Katrs cilvēks ir kādam vai kaut kam ziedojies, jautājums ir vienīgi – kam?

Labdien, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena atnesīs jums lielas svētības – tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet to vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.Mēs runājam par to, cik svarīgi mums ir ziedoties Dievam un Viņa gribas piepildīšanai.Balstoties uz piemēru no Jēzus dzīves, mēs noskaidrojām, ka:
  • Jēzus Dieva gribu vērtēja augstāk par fizisko barību.
  • Jēzus nekad un nekur nemeklēja Savu gribu, bet vienmēr un it visā meklēja Dieva gribu.
  • Jēzum bija prioritāte attiecībā uz to, ar ko Viņš kopā pavadīja vairāk laika.
  • Jēzus līksmoja(priecājās), kad mācekļi atnāca pie Viņa ar pārskatu par to, ka Viņa Vārdā tiem pakļaujas ļaunie gari.
Mēs runājām, ka Dievam ziedojies cilvēks dibina draudzību vai attiecības balstoties uz savu aicinājumu vai savu ziedošanos Dievam un vairāk laika pavada ar cilvēkiem, kuri iet tai pat virzienā, kādā dodas viņš.Es gribētu atzīmēt arī to, ka Jēzus meklēja jebkuru iespēju, lai piepildītu Dieva gribu, un ne attaisnojumu tam, kālab Viņš nevar piepildīt Dieva gribu.
„Jēzus viņiem saka: “Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis, un pabeigt Viņa darbu. Vai jūs nesakāt: vēl četri mēneši, tad nāk pļaujamais laiks? – Redziet, Es jums saku: paceliet savas acis un skatait druvas, jo viņas ir baltas pļaujai. Jau pļāvējs dabū algu un vāc augļus mūžīgai dzīvībai, lai kopā priecātos sējējs un pļāvējs.”(Jāņa 4:34-36).
Dievam ziedojies cilvēks, brīdī, kad vajag celties un rīkoties, nekad neatliek darbus uz rītdienu, nekad neizmanto attaisnošanos.Jēzus Saviem mācekļiem norādīja uz to, ka tie gatavojas gaidīt ražas novākšanu vēl četrus mēnešus, laikā, kad būtībā gaidīt vairs nevar, kad laika vairs nav. Raža jau iet postā, iet bojā, jo nepietiek roku ražas novākšanai. Laika apzināšanās vai izpratne par laiku atšķir veiksmīgus un efektīvus cilvēkus no neefektīviem un neauglīgiem cilvēkiem.Jēzus sacīja:
„Man nākas strādāt Tā darbus, kas Mani sūtījis, kamēr ir diena; nāk nakts, kad neviens nevar strādāt.(Jāņa 9:4),
bet mācekļi runāja par to, ka tiem vēl ir četri mēneši.Dievam ziedojies cilvēks vienmēr meklē iespēju tam, lai virzītu uz priekšu savu misiju.Tātad, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums, kas ir ziedošanās un ko nozīmē būt par cilvēku, kurš ziedojies Dievam. Ar Savu dzīvi Jēzus parādīja mums, kā cilvēka ziedošanās ietekmē viņa dzīves veidu.Katrs cilvēks ir kādam vai kaut kam ziedojies, jautājums ir vienīgi – kam?Kam jūs esat ziedojušies savā dzīvē? Kam jūs sekojat savā dzīvē? Kas virza jūsu dzīvi? Kas nosaka jūsu draudzību ar cilvēkiem? Kas jums sagādā milzīgu prieku šai dzīvē? Vai jūsu ziedošanās ir saistīta ar Dieva mūžīgo mērķi un Viņa gribu jūsu dzīvei?Lūdzu, atbildiet uz šiem jautājumiem, kamēr jums vēl ir iespēja kaut ko mainīt savā dzīvē. Es novēlu katram lasītājam ziedot sevi tam, lai piepildītu savu aicinājumu un Dieva gribu savai dzīvei.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir!

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes nav neviena nevajadzīga cilvēka, nav mazsvarīga talanta vai spēju. Viss, ko Dievs saka, – tas kādam ir vajadzīgs, tas iecerēts ar nolūku, lai kādu svētītu. Palūkojies uz sevi šodien savādāk, no jauna, kā uz unikālu un Dieva apdāvinātu personību vienīgajā eksemplārā. Nav otra tāda, kāds esi tu. Tu – unikāla Dieva iecere! Bet, dažkārt mums traucē tas, ka sākam sevi salīdzināt ar citiem, sākam skaust citus tikai tāpēc, ka viņiem ir tas, kā nav mums. Līdz ar to mēs pārstājam novērtēt to, ko Dievs mums piešķīris, un tālab mēs bieži vien vienkārši neko nedarām.
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? II

    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli Dievu un savus tuvākos – tie ir divi galvenie baušļi. Ja tu aizmirsīsi šos divus galvenos baušļus, visas tavas zināšanas par Dievu nedos nekādu rezultātu.Vai esat pamanījuši, ka uz daudzām lūgšanām Dievs neatbild. Ir lūgšanas, kuras Dievs vienkārši neklausās, un tas notiek tad, kad mēs pārkāpjam divus baušļus – mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mīlestība uz Dievu un mīlestība uz savu tuvāko – tas ir tas spēks, kuram jāvalda pār mums un jāvirza mūs visu mūsu dzīvi. Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko nevis vārdos, bet darbos, noved mūs vietā, kurā Dievs mūs paaugstina.
  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! II

    Šodien mēs turpinām izskatīt citas dzīves sfēras, kurās Salamans mēģināja tomēr rast laimi un apmierinājumu. Tas ir tas, ar ko šodien nodarbojas daudzi cilvēki. Šodien mēs parunāsim par to, kā Salamans mēģināja atrast laimi un apmierinājumu darbā.„Un tādēļ es ienīdu šo dzīvi un dzīvību, jo es turēju par ļaunu visu to rosmi, kas noris zem saules; jā, viss ir niecība un vēja ķeršana! Tad es ienīdu arī visu savu centību, ko es biju veltījis savam darbam zem saules, jo man viss tas, ko es esmu ar pūlēm ieguvis, būs jāatstāj tam cilvēkam, kas sekos pēc manis.”(Salamans Mācītājs 2:17-18).
  • Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem

    Kad mēs lūdzam, bet, tai pat laikā, nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus plānus Dieva priekšā un teikt Viņam: „Dievs, lūk, mans plāns! Svētī to!” Un ja Dievs svētī tavu plānu, tu saki: „Slava Dievam! Dievs atbildēja uz manu lūgšanu”. Bet, ja sakarā ar to, ka Dievam priekš tevis ir pilnīgi cits plāns, Viņš tevi nesvētī, tu saki: „Dievs neatbild uz manu lūgšanu”. Tik daudziem pazīstama situācija. Bieži cilvēki atnāk uz konsultāciju pie mācītāja un saka: „Mācītāj, kā jūs domājat, kādu ceļu man izvēlēties?”
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse

    Ja tu nepraktizē lūgšanu, tad tajā brīdī, kad tev tā izmisīgi būs nepieciešama, tu nezināsi, kā vajag lūgt. Tas ir ļoti svarīgi! Katram no mums reiz izmisīgi ir bijusi nepieciešama vai arī būs nepieciešama lūgšana. Mēs spēsim pieaugt tikai tajā, ko praktizējam un darām pastāvīgi. Ja mēs neesam sadraudzībā ar Dievu, tad noteikti atradīsies kas tāds, kas piepildīs mūsu laiku, un mēs pamanīsim to, ka runājam vienu, bet mūsu dzīvē notiek pavisam kas cits. Mēs sakām: „Es mīlu Tevi, Kungs!”, bet mūsu darbi parāda to, ka mums nav laika Dievam, ka mēs nepiegriežam vērību Dievam, un mēs nedisciplinējam sevi, lai praktizētu tās lietas, kas tuvina mūs Viņam.
  • Grēkam ir savas sekas!

    Cik gan šodien pasaulē ir daudz ciešanu pateicoties tēvu un māšu bezatbildībai. Cik daudz bērnu šodien cieš no viņu vecāku alkohola vai narkotiku atkarības, kuri savas personīgās labsajūta dēļ pamet savas ģimenes un bērnus.Grēks – lūk kas šodien ir galvenais ciešanu, traģēdiju un slimību cēlonis uz zemes.