Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā II

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esiet sveicināti mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs sākām runāt par to, ka mūsu augstākais aicinājums kā Dieva bērniem un Kristus mācekļiem ir tajā, lai mēs parādītu vai demonstrētu Dievu cilvēkiem. Jēzus tika sūtīts ar nolūku, lai Viņš demonstrētu Tēvu. Šodien Jēzus sūta mūs, lai mēs parādām Dievu. Augtākais kristieša aicinājums ir – ar savu dzīvi parādīt vai demonstrēt Dievu. 
„ Jo Dievs, kas ir sacījis, lai gaisma aust no tumsības, ir atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziņas gaismu Kristus vaigā. Bet mēs glabājam šo mantu māla traukos, lai spēka pārpilnība būtu no Dieva un ne no mums. Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, bet tomēr neesam izmisuši. Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši. Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:6-10).
 Dievs ir pavēlējis, lai mūsu sirdīs atspīd Dieva gaisma. Tieši Viņa vārda ienākšana atnes gaismu mūsu sirdīs. Dievs parādīja gaismu, lai caur mums izplatītos Viņa slava. Mana bagātība – tā ir gaisma, tas ir Dieva vārds, kurš palīdz man parādīt Dievu. Gaismas līmenis manī nosaka to, kā es dzīvoju, kā reaģēju uz apstākļiem, kā arī parāda citiem cilvēkiem to, Kas ir mans Dievs. Tava reakcija uz dzīves vētrām un problēmām atspoguļo gaismas līmeni kas ir tevī. Man ir jāstrādā pie tā, lai mana dzīve arvien vairāk un vairāk piepildītos ar Dieva gaismu. Jēzus dzīvo manā miesā, tālab, man ir jādemonstrē šī dzīve citiem. Jēzus nedemonstrēja Sevi, bet demonstrēja Tēvu un darīja Viņa gribu. Dievs Savā vārdā saka, ka to, kurš pagodinās Viņu, to arī Viņš pagodinās. Neviens nevarēs salauzt vai pazemot cilvēku, kuru nostiprina un paaugstina Dievs. 
„ Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās. Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd.” (2.Korintiešiem 2:14-15).
 Es esmu – Dieva reklāma! Es esmu – vēstule, kuru lasa cilvēki! Katrs no mums esam Dieva jaukā smarža! Dievs ļauj mums līksmot Kristū. Man ir jāizplata Dieva labā smarža. Kad es pārvaru grūtības vai uzvaru kārdinājumus, tad no manis šai pasaulē izplatās Visuvarenā Dieva labā smarža. Taču tas kļūst iespējams tikai tad, ja manī mājo Dieva vārds. 
„ Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt. Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga.” (1.Jāņa 4:11-12).
 Cik lielā mērā manī ir mīlestība, tik lielā mērā manī ir Dievs. Kad es staigāju mīlestībā, es reklamēju Dievu, Kuru es pārstāvu. 
„ Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu.”(Efeziešiem 5:1-2).
 Atkarībā no tā, cik bieži mēs mīlestībā izplatām Dievu, tik spēcīga būs mūsu jaukā smarža. Un tātad, Jēzus atnāca tālab, lai parādītu mums Dievu. Tad, Viņš samaksāja cenu Golgatas Krustā par to, lai ikviens, kas noticējis Viņam, varētu kļūt par vienu veselumu ar Tēvu. Tagad, Jēzus aicina visus ticīgos sekot Viņa piemēram un caur savu dzīvi demonstrēt Dievu citiem cilvēkiem. Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.
  • Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols II

    Šodien mums nav nepieciešams nest Dievam tādus upurus, kā to darīja cilvēki, kuri dzīvoja Vecās Derības laikos. Nav nepieciešamības izliet dzīvnieku asinis un upurēt šos dzīvniekus. Par mums jau ir izlietas vislabākās asinis – Jēzus Kristus Asinis. Šodien mūsu upuris ir savādāks. Šodien Dievs gaida no mums pilnīgu sevis pašu atdošanu Viņam – kalpošanai. Mums jābūt gataviem nākt pie Dieva un labprātīgi nodot sevi kā instrumentu Dieva rokās, Dievam par slavu un taisnību.
  • Vienotības svarīgums

    Šajā Rakstu vietā mēs lasām, ka cilvēkiem bija kopīgs mērķis un viena valoda, ka viņi bija stingri apņēmušies panākt iecerēto, tāpēc ir teikts, ka „tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams”. Dievs teica, ka šīs vienotības dēļ viņiem izdosies viss, ko tie nodomājuši. Bībelē Dievs ļoti bieži Savai tautai atgādina par vienotību. Vienotība ir ļoti svarīgs faktors, kas ļauj mums kā Dieva tautai jeb draudzei uz zemes īstenot Viņa gribu un savu aicinājumu.
  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu!

    Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!
  • Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi

    Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī.Kalpošana – tas ir upuris. Tad, kad tu kalpo, tu kaut ko upurē – laiku, naudu, enerģiju, miegu, ēdienu utt. Dievs mīl sirdis, kas upurējas, un tādiem cilvēkiem Viņš nevar paiet garām.Vai jūs zināt, kāpēc Dievs svētīja Ābrahāmu? Tāpēc, ka Ābrahāms bija cilvēks, kurš upurējās. Viņam nekā nebija žēl Dievam. Paklausot Dievam, Ābrahāms pameta savus radiniekus, viņš piekāpās brāļadēlam, dodot viņam pirmajam tiesības izvēlēties sev vietu dzīvošanai. Ābrahāms deva Dievam desmito tiesu laikā, kad tāds likums vēl nemaz nebija noteikts. Ābrahāms neatteicās pienest kā upuri Dievam savu vienīgo dēlu. Lūk, kāpēc Dievs viņu svētīja.