Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus

Svētīju jūs, dārgie Dieva bērni, šai brīnišķīgajā dienā un lūdzu par to, lai Dieva Vārds atklātos jums īpašā veidā un bagātinātu jūsu dzīvi.

Vakar mēs runājām par Dieva pravietojumiem, kuru piepildīšanās nav atkarīga tikai no Dieva, bet arī no mums. Neviens pravietojums nepiepildīsies tikmēr, kamēr netiks izpildīti zināmi noteikumi, kamēr netiks atbrīvoti cilvēciskie resursi.

Ir pasludināts daudz pravietojumu, kuros Dievs runāja personīgi uz tevi, draudzi, un šie pravietojumi gaida savu piepildīšanos. Varbūt tava tagadne izskatās drūma, varbūt šodien tu esi slims vai pavisam savārdzis. Bet, Dievs skatās uz tevi un tavu nākotni pavisam savādāk, Viņš tev saka: „Tev būs brīnišķīga nākotne! Tu esi vesels! Tu esi – varens un stiprs vīrs!”Tad, kad Dievs vēršas pie mums, Viņš vienmēr mūs sauc par „stipru vīru”, lai arī mums liekas, ka, attiecībā uz mums, tie ir glaimi, jo realitāte izskatās pavisam savādāk. Varbūt šodien tu esi slims, bet Dievs tev saka, ka tu esi vesels, un tu skaties visapkārt un domā: „Uz ko tas attiecas? Tas nevar būt teikts par mani.”

Dažkārt Dievs mēdz būt humorists! Kad Gideons baidījās un bija panikā, un pat noslēpās no cilvēkiem, Tā Kunga Eņģelis atnāca pie viņa un nosauca viņu par stipru vīru. Izdzirdot to, Gideons nodomāja, ka runa iet par kādu citu, bet tikai ne par viņu.

Tad Tā Kunga eņģelis nāca un apsēdās zem Ofras ozola, kas piederēja abiēzerietim Joasam, un viņa dēls Gideons kūla kviešus vīna spiedē, lai tos paslēptu no Midiāna. Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās un sacīja: “Tas Kungs ir ar tevi, tu stiprais, varenais vīrs!” Bet Gideons viņam sacīja: “Piedod, mans kungs, bet vai Tas Kungs tiešām ir ar mums? Kāpēc tad mums visas šīs bēdas ir uznākušas? Un kur ir visi tie brīnuma darbi, par kuriem mūsu tēvi ir stāstījuši, sacīdami: tas bija Tas Kungs, kas mūs ir izvedis no Ēģiptes. – Bet tagad Tas Kungs mūs ir atstūmis un nodevis Midiāna rokā.” Tad Tas Kungs pagriezās pret viņu un tam sacīja: “Ej ar šo savu spēku un izglāb Israēlu no Midiāna rokas! Patiesi, Es tevi tagad sūtu!”(Soģu 6:11-14).

Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus. Tad, kad Gideons devās turp, kur Tā Kunga Eņģelis viņam lika, viņš kļuva par liecinieku neticamiem Dieva brīnumiem. Sadarbība ar Dievu ved uz Viņa pravietisko plānu piepildīšanos.

Tad, kad Jēzus iejāja Jeruzālemē, „visa pilsēta sakustējās”, – tas ir piemērs Jēzus sadarbībai ar Dievu. Mēs taču vēlamies, lai visās mūsu pilsētās sāktos kustība, – Svētā Gara kustība. Mēs taču gribam, lai Dieva darbība būtu acīmredzama, lai žurnālisti ik dienas rakstītu par to, ka šeit kaut kas notiek. Dievs to teica, un šī kustība sāksies. Dievs to vēlas. Vai tu to vēlies?Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem, vairs nevar palikt vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Šodien cilvēki dzīvo iegrimuši savās problēmās un savā pasaulē, tā, it kā Dievs vispār neeksistētu. Viņi turpina izmantot savā vārdu krājumā reliģiozas dežūrfrāzes – „nedod Dievs”, „paldies Dievam”, bet sirdī – Dievs viņiem ir ļoti tālu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi vēl nav pieskārušies patiesajam Dievam, Kurš ir gādīgs Tēvs. Viņi vēl nav piedzīvojuši Viņa spēku un Dievu – kā Visuvareno brīnumu Radītāju.Dievs vēlas atklāt(parādīt) Sevi tavā un manā dzīvē. Dievs vēlas, lai atmoda ienāktu mūsu ģimenēs, mūsu draudzēs, mūsu pilsētās. Lai tas notiktu, Dievam ir vajadzīgi palīgi, kuri gatavi iet turp, kurp Viņš tos sūtīs, darīt to, ko Viņš tiem teiks. Pieņem lēmumu kļūt par Viņa līdzstrādnieku.

Lai Dievs jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! II

    „Dāvanas(spējas vai talants) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Pētot draudzes vēsturi, mēs redzam, ka visi Dieva ģenerāļi nesāka uzreiz ar lielu kalpošanu. Šie cilvēki sāka izmantot to, kas tiem bija, un sāka darīt to, ko tie prata. Rezultātā, viņu dāvana vai spējas atrada viņiem vietu Jēzus Miesā un aizveda viņus pie lielas kalpošanas.Piemēram, doktors T.L.Osborns ieraudzīja vajadzību cilvēku glābšanā, un tāpēc, viņš sāka piepildīt šo vajadzību tādā veidā, kā viņš to saprata un spēja: viņš sāka drukāt traktātus uz savas rakstāmmašīnas un iznēsāt tos no mājas uz māju, atstājot šos traktātus pasta kastītēs. Tolaik viņš pat nespēja iedomāties, ka tas novedīs līdz grandiozas starptautiskas evaņģelizācijas kalpošanai, kāda viņam ir šodien.
  • Ko tu dari ar savu talantu? II

    Pasaule ļoti ātri mainās. Esmu pārliecināts, ka jaunas un jaunas pārmaiņas notiks vēl ātrāk kā līdz šim. Ja es jums pastāstītu par tiem minējumiem, prognozēm, kuras izsaka speciālisti par nākotni, tad daudzu cilvēku sirdis piepildītu bailes. Kāds mācītājs runāja ar mani par šo tēmu, un es redzēju, ka arī viņa sirds ir baiļu pilna par tām nākotnes prognozēm, kuras viņš ir dzirdējis. Viņš jautāja man par to, ko darīt ar visu to, vai ir vērts veidot kādus plānus, ja pār zemi nāks visi šie briesmīgie notikumi. Es viņam teicu, ka paldies Dievam, mums ir Bībele, kurā viss ir pateikts.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.
  • Vai jūs atrodat laiku nošķirtībai ar Dievu?

    Dievs būs sadraudzībā ar jums un atklās Savu sirdi jums tad, ja jūs savu sirdi sagatavosiet Viņam.Pieņemiet tieši šobrīd žēlastību no Dieva tam, lai rastu spēku atdalīt sevi Dievam, lai paceltos augstāk un lai saņemtu pieeju Dievišķajām instrukcijām, kuras sagatavos jūs lieliem varoņdarbiem Dievā.