materiālais labums, personīgās ērtības utt., tad tādu mērķi nevar nosaukt par cienīgu.Kristus iepazīšanā Pāvils saskatīja pārākumu. Bez šāda mērķa ticība būs neauglīga. Vēlēšanās iepazīt Kristu un pagodināt Viņu savā dzīvē motivē un virza cilvēku uz priekšu.„Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus, cerībā iemantot dievišķo godību. Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību, bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.(Romiešiem 5:1-5). Šodien tev ir iespēja pārbaudīt savus dzīves mērķus. Uz ko tu šodien tiecies? Kam tu šodien tērē savu dzīvi? Ja tavos mērķos nav vietas Kristum un Viņa Valstības darbiem, tad tā ir velta laika tērēšana, un tādus mērķus nevar nosaukt par cienīgiem. Dievs vēlas darīt tavā dzīvē un caur tavu dzīvi varenas lietas, bet, jautājums ir sekojošs – vai tu to vēlies? Lai vēlēšanās vēl vairāk iepazīt Kristu un pagodināt Viņu savā dzīvē kļūst par tavas dzīves galveno mērķi. Tas Kungs lai jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izpatikt Dievam un pienest Viņam cienīgus augļus var tikai tad, kad mēs sekojam Viņa gribai mūsu dzīvei

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Regulāri komunicējot ar Dievu, mēs uzzinām to, ko Viņš vēlas lai mēs darītu ar savu dzīvi. Pēc tam, mums ir jāpieliek visa sava piepūle tam, lai atteiktos no personīgā ceļa, un ar Svētā Gara palīdzību tiektos uz to, lai piepildītu visu to, ko Dievs mums atklāj. Lūk, tā arī ir kristīgās dzīves būtība!Mūsu darbība tiks no Dieva svētīta tikai tādā gadījumā, ja tā būs balstīta uz Dieva vārdu vai uz acīmredzamu Dieva gribu.

  • Dieva klātbūtne

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes.”(2.Mozus 33:16).Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk. Ja Dieva klātbūtne ir tik nepieciešama, tad kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt to savā dzīvē?

  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.

  • Praktiski norādījumi Bībeles izpētei III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Ja mēs vienkārši lasīsim Bībeli, un neattiecināsim to uz sevi, mums būs garlaicīgi un nesaprotami kādēļ mēs vispār to lasām. Vienā no Savām pamācībām Jēzus teica, ka ir cilvēki, kuri klausās vārdu un izpilda to, un no tā viņi paliek gudri. Kad tādu cilvēku dzīvē rodas problēmas, dzīves vētras, viņi cienīgi iziet cauri visiem pārbaudījumiem. Un viss tas notiek tādēļ, ka tas ko viņi lasa, nepaliek zināšanu līmenī bet tiek pielietots dzīvē.

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.