Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā
Es sveicinu jūs, dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es ticu, ka šis vārds par lūgšanu mainīs daudzu cilvēku dzīves.
Šī vārda patiesība stipri ietekmēja un mainīja manu dzīvi. Kad Dievs man atklāja lūgšanas būtību, un to, cik svarīga ir laika pavadīšana ar Dievu, tas pašā saknē mainīja visu manu kristieša dzīvi. Šodien es esmu iemīlējis Dievu vēl vairāk, es augstu vērtēju to laiku, kuru mēs pavadām kopā ar manu Dievu.
Vakar mēs runājām par to, ka lūgšana – tā ir divpusēja cilvēka saruna ar Dievu. Man ir jāmāk lūgšanu laikā ne tikai pašam runāt uz Dievu, bet jādod laiks Dievam kaut ko teikt man un veikt manī Viņa darbu. Ir vēl daži raksturojumi, kas attiecas uz efektīvu lūgšanu.
5.Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā.
Lūgšanas laikā es atveru savu dvēseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.
Tas nozīmē, ka itin ar visu, kas tevi uztrauc, tu vari nākt Dieva priekšā un atklāt to Viņam. Tas ir tas, ko sauc par lūgšanu. Tāpēc, Pāvils saka, lai mēs nepiebāžam savu galvu, ne par ko lai nerūpējamies, bet vienumēr lūgšanā nesam savas vajadzības Dieva priekšā, un tad Viņa miers piepildīs mūsu sirdis. Nav nepieciešams izkratīt savu sirdi tikai tad, kad mums ir kāda vajadzība. Kad mēs dziedam psalmus, arī tā ir lūgšanas daļa. Kad jūs vēlaties pateikties Dievam par Viņa žēlastību un problēmas atrisinājumu, – tā arī ir lūgšanas daļa.
Jēkaba 5:13 – 16 ir teikts:
„ Ja kāds starp jums ir cietējs, lai viņš lūdz Dievu; ja kādam ir priecīgs prāts, lai viņš dzied slavas dziesmas. Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, ………. Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.
Īss fragments, bet cik reizes tajā ir pieminēti tādi vārdi, kā lūdz, lūdz utt. Mūsu dzīve – tā ir lūgšana. Bez lūgšanas mēs nevaram būt dzīvi garīgi.
- Lūgšana – tas ir pierādījums tam, ka tev ir nepieciešams Dievs.
Kurš no jums saka, ka viņam ir nepieciešams Dievs? Tu vari to pierādīt tikai caur savu lūgšanu dzīvi. Cilvēks, kuram ir tuvas attiecības ar Dievu, pat nopietnu problēmu laikā ne par ko neuztraucas. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš zina, ka ir Dievs, Kurš var viņam vienmēr un it visā palīdzēt. Dažkārt lūgšana piedzimst tāpēc, ka ir vajadzība. Un tā ir vēršanās pie Dieva, kad tu atzīsti, ka Viņš ir tev nepieciešams, ka pats netiksi galā ar šo situāciju, ar savu dzīvi. Tāpēc tu loki savus ceļus Dieva priekšā, zemojies Viņa priekšā un atzīsti Viņa varenību un varu. Tu atzīsti to, ka Viņš ir Visvarens un var izdarīt to, ko neviens cits nespēj. Tu atzīsti to, ka Dievs var tev dot to, ko neviens cits nevar iedot. Un tu zemojies Dieva priekšā, tu atdod Viņam visas savas vajadzības, ar to pierādot, ka tu mīli Viņu un paļaujies tikai uz Viņu.
„Viņš nogurušajiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgajiem. Jaunekļi piekūst un pagurst, un jauni vīri sabrūk, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā, ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.”(Jesajas 40:29-31).
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
