Nekurnēsim un nezūdīsimies par saviem apstākļiem, bet labāk ļausim Dievam pārveidot un mainīt mūsu raksturu caur šiem apstākļiem

Labdien, dārgie draugi!

Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena nesīs jums svētības tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet to vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.

Mēs ar jums runājām par to, ka Dievam ir mērķis – mainīt un pārveidot mūs un mūsu raksturu, lai mēs kļūtu līdzīgi Jēzum Kristum. Vēl mēs runājām par to, ka šim nolūkam Dievs pieļauj mūsu dzīvē tos apstākļus un situācijas, kas ne vienmēr būs mums saprotamas un patīkamas. Dievam tā nav problēma, jo Viņš zina, kā to visu vērst mums par labu. Caur visām šīm smagajām situācijām un apstākļiem Dievs maina mūs un pielīdzina Kristum. Taču, svarīgi ir zināt, ka līdz brīdim, kamēr mēs paši nemainīsimies, mūsu apstākļi nemainīsies.

Tieši tālab, mums pašiem nav izdevīgi vairīties no tiem līdzekļiem, kurus Dievs izmanto tam, lai sasniegtu šīs izmaiņas mūsos. Vēlāk mēs sīkāk parunāsim par tiem līdzekļiem, kurus Dievs izmanto tam, lai veiktu šīs nepieciešamās pārmaiņas mūsos.

Šobrīd mēs runājam par to, ka Dievs izmanto visus mūsu dzīves apstākļus ar nolūku, lai tie nāktu mums par labu. Taču nevajag aizmirst, ka Dievs vēlas darīt labākus ne tikai mūsu apstākļus, bet Viņš vēlas mainīt arī mūs caur šiem apstākļiem. Iespējams, jūsu šodienas apstākļi rada dažas grūtības un neērtības. Bet, saprotiet, ka Dievs vairāk ir ieinteresēts jūsu rakstura formēšanā, nekā jūsu ērtībās. Tieši tālab, Dievs joprojām pieļauj līdzīgus apstākļus, lai caur tiem mainītu mūs.

Vai atceraties Bībeles stāstu par to, kā Elija lūdza, lai Dievs sūta lietu pēc trīs ar pusi sausuma gadiem? Es bieži domāju un prātoju par to, kāpēc Elijam bija jālūdz septiņas reizes, un tikai tad Dievs atbildēja uz viņa lūgšanu, – Elija taču lūdza balstoties uz vārdu, kuru saņēma no Paša Kunga.

 

„Bet Elija sacīja Ahabam: “Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir dzirdama.” Un Ahabs devās kalnup, lai ēstu un dzertu, bet Elija devās uz Karmela virsotni. Viņš noliecās līdz pat zemei un lika savu vaigu starp saviem ceļiem, un sacīja savam puisim: “Ej, lūdzu, un skaties uz jūras pusi.” Un tas nogāja kalnup un raudzījās, un sacīja: “Tur nav nekā.” Bet viņš sacīja: “Griezies turp atpakaļ septiņas reizes!” Un notika, ka septītajā reizē tas sacīja: “Tur ir mākonītis, tik niecīgs kā cilvēka delna, tas paceļas no jūras puses!” Un viņš sacīja tam: “Ej paziņo Ahabam: liec aizjūgt un dodies lejup, ka lietus tevi nepārsteidz!” Un notika, tanī laikā debesis aptumšojās ar mākoņiem un sacēlās vētra, un sāka lietus gāzt, bet Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēlu.”(1.Ķēniņu 18:41-45).

 

Elija pateica Ahabam to, ko viņš dzirdēja no Tā Kunga.

 

„Bet Elija sacīja Ahabam: “Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir dzirdama.”(1.Ķēniņu 18:41).

 

Taču, neskatoties uz to, Dievs tik un tā uzreiz neatbildēja uz Elijas lūgšanu. Dievs vēlējās ne tikai izmainīt šo sarežģīto situāciju, Viņš vēlējās mainīt Savu pravieti.

Līdz brīdim, kamēr Elija nebija lūdzis septiņas reizes, viņš neredzēja apstiprinājumu tam, ka situācija tiks atrisināta. Skaitlis septiņi Bībelē – tas ir skaitlis, kas apzīmē pilnību. Citiem vārdiem sakot, kamēr Dievs nenoveda līdz pilnībai to, ko Viņš vēlējās mainīt Savā pravietī, situācija nemainījās.

Elija lūgšanā cīnījās par to, lai pēc ilgā sausuma sāktos lietus. Un tā bija ticības cīņa. Tā bija pārbaude ticībai un uzticībai Dievam. Vai Dievs var izpildīt to, ko Viņš ir apsolījis, pat ja šķiet, ka nav nekādas pazīmes tam, ka tas notiks? Dieva kalpam jādzīvo ne no tā, kas redzams, bet ticībā! Tālab, Dievs pieļaus mūsu dzīvē situācijas un apstākļus, kuri pārbaudīs mūsu ticību. Tieši tādā veidā Dievs formē Savu kalpu.

Sakiet, lūdzu, vai tad Dievam bija grūti uzreiz atbildēt uz Elijas lūgšanu? Vai tiešām bija nepieciešams, lai Elija lūgtos par šo problēmu septiņas reizes? Vai tad Dievam nebija spēka, lai atrisinātu šo problēmu uzreiz, līdzko Elija bija Viņam lūdzis pirmo reizi?

Nav nekādu šaubu par to, ka Dievs var mainīt mūsu apstākļus pat līdz tam, kā mēs sākam saukt uz Viņu lūgšanā. Lieta tajā, ka Dievam ir grūtāk mainīt mūs, nekā mūsu apstākļus. Līdzko mēs sākam mainīties, tā tūlīt pat sāk mainīties arī mūsu apstākļi.

Uz to brīdi, kad Dievs izlēja lietu pār zemi, Elija jau bija kļuvis par pilnīgi citu cilvēku.

Dievam nav problēmu saistībā ar to, lai mainītu mūsu apstākļus, taču Viņš vairāk ir ieinteresēts tajā, lai mēs topam līdzīgi Kristum. Dievs vēlas pacelt mūs. Dievam ir vajadzīgi nobrieduši drosmīgi dēli un meitas, kā Jēzus, kuru sirdis ir pilnas ticības, un kuri nešaubās par Visuvarenā Dieva iespējām un gudrību.

 

Ziniet ko, – nekurnēsim un nezūdīsimies par saviem apstākļiem, bet labāk ļausim Dievam pārveidot un mainīt mūsu raksturu caur šiem apstākļiem.

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva...

  • Staigāšana svētumā un mīlestībā uz Dievu cilvēkiem palīdzēs mainīties un pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam!

    „Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.”(Galatiešiem 5:22-23).Lūk, kādas izmaiņas Dievs vēlas veikt mūsos. Dievs nevēlas, lai mēs būtu cilvēki ar „lielu galvu” un, tai pat laikā, ar „mazu sirdi”. Un vēl, Dievs negrib, ka mēs būtu cilvēki vien ar ārēju svētbijību, bet bez svētbijības spēka. Bībele aicina mūs izvairīties no tādiem cilvēkiem.

    „Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība...

  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei. Mēs runājām par to, ka sāpēs un...

  • Katrs cilvēks ir kādam vai kaut kam ziedojies, jautājums ir vienīgi – kam?

    Kam jūs esat ziedojušies savā dzīvē? Kam jūs sekojat savā dzīvē? Kas virza jūsu dzīvi? Kas nosaka jūsu draudzību ar cilvēkiem? Kas jums sagādā milzīgu prieku šai dzīvē? Vai jūsu ziedošanās ir saistīta ar Dieva mūžīgo mērķi un Viņa gribu jūsu dzīvei?

    Kam jūs esat ziedojušies savā dzīvē? Kam jūs sekojat savā dzīvē? Kas virza jūsu dzīvi? Kas nosaka jūsu draudzību...

  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

    Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecība uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).

    Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecība uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem...

  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai!

    Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs uzupurēšanās. Tālab, manas mīlestības pakāpe tiek mērīta, noteikta ar manu spēju uzupurēties. Daudz saka un apgalvo to, ka viņi mīl Dievu, bet nedrīkst aizmirst to faktu, ka mūsu mīlestība uz Dievu netiek mērīta, noteikta tikai pēc mūsu apgalvojumiem. Mūsu mīlestība tiek mērīta, noteikta ar mūsu spēju uzupurēties!

    Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs uzupurēšanās. Tālab, manas mīlestības pakāpe tiek mērīta, noteikta...