Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Vakardien mēs runājām par to, ko sevī ietver atskaitīšanās un kāda ir tās cena. Mēs runājām, ka atskaitīšanās pieprasa spēju un vēlēšanos mācīties, kā arī atskaitīšanās prasa atklātību .

Mēs runājām, ka mūsu vidū ir jāvalda mīlestības un pieņemšanas atmosfērai un nevis baiļu un atstumtības atmosfērai. Mums ir jānes viens otra nastas, un nav jābūt par svešu noslēpumu un problēmu pārnēsātājiem.

Bībele saka, ka informācijas pārnēsātāji sagrauj attiecības un traucē cilvēkiem būt atklātiem. Bet tā kā mēs vēlamies mainīties un palīdzēt viens otram, mums ir jāiemācās tas ko mums vajadzētu runāt un ko nē. Ne viss ko tu zini, tev ir jāpasaka skaļi. (Tas neattiecas uz to informāciju, no kuras ir atkarīga cilvēku dzīvība un drošība).

Džons Vestlijs, metodiskās kustības līderis, izmantoja atskaitīšanās grupas savas draudzes garīgajai izaugsmei. Šajās grupās cilvēki katru nedēļu atskaitījās viens otra priekšā. Šo atskaitīšānās grupu locekļi parakstīja vienošanos par to, ka viņi stāstīs par sevi visu, atbildot uz konkrētiem jautājumiem: „Kā tu sagrēkoji šīs nedēļas laikā? Kādi tev bija kārdinājumi? Kā tu cīnījies ar šiem kārdinājumiem? Vai tu sameloji, atbildot uz šiem jautājumiem?” Cilvēki šajās grupās bija atvērti viens otra priekšā un tas viņiem palīdzēja pasargāt sevi šķīstumā. Tas palīdzēja viņiem būt nomodā katru dienu, jo katrs zināja, ka pēc nedēļas nāksies atskaitīties grupas priekšā, par to, ko viņš darīja nedēļas laikā.

Un tātad, atskaitīšanās pieprasa atklātību.

Atskaitīšanās pieprasa patiesumu .

Cilvēkam kurš atskaitās ir jābūt gatavam vienmēr runāt taisnību un patiesību, pat ja tas viņam pašam sagādā sāpes. Ja es gribu atskaitīties, man vienmēr jārunā patiesību!

Ja tu saki daļēju patiesību vai puspatiesību, tā vienalga nav patiesība, jo tu vēl joprojām kaut ko slēp vai baidies atzīties, kaut kādās lietās. Ja tu dod daļēju atbildi, un tai pat laikā kaut ko slēp, tā nav atskaitīšanās. Ja es esmu iesaistījies atskaitīšanās attiecībās, tad man ir jābūt patiesam savā atskaitē. Atskaitīšanās paredz to, ka tu atklāj visas kārtis tā cilvēka priekšā, kura garīgās varas pakļautībā tu atrodies.

Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu.

Ko es ar to domāju, runājot par pastāvību un sistemātiskumu? Piemēram, es atskaitos reizi pusgadā un tas ir ļoti ilgs laika posms, kurā es varu sadarīt daudz dažādas lietas. Tāpēc man ir vajadzīga tāda struktūra vai sistēma, kurā es varu regulāri un sistemātiski atskaitīties, kā minimums reizi nedēļā.

Agrīnajā draudzē tas notika katru dienu.

 

“ un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju. Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs; viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.
46 Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti. ” . ( Apust. d .2:42-47).

 

Parasti mājas grupa vai draudze sanāk kopā nevis reizi pusgadā bet gan reizi nedēļā. Lai arī daži ticīgie apmeklē draudzi reizi pusgadā vai arī gadā. Tas notiek tāpēc, ka viņiem nav pastāvības vai sistēmas.

 

„ Bet attiecībā uz vācamajām dāvanām svētajo labā – darait tā, kā es esmu noteicis Galatijas draudzēm. Ikkatrā pirmajā nedēļas dienā lai ikviens, cik bijis iespējams atlicināt, tur gatavībā, ka dāvanas nav jālasa tikai tad, kad es nākšu. ”. (1Kor.16: 1-2).

 

Šajā Rakstu vietā mēs redzam, cik svarīga ir atskaitīšanās sistēma! Katras nedēļas pirmajā dienā notika tikšanās priekš atskaitīšanās un garīgās augšanas.

Tāda sistēma palīdz mums smelt spēku vienam no otra, katram kalpot ar savu dāvanu un tādā veidā mainīties Kristus līdzībā.

Atskaitīšanās nav ierobežojums, bet gan sistēma no Dieva, kura palīdz cilvēkam mainīties un kļūt patiesi brīvam no grēka, bailēm un meliem!

Bagātīgas Jums Dieva svētības!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.”(1.korintiešiem 13:9-12).

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija...

  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš...

  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? II

    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli Dievu un savus tuvākos – tie ir divi galvenie baušļi. Ja tu aizmirsīsi šos divus galvenos baušļus, visas tavas zināšanas par Dievu nedos nekādu rezultātu.Vai esat pamanījuši, ka uz daudzām lūgšanām Dievs neatbild. Ir lūgšanas, kuras Dievs vienkārši neklausās, un tas notiek tad, kad mēs pārkāpjam divus baušļus – mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mīlestība uz Dievu un mīlestība uz savu tuvāko – tas ir tas spēks, kuram jāvalda pār mums un jāvirza mūs visu mūsu dzīvi. Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko nevis vārdos, bet darbos, noved mūs vietā, kurā Dievs mūs paaugstina.

    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli...

  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? II

    Apskatīsim to, kas vēl notika pēc mācekļu lūgšanas.3.„….drošu sirdi runāja Dieva vārdus”. Mācekļi drosmīgi un ar uzdrīkstēšanos sāka runāt Dieva Vārdu.Arī līdz tam viņi bija runājuši Dieva Vārdus, bet, pateicoties tam, ka lūgšana bija kļuvusi par viņu dzīves prioritāti, Jēzus mācekļi sāka to darīt ar lielāku drosmi, uzdrīkstēšanos. Tad, kad lūgšana kļūs par mūsu dzīves prioritāti, Dievs piepildīs mūsu sirdi ar uzdrīkstēšanos un drosmi.

    Apskatīsim to, kas vēl notika pēc mācekļu lūgšanas. 3.„....drošu sirdi runāja Dieva vārdus”. Mācekļi drosmīgi un...

  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar...

  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē V

    Priecājos, ka varam turpināt tēmu, kura pēc manām domām ir viena no vissvarīgākajām patiesībām ar ko varu dalīties. Mēs esam apsprieduši tēmu par to, ka vienīgais veids kā ar lieliskiem rezultātiem kalpot un iepriecināt Dievu ir nostādīt attiecības ar Viņu kā prioritāras. Mēs redzējām piemēru ko Jēzus mums atstāja ar savu dzīvi, kā arī mēs apskatījām trīs mācības no Jesajas dzīves.

    Priecājos, ka varam turpināt tēmu, kura pēc manām domām ir viena no vissvarīgākajām patiesībām ar ko varu...