Nezināšana – ir cilvēka personīgā izvēle

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Lai jums ir žēlastība un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga, Jēzus Kristus!Vakar mēs runājām par to, ka nezināšana par kādas lietas pareizu izmantošanu noved pie tās ļaunprātīgas izmantošanas, bet ļaunprātīga izmantošana, savukārt, noved pie dažāda veida problēmām. Vēl mēs runājām par to, ka Bībele aicina mūs rūpēties par to, lai mēs izprastu, saprastu Dievu, Viņa ceļus, Viņa likumus, jo nezināšana cilvēka dzīvē atnes sodu un sāpes.  
„Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas.” (Romiešiem 1: 28).
 Mēs redzam, ka nezināšana – ir cilvēka personīgā izvēle. Piepildīt savu prātu ar Dievu un noderīgu informāciju – ir katra cilvēka personīgās rūpes un atbildība. 
 „Gudrais redz nelaimi, paslēpjas un izvairās, bet nesapratīgie dodas tai tieši cauri un smagi cieš.” (Sal. pam. 27: 12).
 Ja cilvēks to nedara, tad viņam nepietiks gaisma tam, lai savlaicīgi ieraudzītu nelaimi un paslēptos no tās. Vēl bez tā, šis pants no Rakstiem mums saka par to, ka tāds cilvēks ies uz priekšu un tiks sodīts, bet ne Dievs sodīs, viņu sodīs nezināšana.Nezināšana atdala cilvēku no Dieva dzīvības, jo viņš neko nezina par Dieva nodrošinājumu. 
„Savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva”  (Efeziešiem 4:18).
 Dēļ nezināšanas, cilvēka prāts aptumšojās, sirds apcietinās un viņš atsvešinās, atdalās no Dieva dzīvības.Jēzus teica, ka Viņš nāca, lai mums būtu dzīvība un pārpilnība. 
„Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa ev. 10: 10).
 Tomēr, mēs baudām šo dzīvi tādā mērā, kādā mēs pieaugam Dieva atziņā un Viņa Dēla – Jēzus Kristus atziņā. 
„Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.”  (Jāņa ev. 17:3).
 Pāvils stāstot savu autobiogrāfiju, piemin to, ka agrāk viņš nopēla Dievu, vajāja ticīgos un aizvainoja citus cilvēkus – un tas viss notika dēļ nezināšanas. 
„Kaut gan iepriekš biju zaimotājs, vajātājs un varmāka; tomēr es esmu apžēlots, jo es nezinādams esmu darījis to neticībā” (1 Timotejam 1:13).
 Cik daudzi cilvēki, dēļ Pāvila nezināšanas, cieta un pat aizgāja bojā! Nezināšana ir nāvējoši bīstama, tāpēc, ja mēs gribam atvieglināt pasaules ciešanas, tad mums ir jāmācās un daudzpusīgi jāattīstās. Mums ir vajadzīgas zināšanas, ne tikai, dabas un humanitārajās zinātnēs, mums ir arī vajadzīgas zināšanas par garīgajiem likumiem. Nav svarīgi, kāds ir cilvēka zinātnisko zināšanu līmenis, bez garīgo likumu pārvaldīšanas, cilvēks ir nezinošs.Parādīšu jums Bībelisku piemēru par to, kā nezināšana un nevērība pret garīgajiem likumiem, kļuva par ciešanu un bēdu avotu. 
„Un Dāvida valdīšanas laikā bija bads trīs gadus no vietas, gadu pēc gada, un Dāvids meklēja Tā Kunga vaigu. Un Tas Kungs sacīja: “Uz Saulu un viņa namu guļ asinsgrēks, tāpēc, ka viņš nogalināja gibeoniešus.” Tad ķēniņš saaicināja gibeoniešus un runāja ar viņiem. Tomēr gibeonieši nebija no Israēla bērniem, bet bija cēlušies no amoriešu atlikušajiem ļaudīm. Un Israēla bērniem ar viņiem bija noslēgta ar zvērestu apstiprināta derība, bet Sauls bija meklējis tos nokaut savā lielajā dedzībā par Israēla un Jūdas bērniem. „ (2 Kēniņu 21: 1-2).
 Šajā Rakstu vietā mēs lasām par to, kā trīs gadus pēc kārtas Izraēla zemē bija bads. Mēs saprotam, ka tā bija liela nelaime. Iedomājieties, cik cilvēki, šo trīs gadu laikā, nomira badā vai izsalkušo cilvēku vardarbības rezultātā! Iedomājieties, kā pieauga noziedzības līmenis un radās virkne citu problēmu, kuras bija šī bada laikā! Iedomājieties, cik cilvēki emigrēja uz citām valstīm, lai izbēgtu no šī bada! Tātad, mēs redzam, ka šajā laikā sākās visas nācijas nelaime. Ķēniņš Dāvids meklēja Dieva vaigu, lai jautātu un uzzinātu, kāpēc šis bads tik ilgi turpinās.Izrādījās, ka nelaimes sakne bija garīgā likuma pārkāpšana – Sauls un viņa nams, dēļ savas greizsirdības nogalināja, iznīcināja gibeoniešus, kaut arī pirms tam bija devuši zvērestu neaizskart šo tautu. 
„Tad visi vadoņi teica visai draudzei: “Mēs esam pie Tā Kunga, Israēla Dieva, tiem zvērējuši, un mēs tāpēc nevaram tos aiztikt.” (Jozua 9:19).
 Šis ilgstošais bads varēja paiet garām, ja viņi būtu nolikuši balansu starp savu greizsirdību un zināšanām.Ir labi būt greizsirdīgam, bet greizsirdība bez zināšanām atnes daudz bēdas un zaudējumus.Esi dedzīgs Dievā, kalpo Dievam, bet neesi cilvēks bez zināšanām.Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.