Jebkuras mūsu dzīves pārmaiņas un izmaiņas notiek no Dieva Gara, Kurš izmaina mūs un ved no godības uz godību.

Es sveicu jūs, dārgie draugi! Esmu ļoti priecīgs par iespēju dalīties ar jums vārdā, kuru Dievs šai dienai ir ielicis manā sirdī. Es ticu, ka šis vārds stiprinās un bagātinās jūs. Vakar mēs sākām runāt par to, ka mēs spēsim izprast sevi un izzināt savu potenciālu tikai Dieva klātbūtnē. Tava dzīve un tavs potenciāls ir apslēpts Kristū. Katrs no mums vēlas izmainīties, taču šīs izmaiņas var notikt tikai Viņa klātbūtnē un tikai caur personīgām attiecībām ar Dievu.    
„Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.” (2.Korintiešiem 3:18).
  Jebkuras mūsu dzīves pārmaiņas un izmaiņas notiek no Dieva Gara, Kurš izmaina mūs un ved no godības uz godību. Vai tad tu esi spējīgs izdarīt to, ko var izdarīt tikai Svētais Gars? Nē! Taču, ja mēs pastāvīgi, ar atsegtām sejām lūkosimies uz Tā Kunga godību, tadSvētais Gars varēs pārvērst mūs Viņa līdzībā no godības uz godību. Esmu pamanījis, ka problēma nav tajā, ka mēs nenākam pie Dieva, bet tajā, ka mēs neesam pastāvīgi savā sadraudzībā ar Viņu. Iespējams, tev mēdz būt laiks, kad tevi apmeklē iedvesma, un tev gribas tuvoties un būt sadraudzībā ar Dievu. Taču, šī vienreizējā vai arī ļoti retā cēlā rīcība, būtībā, neko nemaina. Mums visiem ir vajadzīga pastāvība! Svētais Gars, tavas sadraudzības laikā ar Dievu, strādās pie tevis, pie tavas sirds, pie tava rakstura, pie tavām attiecībām, pie tavas domāšanas, un, galu galā, tu izmainīsies un pārveidosies. Ko tas nozīmē – izmainīties? Tas nozīmē izmainīt savu skatījumu uz notiekošo, un attiecībā uz it visu saņemt Dieva skatījumu. Izmainīties, – tas nozīmē kļūt brīvam sevī, kļūt par to, par ko Dievs tevi vēlas redzēt, kļūt spējīgam darīt to, ko Dievs vēlas. Pretējā gadījumā, mūsu vecais dzīvesveids traucēs mums realizēt Dieva nodomus. Jo vairāk tu klausīsies svētrunas, un, tai pat laikā, mazāk laika pavadīsi sadraudzībā ar Dievu, – jo vairāk tava sirds nocietināsies. Lūk, kāpēc daudzi ticīgie, neskatoties uz to, ka viņi jau ir noklausījušies visas iespējamās svētrunas, gadiem nemainās. Tad, kad Dievs mūs aicina uz sadraudzību ar Viņu, – tas nav sods priekš mums. Dievs nevēlas liegt mums brīvo laiku, un Viņš nemēģina apgrūtināt mūs. Tieši otrādi, sadraudzība ar Viņu – tā ir mūsu privilēģija, tā ir iespēja izmainīties, un tas ir laiks izzināt pašam sevi. Sadraudzība ar Dievu izmaina mūs no iekšienes! Pārmaiņas, kuras vispirms nenotiek tavā sirdī, nevarēs atnest globālas pārmaiņas tavā dzīvē.    
„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas.”(Kolosiešiem 3:1).
    Vienmēr un it visā meklējiet to, kas ir augšā! Meklējiet Kristu, Kurš sēž pie Dieva labās rokas, un jūs balvā saņemsiet izmainītu un pārveidotu dzīvi, un Tā Kunga godība apklās jūs! Sarunu turpināsim rīt! Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana

    Lūgšana – tā ir ļoti svarīga un nepieciešama mūsu garīgās dzīvības sastāvdaļa, tāpat, kā elpošana ir svarīga mūsu fiziskajai dzīvībai. Citiem vārdiem sakot, lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa. Tas, kurš neelpo, ir miris. Tieši tādā pat veidā, lūgšana – tas ir tas, kas dod mums dzīvību garīgā plānā. Tātad, bez lūgšanas mēs garīgi esam miruši. Šī gada laikā mēs daudz esam runājuši par kalpošanu Dievam, un arī tas ir ļoti svarīgi.Vajag kalpot Dievam! Vajag kalpot cilvēkiem! Bet bez efektīvas lūgšanas mēs nekad nespēsim būt efektīvi kalpošanā Dievam un cilvēkiem. Atcerieties to!
  • Priecājies tai Kungā!

    Bībeles tulkojumā krievu valodā ir teikts, ka „labprātīgu devēju Dievs mīl” (2. Korintiešiem, 9:7). Bībeles tulkojumā latviešu valodā turpat ir teikts, ka ”priecīgu devēju Dievs mīl”. Dievs mīl nevis vienkārši izpildītājus, bet gan priecīgus devējus. Mums ir svarīgi ne tikai kalpot Dievam, bet darīt to ar prieku.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi II

    Kārība – tā ir nedabiska apetīte uz kaut ko. Piemēram, ja netiek kontrolēts seksuāls uzbudinājums, tas var novest līdz izvarošanai, netiklībai, laulības pārkāpšanai un dažāda veida seksuāliem izkropļojumiem. Savukārt, tas viss, bieži ir avots dažādām saslimšanām, tajā skaitā arī neārstējamām slimībām. Tālāk seko – spēcīga vainas sajūta, depresija, pašnāvība, ģimenes iziršana, bērnu ciešanas, vardarbība, naids un citas līdzīgas parādības, tās visas lietas ir seksuālās kārības auglis un rezultāts. Cita veida kārība šajā kategorijā ir neveselīga apetīte uz ēdienu, alkohola lietošanu, naudu. Tas viss mūsu sabiedrībā atnes nepanesamas sāpēs un ciešanas caur alkoholismu, narkomāniju, azartspēlēm, zādzībām, nodevību, slepkavībām un citām lietām.
  • Dievs vairāk ir ieinteresēts tavā garīgajā izaugsmē, tava rakstura formēšanā, nekā ātrā atbildē uz tavu lūgšanu!

    Dievam nav grūti atbildēt uz tavu lūgšanu, krietni grūtāk ir mainīt tevi pašu un tavu raksturu. Cilvēki bieži mēdz būt nepateicīgi. Ejot pa tuksnesi, Israēla tauta lūdza Dievam palīdzību, un Viņš atbildēja uz viņu lūgšanām, bet tas viņus neizmainīja. Vēlāk, no jauna atnāca problēma, un viņi atkal lūdza Dievam palīdzību, un Viņš atkal atbildēja viņiem un deva to, ko viņi lūdza. Taču tas vienalga neizmainīja viņus. Dievs var pastāvīgi atbildēt uz tavām lūgšanām, bet tas tevi neizmaina. Tālab, bieži Dievs pieļauj mūsu dzīvē kādus apstākļus, kuri var palīdzēt mūsu garīgajā izaugsmē.
  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.