Izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Mēs turpinām runāt par izmaiņām.

Mēs mainīsimies katru dienu. Un mēs mainīsimies līdz pat tam brīdim, kamēr nenostāsimies Paša Dieva vaiga priekšā. Vai zināt, kāpēc? Jo izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa. Un mūsu atziņa nebūs pilnīga līdz brīdim, kamēr mēs nenonāksim Dieva klātbūtnē. Pāvils sacīja:

 

„Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.”(1.korintiešiem 13:9-12).

 

Šodien mēs redzam un zinām nepilnīgi, tālab, tikai tad, kad mēs nonāksim debesīs, mēs ieraudzīsim pilnīgu ainu. Bet, slava Dievam par to, ka tikmēr, kamēr mēs dzīvojam uz zemes, Dievs dāvā mums dzīvības vārdu. Un Dievs vēlas, lai mēs pieņemam atklāsmi par Viņa vārdu, ar nolūku, lai caur šo vārdu mēs varētu mainīties. Un tad Viņš varēs izmainīt visu mums apkārt. Dievs bieži vien pieļauj tuksnesi mūsu dzīvēs tāpēc, lai mācītu mūs un pārveidotu mūsu domāšanas moduli (prātu). Tādā veidā, mēs mācāmies uzticēties un pilnībā paļauties uz To Kungu. Mēs sākam paļauties uz Viņu itin visā.

Piemēram, Israēla bērni atradās Ēģiptē – verdzības namā, bet Dievs nolēma izvest viņus no šīs verdzības un ievest zemē, kurā piens un medus tek.

 

„Un Es esmu sacījis: Es jūs izvedīšu no Ēģiptes posta uz kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, ferisiešu, hīviešu un jebusiešu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek.” (2.Mozus 3:17).

 

Mēs ar jums atradāmies tieši tur pat – verdzības zemē, kur grēks un sātans valdīja (dominēja) pār mums. Es tur biju, bet manis tur vairs nav, jo Dievs izrāva mani no turienes un pārcēla Sava mīļotā Dēla Valstībā.

 

„…un jūs ar prieku pateiksities Tēvam, kas jūs darījis cienīgus dabūt savu tiesu pie svētajo mantojuma gaismā. Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā.”(Kolosiešiem 1:12-13).

 

Dievs ir pārcēlis mūs Savā Valstībā un aicinājis dabūt savu tiesu pie svēto mantojuma gaismā. Dievs ved mūs uz zemi, kurā piens un medus tek. Tomēr, ceļš uz šo zemi ved cauri tuksnesim, tieši tāpat, kā Israēla bērnu ceļš uz apsolīto zemi gāja cauri tuksnesim.

Pavadot Israēla bērnus ceļā cauri tuksnesim, Dievs vēlējās izmainīt viņus un iemācīt tiem Savas Valstības vērtības, lai pēc tam, kad tie ieies apsolītajā zemē, viņi varētu dzīvot saskaņā ar Dieva Valstības kultūru.

Izlasīsim fragmentu no 5 -tās Mozus grāmatas.

 

„Un piemini visu to ceļu, pa kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir vadījis tuksnesī visus šos četrdesmit gadus, lai tevi pazemotu un lai tevi pārbaudītu, lai Viņš zinātu, kas ir tavā sirdsprātā, vai tu Viņa baušļus turēsi vai ne. Un Viņš tevi pazemoja, lika tev badu ciest un ēdināja tevi ar mannu, ko tu vēl nepazini un ko tavi tēvi nebija pazinuši, lai liktu tev atzīt, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet, ka cilvēks dzīvo no visa tā, kas iziet no Tā Kunga mutes. Tavas drēbes tev mugurā netapa par skrandām un nekrita nost, un tavas kājas nav uztūkušas šajos četrdesmit gados. Tad nu atzīsti savā sirdsprātā, ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi pārmāca tā, kā tēvs pārmāca savu dēlu, un turi Tā Kunga, sava Dieva, baušļus, ka tu staigā Viņa ceļos un Viņu bīsties.”(5.Mozus 8:2-6).

 

Vedot cauri tuksnesim, Dievs māca mūs staigāt Viņa ceļus, paļauties uz Viņu un staigāt bijībā Viņa priekšā, jo bijība ir sākums gudrai rīcībai.

Līdz šim mēs vairāk runājām par izmaiņām, kuras Dievs veic mūsos caur savstarpējām attiecībām ar citiem cilvēkiem. Rīt mēs sāksim runāt par to, kā Dievs maina mūs caur atskaitīšanos citu priekšā. Vēlos atzīmēt, ka atskaitīšanās kāda priekšā ir savstarpējo attiecību sastāvdaļa. Tur, kur nepastāv atskaitīšanās, tur nebūs arī pareizu savstarpējo attiecību. Bet jūs zināt, ka tur, kur nav pareizu savstarpējo attiecību, nav ne izaugsmes, ne pozitīvu izmaiņu.

Satiksimies ar jums rīt, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!”

 

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Plānošana – ir viena no gudrības izpausmēm

    Bībele par to saka: „Ar gudrību namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā. Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām. Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā. Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un, kur daudz gudru padomnieku, tur ir uzvara” (Sal. pam. 24: 3 – 6).

    Bībele par to saka: „Ar gudrību namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā. Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas...

  • Ko mums dod plānošana?

    Plānošana mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un cerības. Plānošana, ne tikai mums dod labāku sapratni par savu uzdevumu, tā arī mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un gaidas, ar kuriem kopā mēs īstenosim šos mērķus. Kā jūs varat lūgt palīdzību citiem, ja jūs pats vēl neesat ticis skaidrībā ar to, ko gribat? Plānošanas procesā, jūsu idejas kļūs konkrētākas un skaidrākas, un tad jūs varēsiet tās efektīvi nodot tālāk citiem.

    Plānošana mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un cerības. Plānošana, ne tikai mums dod labāku...

  • Plānošana palīdz mums atklāt priekš sevis dzīves mērķi un virzīt mūsu centienus šī mērķa realizēšanai

    Bībele runā par to, ka: „Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības! ” (Sāl. pam.29: 18). Citā tulkojumā jēdziens „atklāsme” tiek tulkots, kā izpirkšanas atklāsme no Dieva, bet vārds „mežonīga” tiek tulkots, kā bojāeja. Tātad, bez skaidras izpratnes par izpirkšanas mērķi, Dieva tauta iet bojā, tāpēc ka ir mežonīga un nevaldāma.

    Bībele runā par to, ka: „Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc...

  • Dzīves mērķa meklēšana IV

    Mēs turpinām runāt par cilvēka dzīves mērķa meklējumiem, par to, kā, dzīvojot zem debess, cilvēks var iemantot patieso laimi. Ar savu piemēru Salamans mums parādīja, pa kādu ceļu mums nevajag iet, kad runa iet par dzīves jēgas, laimes un apmierinājuma meklējumiem. Ejot pa šiem nepareizajiem ceļiem, mēs vilsimies, mēs garā jutīsim tukšumu, niecību, un visas mūsu ilgas tas novedīs pie pilnīga kraha.

    Mēs turpinām runāt par cilvēka dzīves mērķa meklējumiem, par to, kā, dzīvojot zem debess, cilvēks var iemantot...

  • Jums ir jādomā globāli un vērienīgi!

    Dieva Valstība ir kas vairāk, kā vienkārši draudze, tālab šo Valstību nevar noslēpt draudzes sienās. Bībele saka, ka jūs esat – zemes sāls un gaisma pasaulei, bet tas nozīmē, ka jūsu kalpošanai ir jāiziet ārpus draudzes robežām un jāietekmē pilsēta, valsts un pasaule. Ir jādomā par to, kā pasālīt zemi un apgaismot(izglītot) pasauli. Ir jāiesāk lokāli, bet jādomā vērienīgi un globāli. ”Jūs …. būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” – saka Jēzus Apustuļu darbu Grāmatā 1:8.

    Dieva Valstība ir kas vairāk, kā vienkārši draudze, tālab šo Valstību nevar noslēpt draudzes sienās. Bībele saka...

  • Mums pastāvīgi ir jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā

    Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam cilvēkam, bet arī apkārtesošajiem cilvēkiem. Tas, ka mēs esam kļuvuši par ticīgiem cilvēkiem vēl nenozīmē, ka mēs jau esam pilnīgi. Un mums citu priekšā nevajag par tādiem izlikties. Jā, mēs vēl neesam pilnīgi. Mēs vēl arvien atrodamies pilnveidošanas procesā. Mēs joprojām tiekam pakļauti pārmaiņu procesam atbilstoši tam, kā mēs sekojam Kristum un pakļaujam sevi Viņa Garam. Dievs veic mūsos pārmaiņas atbilstoši tam, kā mēs atjaunojamies savā prātā un atliekam malā agrāko vecā cilvēka tēlu, atbilstoši tam, kā aizliedzam sevi un nesam savu krustu.

    Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam...