Nekurnēsim un nezūdīsimies par saviem apstākļiem, bet labāk ļausim Dievam pārveidot un mainīt mūsu raksturu caur šiem apstākļiem

Labdien, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena nesīs jums svētības tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet to vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.Mēs ar jums runājām par to, ka Dievam ir mērķis – mainīt un pārveidot mūs un mūsu raksturu, lai mēs kļūtu līdzīgi Jēzum Kristum. Vēl mēs runājām par to, ka šim nolūkam Dievs pieļauj mūsu dzīvē tos apstākļus un situācijas, kas ne vienmēr būs mums saprotamas un patīkamas. Dievam tā nav problēma, jo Viņš zina, kā to visu vērst mums par labu. Caur visām šīm smagajām situācijām un apstākļiem Dievs maina mūs un pielīdzina Kristum. Taču, svarīgi ir zināt, ka līdz brīdim, kamēr mēs paši nemainīsimies, mūsu apstākļi nemainīsies.Tieši tālab, mums pašiem nav izdevīgi vairīties no tiem līdzekļiem, kurus Dievs izmanto tam, lai sasniegtu šīs izmaiņas mūsos. Vēlāk mēs sīkāk parunāsim par tiem līdzekļiem, kurus Dievs izmanto tam, lai veiktu šīs nepieciešamās pārmaiņas mūsos.Šobrīd mēs runājam par to, ka Dievs izmanto visus mūsu dzīves apstākļus ar nolūku, lai tie nāktu mums par labu. Taču nevajag aizmirst, ka Dievs vēlas darīt labākus ne tikai mūsu apstākļus, bet Viņš vēlas mainīt arī mūs caur šiem apstākļiem. Iespējams, jūsu šodienas apstākļi rada dažas grūtības un neērtības. Bet, saprotiet, ka Dievs vairāk ir ieinteresēts jūsu rakstura formēšanā, nekā jūsu ērtībās. Tieši tālab, Dievs joprojām pieļauj līdzīgus apstākļus, lai caur tiem mainītu mūs.Vai atceraties Bībeles stāstu par to, kā Elija lūdza, lai Dievs sūta lietu pēc trīs ar pusi sausuma gadiem? Es bieži domāju un prātoju par to, kāpēc Elijam bija jālūdz septiņas reizes, un tikai tad Dievs atbildēja uz viņa lūgšanu, – Elija taču lūdza balstoties uz vārdu, kuru saņēma no Paša Kunga. 
„Bet Elija sacīja Ahabam: “Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir dzirdama.” Un Ahabs devās kalnup, lai ēstu un dzertu, bet Elija devās uz Karmela virsotni. Viņš noliecās līdz pat zemei un lika savu vaigu starp saviem ceļiem, un sacīja savam puisim: “Ej, lūdzu, un skaties uz jūras pusi.” Un tas nogāja kalnup un raudzījās, un sacīja: “Tur nav nekā.” Bet viņš sacīja: “Griezies turp atpakaļ septiņas reizes!” Un notika, ka septītajā reizē tas sacīja: “Tur ir mākonītis, tik niecīgs kā cilvēka delna, tas paceļas no jūras puses!” Un viņš sacīja tam: “Ej paziņo Ahabam: liec aizjūgt un dodies lejup, ka lietus tevi nepārsteidz!” Un notika, tanī laikā debesis aptumšojās ar mākoņiem un sacēlās vētra, un sāka lietus gāzt, bet Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēlu.”(1.Ķēniņu 18:41-45).
 Elija pateica Ahabam to, ko viņš dzirdēja no Tā Kunga. 
„Bet Elija sacīja Ahabam: “Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir dzirdama.”(1.Ķēniņu 18:41).
 Taču, neskatoties uz to, Dievs tik un tā uzreiz neatbildēja uz Elijas lūgšanu. Dievs vēlējās ne tikai izmainīt šo sarežģīto situāciju, Viņš vēlējās mainīt Savu pravieti.Līdz brīdim, kamēr Elija nebija lūdzis septiņas reizes, viņš neredzēja apstiprinājumu tam, ka situācija tiks atrisināta. Skaitlis septiņi Bībelē – tas ir skaitlis, kas apzīmē pilnību. Citiem vārdiem sakot, kamēr Dievs nenoveda līdz pilnībai to, ko Viņš vēlējās mainīt Savā pravietī, situācija nemainījās.Elija lūgšanā cīnījās par to, lai pēc ilgā sausuma sāktos lietus. Un tā bija ticības cīņa. Tā bija pārbaude ticībai un uzticībai Dievam. Vai Dievs var izpildīt to, ko Viņš ir apsolījis, pat ja šķiet, ka nav nekādas pazīmes tam, ka tas notiks? Dieva kalpam jādzīvo ne no tā, kas redzams, bet ticībā! Tālab, Dievs pieļaus mūsu dzīvē situācijas un apstākļus, kuri pārbaudīs mūsu ticību. Tieši tādā veidā Dievs formē Savu kalpu.Sakiet, lūdzu, vai tad Dievam bija grūti uzreiz atbildēt uz Elijas lūgšanu? Vai tiešām bija nepieciešams, lai Elija lūgtos par šo problēmu septiņas reizes? Vai tad Dievam nebija spēka, lai atrisinātu šo problēmu uzreiz, līdzko Elija bija Viņam lūdzis pirmo reizi?Nav nekādu šaubu par to, ka Dievs var mainīt mūsu apstākļus pat līdz tam, kā mēs sākam saukt uz Viņu lūgšanā. Lieta tajā, ka Dievam ir grūtāk mainīt mūs, nekā mūsu apstākļus. Līdzko mēs sākam mainīties, tā tūlīt pat sāk mainīties arī mūsu apstākļi.Uz to brīdi, kad Dievs izlēja lietu pār zemi, Elija jau bija kļuvis par pilnīgi citu cilvēku.Dievam nav problēmu saistībā ar to, lai mainītu mūsu apstākļus, taču Viņš vairāk ir ieinteresēts tajā, lai mēs topam līdzīgi Kristum. Dievs vēlas pacelt mūs. Dievam ir vajadzīgi nobrieduši drosmīgi dēli un meitas, kā Jēzus, kuru sirdis ir pilnas ticības, un kuri nešaubās par Visuvarenā Dieva iespējām un gudrību. Ziniet ko, – nekurnēsim un nezūdīsimies par saviem apstākļiem, bet labāk ļausim Dievam pārveidot un mainīt mūsu raksturu caur šiem apstākļiem. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji

    Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par svētlaimi(gandarījumu), kuru rodam kalpojot citiem. Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs kalpojam citiem, mēs noliekam sevi caur šo kalpošanu tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim Dieva žēlastību. Kalpošana citiem cilvēkiem noteikti piepildīs tavu dzīvi ar svētībām. Taču, tavas kalpošanas motīvam nav jābūt vēlmei saņemt svētības no Dieva, bet mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kurus Dievs sūta tavā ceļā.Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji.Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.
  • Dievs vēlas kļūt par mūsu Draugu

    Bībelē ir teikts, ka Dievs nosauca Ābrahāmu par Savu draugu. Reiz Dievs atnāca pie Ābrahāma un teica, ka Viņš nevar slēpt no Ābrahāma to, ko Viņš ir nolēmis darīt.„ Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt? Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas. Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.” (1.Mozus 18:17-19).
  • Ticīga cilvēka efektīva lūgšana ir nopietns drauds sātana plāniem un darbiem

    Kāpēc sātans tā neieredz un baidās no Dieva bērnu lūgšanām? Tas notiek tāpēc, ka lūgšanā mēs ar Dievu kļūstam par vienu komandu – neuzvaramu komandu. Daniēla grāmatā ir aprakstīts notikums, kad noteikta cilvēku grupa pamudināja ķēniņu izdot likumu, kurš aizliedza griezties ar lūgšanu pie dzīvā Dieva. Izņemot dzīvo Dievu, drīkstēja lūgt jebkurus citus dievus. Drīkstēja lūgt palīdzību cilvēkiem, bet tikai ne dzīvajam Dievam. Un tas bija sātana plāns. Kāpēc sātans lika šādus šķēršļus? Tāpēc, ka viņš saprata, ka lūgšana –tas ir spēks.
  • Nepateicība – tas ir grēks, kura dēļ cilvēks var zaudēt Dieva svētības

    Cik reizes tu šīs nedēļas laikā prasīji Dievam palīdzību? Un šai mēnesī, šī gada laikā? Tu sauci uz Dievu, un Viņš tev atbildēja. Neatkārto šo deviņu israēliešu kļūdu, kuri tika dziedināti no spitālības, bet aizmirsa Dievam pateikties par to. Esi pateicīgs Dievam par visu!
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • Lūgšana – tas ir spēka avots! II

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!