Nekurnēsim un nezūdīsimies par saviem apstākļiem, bet labāk ļausim Dievam pārveidot un mainīt mūsu raksturu caur šiem apstākļiem

Labdien, dārgie draugi!

Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena nesīs jums svētības tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet to vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.

Mēs ar jums runājām par to, ka Dievam ir mērķis – mainīt un pārveidot mūs un mūsu raksturu, lai mēs kļūtu līdzīgi Jēzum Kristum. Vēl mēs runājām par to, ka šim nolūkam Dievs pieļauj mūsu dzīvē tos apstākļus un situācijas, kas ne vienmēr būs mums saprotamas un patīkamas. Dievam tā nav problēma, jo Viņš zina, kā to visu vērst mums par labu. Caur visām šīm smagajām situācijām un apstākļiem Dievs maina mūs un pielīdzina Kristum. Taču, svarīgi ir zināt, ka līdz brīdim, kamēr mēs paši nemainīsimies, mūsu apstākļi nemainīsies.

Tieši tālab, mums pašiem nav izdevīgi vairīties no tiem līdzekļiem, kurus Dievs izmanto tam, lai sasniegtu šīs izmaiņas mūsos. Vēlāk mēs sīkāk parunāsim par tiem līdzekļiem, kurus Dievs izmanto tam, lai veiktu šīs nepieciešamās pārmaiņas mūsos.

Šobrīd mēs runājam par to, ka Dievs izmanto visus mūsu dzīves apstākļus ar nolūku, lai tie nāktu mums par labu. Taču nevajag aizmirst, ka Dievs vēlas darīt labākus ne tikai mūsu apstākļus, bet Viņš vēlas mainīt arī mūs caur šiem apstākļiem. Iespējams, jūsu šodienas apstākļi rada dažas grūtības un neērtības. Bet, saprotiet, ka Dievs vairāk ir ieinteresēts jūsu rakstura formēšanā, nekā jūsu ērtībās. Tieši tālab, Dievs joprojām pieļauj līdzīgus apstākļus, lai caur tiem mainītu mūs.

Vai atceraties Bībeles stāstu par to, kā Elija lūdza, lai Dievs sūta lietu pēc trīs ar pusi sausuma gadiem? Es bieži domāju un prātoju par to, kāpēc Elijam bija jālūdz septiņas reizes, un tikai tad Dievs atbildēja uz viņa lūgšanu, – Elija taču lūdza balstoties uz vārdu, kuru saņēma no Paša Kunga.

 

„Bet Elija sacīja Ahabam: “Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir dzirdama.” Un Ahabs devās kalnup, lai ēstu un dzertu, bet Elija devās uz Karmela virsotni. Viņš noliecās līdz pat zemei un lika savu vaigu starp saviem ceļiem, un sacīja savam puisim: “Ej, lūdzu, un skaties uz jūras pusi.” Un tas nogāja kalnup un raudzījās, un sacīja: “Tur nav nekā.” Bet viņš sacīja: “Griezies turp atpakaļ septiņas reizes!” Un notika, ka septītajā reizē tas sacīja: “Tur ir mākonītis, tik niecīgs kā cilvēka delna, tas paceļas no jūras puses!” Un viņš sacīja tam: “Ej paziņo Ahabam: liec aizjūgt un dodies lejup, ka lietus tevi nepārsteidz!” Un notika, tanī laikā debesis aptumšojās ar mākoņiem un sacēlās vētra, un sāka lietus gāzt, bet Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēlu.”(1.Ķēniņu 18:41-45).

 

Elija pateica Ahabam to, ko viņš dzirdēja no Tā Kunga.

 

„Bet Elija sacīja Ahabam: “Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir dzirdama.”(1.Ķēniņu 18:41).

 

Taču, neskatoties uz to, Dievs tik un tā uzreiz neatbildēja uz Elijas lūgšanu. Dievs vēlējās ne tikai izmainīt šo sarežģīto situāciju, Viņš vēlējās mainīt Savu pravieti.

Līdz brīdim, kamēr Elija nebija lūdzis septiņas reizes, viņš neredzēja apstiprinājumu tam, ka situācija tiks atrisināta. Skaitlis septiņi Bībelē – tas ir skaitlis, kas apzīmē pilnību. Citiem vārdiem sakot, kamēr Dievs nenoveda līdz pilnībai to, ko Viņš vēlējās mainīt Savā pravietī, situācija nemainījās.

Elija lūgšanā cīnījās par to, lai pēc ilgā sausuma sāktos lietus. Un tā bija ticības cīņa. Tā bija pārbaude ticībai un uzticībai Dievam. Vai Dievs var izpildīt to, ko Viņš ir apsolījis, pat ja šķiet, ka nav nekādas pazīmes tam, ka tas notiks? Dieva kalpam jādzīvo ne no tā, kas redzams, bet ticībā! Tālab, Dievs pieļaus mūsu dzīvē situācijas un apstākļus, kuri pārbaudīs mūsu ticību. Tieši tādā veidā Dievs formē Savu kalpu.

Sakiet, lūdzu, vai tad Dievam bija grūti uzreiz atbildēt uz Elijas lūgšanu? Vai tiešām bija nepieciešams, lai Elija lūgtos par šo problēmu septiņas reizes? Vai tad Dievam nebija spēka, lai atrisinātu šo problēmu uzreiz, līdzko Elija bija Viņam lūdzis pirmo reizi?

Nav nekādu šaubu par to, ka Dievs var mainīt mūsu apstākļus pat līdz tam, kā mēs sākam saukt uz Viņu lūgšanā. Lieta tajā, ka Dievam ir grūtāk mainīt mūs, nekā mūsu apstākļus. Līdzko mēs sākam mainīties, tā tūlīt pat sāk mainīties arī mūsu apstākļi.

Uz to brīdi, kad Dievs izlēja lietu pār zemi, Elija jau bija kļuvis par pilnīgi citu cilvēku.

Dievam nav problēmu saistībā ar to, lai mainītu mūsu apstākļus, taču Viņš vairāk ir ieinteresēts tajā, lai mēs topam līdzīgi Kristum. Dievs vēlas pacelt mūs. Dievam ir vajadzīgi nobrieduši drosmīgi dēli un meitas, kā Jēzus, kuru sirdis ir pilnas ticības, un kuri nešaubās par Visuvarenā Dieva iespējām un gudrību.

 

Ziniet ko, – nekurnēsim un nezūdīsimies par saviem apstākļiem, bet labāk ļausim Dievam pārveidot un mainīt mūsu raksturu caur šiem apstākļiem.

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cik svarīgi ir nest augļus Dieva Valstībā

    Kurš no jums sevi uzskata par Dieva izredzētu cilvēku? Ja jūs sevi par tādu uzskatāt, tad tiek runāts arī par jums. Par visiem tiem, kuri pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu, Dievs saka:„Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.” (1.Pētera 2:9).

    Kurš no jums sevi uzskata par Dieva izredzētu cilvēku? Ja jūs sevi par tādu uzskatāt, tad tiek runāts arī par...

  • Kas ir grēks?

    Kad cilvēks nepakļaujas Dieva Vārdam, neņem vērā Viņa norādījumus, tad ar to viņš acīmredzami grēko. Dievam ir griba attiecībā uz katru tavu dzīves sfēru un tā ir ierakstīta Bībelē. Bet tad, kad tu izlem dzīvot tā, kā tev pašam gribās un tu nepievērs uzmanību tam, ko par to saka Dievs, tad tavā dzīvē neizbēgami būs traģēdijas. Kādu laiku var likties, ka tu esi gudrāks par Dievu, bet šis apmāns ilgi neturpināsies. Šie cilvēki sēdēja tumsā un nāves ēnā, saistīti skumjās, tikai tāpēc, ka nepakļāvās Dieva Vārdam un neņēma vērā Dieva gribu.„Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ, ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem” (Psalms 107: 17-18).

    Kad cilvēks nepakļaujas Dieva Vārdam, neņem vērā Viņa norādījumus, tad ar to viņš acīmredzami grēko. Dievam ir...

  • Esiet drosmīgi savu dāvanu izmantošanā un pielietošanā

    Sāciet droši kādam tulkot sapņus! Sāciet droši pasniegt un vadīt Bībeles izpētes grupu! Droši sāciet ticības klīniku un kalpojiet slimajiem!

    Sāciet droši kādam tulkot sapņus! Sāciet droši pasniegt un vadīt Bībeles izpētes grupu! Droši sāciet ticības...

  • Jēzus var iziet cauri tam, kam cits neviens nevar iziet cauri

    Vai jūs tagad atrodaties situācijā, par kuru visi saka, ka uz šo situāciju nav atbildes nevienam cilvēkam? Vai sātans ir iekarojis jūsu dzīvi, ģimeni, biznesu, bērnus vai kalpošanu? Vai esat sapinušies kādās lietās, vai zaudējuši jebkādu cerību, lai izietu no ļoti sarežģītas situācijas, kurā tagad atrodaties?

    Vai jūs tagad atrodaties situācijā, par kuru visi saka, ka uz šo situāciju nav atbildes nevienam cilvēkam? Vai...

  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki...

  • Neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!

    Daudzi no mums nepateicas Dievam kā pienākas, tāpēc ka neglabā dārgu atmiņā to ko Dievs jau ir izdarījis vai dara patreiz. Mēs aizmirstam tāpēc ka nepierakstām. Kad es biju pusaudzis, mēs bieži dziedājām dziesmu ar sekojošiem vārdiem:” Skaiti savas svētības, sauc katru to vārdā, vienu pēc otras, un tu būsi pārsteigts par to ko Dievs ir paveicis!”

    Daudzi no mums nepateicas Dievam kā pienākas, tāpēc ka neglabā dārgu atmiņā to ko Dievs jau ir izdarījis vai dara...