Garīgo likumu nezināšana – ir viens no pasaules ciešanu avotiem

Labdien, dārgie draugi! Es jūs šodien visus sveicinu rubrikā – „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība jūs pavada šajā dienā. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī.Jau vairāku dienu garumā, mēs runājam par nezināšanas negatīvajām sekām. Kā arī, mēs runājām par to, ka katram no mums ir atbildība, piepildīt savu prātu ar Dieva Vārdu un noderīgu informāciju.Ēbreji, kuri bija dievbijīgi, noraidīja bezmaksas taisnības dāvanu, kuru Dievs viņiem piedāvāja Jēzū Kristū tāpēc, ka viņi bija bez izpratnes, nezinoši, kaut arī bija dedzīgi Dievā. Mēs runājām, ka ir labi būt greizsirdīgam un dedzīgam Dievā, bet greizsirdība un dedzīgums bez zināšanām, atnes daudzas bēdas un zaudējumus. 
„Brāļi, mana sirds vēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti.  Jo es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes.  Jo, aplam saprazdami Dieva taisnību, viņi centušies celt savējo un Dieva taisnībai nav pakļāvušies.  Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.„ (Romiešiem10:1-4).
 Daudzi cilvēki šodien saka, ka mīl Dievu un tic Viņam, bet tajā pašā laikā neizprot un nepakļaujas Dieva taisnībai, dzīvojot paštaisnībā. Pēc tam, kad viņu dzīvē atnāk problēmas un bēdas, viņi vaino Dievu netaisnībā.Garīgo likumu nezināšana – ir viens no pasaules ciešanu avotiem.Un tā, mēs redzam, ka:
  • Nezināšana – ir zināšanu, redzējuma un gaismas trūkums.
  • Nezināšana – ir cilvēka personīgā izvēle.
  • Nezināšana – tas ir tas, ka atdala cilvēku no Dieva dzīvības un nodrošinājuma.
  • Nezināšana – ir tā, kura rada miesas kārību, bet miesas kārība, savukārt, rada grēku, bet pēc tam seko nāve.
  • Nezināšana – ir tā, kas noved pie iznīcības un traģēdijām.
Kā jau mēs agrāk minējām, ka vēl bez personīgajiem grēkiem, pasaules sāpes un ciešanas, pastiprina citu cilvēku grēki.Sāpīgi ir tad, kad tu ciet sava grēka dēļ, bet vēl sāpīgāk ir tad, kad tu ciet dēļ tā, ka kāds cits ir pārkāpis dabiskos likumus. Piemēram, dēļ dažu cilvēku bezatbildības (iereibuša autovadītāja, neuzmanīga tehniskā operatora) iet bojā nevainīgi cilvēki.Ieraugot cilvēku, kurš bija neredzīgs kopš dzimšanas, Jēzus Kristus mācekļi, uzreiz jautāja Jēzum, kurš ir grēkojis – šis aklais vai viņa vecāki. 
„Un, garām ejot, Viņš ieraudzīja cilvēku, kas no dzimšanas bija neredzīgs.  Viņa mācekļi Viņam jautāja: “Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?” (Jāņa 9:1-3).
 Aklums no dzimšanas – tā nav svētība un tā avots nav meklējams Dievā, Kurš mīl, Kurš atdeva Sevi nāvē, lai mums būtu dzīve ar pārpilnību. Zinot to, mācekļi nevarēja saprast no kurienes, tad ir radies šis aklums, un viņi nonāca pie secinājuma, ka iespējams, tas ir noticis paša cilvēka grēku dēļ vai arī tāpēc, ka viņa vecāki darīja kādas nelikumības.Mācekļi zināja, ka jebkurām cilvēka ciešanām ir savas saknes, vai nu tās ir meklējamas paša cilvēka grēkos vai citu cilvēku grēkos, piemēram – vecāku grēkos.Daudzi bērni šodien cieš dēļ savu vecāku grēkiem. Daudzi bērni dzimst slimi, dēļ tā dzīvesveida, kādā ir dzīvojuši viņu vecāki. Cilvēki cieš, ne tikai dēļ saviem grēkiem, bet arī dēļ citu cilvēku grēkiem.Tomēr, Jēzus izmantoja šo iespēju, lai atvērtu mācekļu acis uz to, ka vēl bez grēka, ir arī citi iemesli, dēļ kuriem cilvēki cieš.Par to mēs parunāsim rīt!Lai jums bagātīgās Dieva svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.
  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā II

    Jēzus dzīvo manā miesā, tālab, man ir jādemonstrē šī dzīve citiem. Jēzus nedemonstrēja Sevi, bet demonstrēja Tēvu un darīja Viņa gribu. Dievs Savā vārdā saka, ka to, kurš pagodinās Viņu, to arī Viņš pagodinās. Neviens nevarēs salauzt vai pazemot cilvēku, kuru nostiprina un paaugstina Dievs.„ Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās. Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd.” (2.Korintiešiem 2:14-15).
  • Lai problēmas jūs nekad neaptur!

    Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars ir stiprināts un spēcīgs, jūs varat tikt galā ar jebkādām ciešanām, iziet cauri jebkurām grūtībām un pārbaudījumiem.Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam II

    Lai mainītos, man ir jāseko Jēzum. Sekot Jēzum, – tas nozīmē sekot un pakļauties Viņa vārdam, sekot Viņa instrukcijām. Sekot Jēzum, – tas nozīmē pavadīt laiku ar Viņu, ar nolūku, lai labāk iepazītu Viņa sirdi un piedalītos Viņa misijā. Sekot Jēzum, – tas nozīmē ņemt no Viņa piemēru un darīt to, ko dara Jēzus. Sekot Jēzum, – tas nozīmē reaģēt tā, kā reaģē Viņš, runāt to, ko saka Viņš, mīlēt to, ko mīl Viņš, un ienīst visu to, ko ienīst Viņš.
  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam

    Tuvojoties Dievam, mums ir jāsaprot, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs, un ka Viņa žēlsirdība paliek mūžīgi.Izskatīsim vairākas lūgšanas Bībelē, kurās mēs varēsim ieraudzīt, cik būtiska ir pateicība.23 Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. 24 To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: “Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī, 25 kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības?