Dievs „visu” dara mūsu pašu labā

Esiet sveicināti, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Mēs turpinām runāt par Dieva pārmaiņu filozofiju. Mēs runājām par to, ka Dievs vēlas , lai mēs kļūstam līdzīgi Viņa Dēla, Jēzus Kristus tēlam. Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs ļaujam Dievam mūs mainīt, Kristus raksturs arvien vairāk un vairāk izpaudīsies mūsos. Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs ļaujam Dievam mainīt mūs, Paša Jēzus dzīvība arvien vairāk un vairāk plūdīs caur mums.Jēzus mums ir piemērs un etalons atdarināšanai. Ja vēlies zināt, cik ļoti tev vēl ir jāmainās, tad salīdzini sevi ar Jēzu, un ne ar citiem cilvēkiem.Kad mēs salīdzinām sevi ar citiem cilvēkiem, Dievs saka, ka mēs nerīkojamies prātīgi. 
„Jo mēs neuzdrošināmies sevi pieskaitīt vai pielīdzināt tādiem, kas paši sevi liela; bet tie, sevi pašus ar sevi mērodami un paši sev pielīdzinādami, nedara prātīgi.”(2.Korintiešiem 10:12).
 Iespējams, ka uz citu fona tu izskaties kā varonis, tālab domā, ka tev nav vajadzīgas īpašas pārmaiņas. Taču, problēma ir tajā, ka tu nesalīdzini savi ar pareizajiem cilvēkiem. Sevi vajag salīdzināt ar Jēzu, bet sekot citiem cilvēkiem vajag tikai tādā gadījumā, ja tie paši seko Jēzum.Tieši par to runāja apustulis Pāvils daudzās no savām Vēstulēm. 
„Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni.”(Efeziešiem 5:1).
 
„Tagad jūs pamācu: sekojiet manai priekšzīmei!”(1.Korintiešiem4:16).
 
„Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!”(1.Korintiešiem 11:1).
 
„Brāļi, sekojiet manai priekšzīmei un raugaities uz tiem, kas tā dzīvo, ka mēs jums esam par paraugu.”(Filipiešiem 3:17).
 Dievs jau sākumā nozīmējis un nolēmis darīt mūs līdzīgus Viņa Dēla, Jēzus Kristus tēlam. 
„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā.”(Romiešiem 8:28-29).
 Tomēr, Dievs zina, ka mēs paši par sevi negribam mainīties, tālab arī 28 pantā ir teikts, ka Dievs „visu” dara mūsu pašu labā.Ko ietver sevī šis vārds „viss”? Absolūti visu, kas šobrīd notiek tavā dzīvē!Dievs dzenas pēc noteikta mērķa, tālab, lai sasniegtu šo mērķi, Viņš izmanto pat mūsu dzīves apstākļus. Dievs pieļauj mūsu dzīvē noteiktas lietas, situācijas tālab, lai mainītu un pārveidotu mūs un mūsu raksturu, lai mēs kļūtu līdzīgi Jēzum Kristum.Dievs izmanto un pieļauj tavā dzīvē pat tādas lietas, kas no tava viedokļa var sagraut tevi vai arī traucē tev dzīvot. Dievam tā nav problēma, jo Viņš zina, kā visu vērst tev par labu.Šis fragments no Vēstules(Romiešiem8:28-29) runā par to, ka visas lietas nāk par labu tiem, kas mīl Dievu, un kas ir Viņa aicināti.Visus jūsu apstākļus – labus, ne visai labus un pat tos, kuri ir nelabvēlīgi, – Dievs izmanto jūsu pašu labā. Kas tas ir par labumu? Dievs visu izmanto tam, lai mainītu mūsu raksturu un darītu mūs līdzīgus Sava Dēla, Jēzus Kristus tēlam.Kristieša garīgā izaugsme – tās ir izmaiņas, kas notikuša mūsos; tas ir pārmaiņu mērs mūsu raksturā, un tā ir pielīdzināšanās Kristum.Jebkuras patiesas izmaiņas vai pārmaiņas vispirms sākas cilvēka iekšienē, un tikai tad – viņam visapkārt. Visi tie smagie apstākļi vai situācijas, par kurām tu pastāvīgi pārdzīvo un pat žēlojies, nemainīsies līdz brīdim, kamēr tu pats nemainīsi savu attieksmi pret tiem. Visi tie nelabvēlīgie un sadzīves apstākļi, kādos tu atrodies, gaidot, ka tie reiz beigsies vai mainīsies uz labo pusi, mainīsies tādā mērā, kā tu pats mainīsies. Lūk, kālab Dievs pieļauj to visu mūsu dzīvē. Caur šiem grūtajiem apstākļiem un sarežģītajām situācijām Dievs maina mūs un pielīdzina Kristum. 
„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”(Romiešiem 8:28).
 Dieva mierā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.
  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā

    „ Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.” (Jāņa 1:17-18).Bauslība nekad nevar izglābt cilvēku, jo bauslība atklāj vai parāda cilvēka grēcīgo dabu. Bauslība tika dota tālab, lai cilvēki apzinātos savu nepieciešamību pēc Dieva, pēc Viņa palīdzības.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Dzīves mērķa meklēšana IV

    Mēs turpinām runāt par cilvēka dzīves mērķa meklējumiem, par to, kā, dzīvojot zem debess, cilvēks var iemantot patieso laimi. Ar savu piemēru Salamans mums parādīja, pa kādu ceļu mums nevajag iet, kad runa iet par dzīves jēgas, laimes un apmierinājuma meklējumiem. Ejot pa šiem nepareizajiem ceļiem, mēs vilsimies, mēs garā jutīsim tukšumu, niecību, un visas mūsu ilgas tas novedīs pie pilnīga kraha.
  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm

    Mozus saņēma vēstījumus no Dieva, tāpēc, ka viņš pavadīja laiku ar Viņu.Ja, tu vēlies būt efektīvs Dieva kalpotājs, lai arī kādā kvalitātē tu kalpotu, tev ir jāiemācās saņemt no Dieva tavus vēstījumus.Dievs zina, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, kuriem tu kalpo. Viņš vienmēr dos tev svaigu mannu, lai cilvēki, kuriem tu kalpo, būtu paēdināti un katru dienu uzmundrināti. Ja, tu vēlies būt veiksmīgs kristietis, tad atļauj Dievam, katru dienu dot tev svaigu vārdu no debesīm. Tad, tu vienmēr būsi svaigs, sulīgs un auglīgs.
  • Kur ņemt prieku?

    „Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.” (Psalmi, 19:8-9)Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka viens no prieka avotiem ir Dieva Vārds, pārdomas par Vārdu, dzīves uztvere caur Dieva Vārda prizmu. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs saprastu, ka, tikai paliekot Vārdā, mēs allaž varēsim smelties prieku un mājot priekā. Dieva Vārds – tā ir īstenais stimuls, kas palīdz vienmēr slavēt Dievu un priecāties.