Atskaitīšanās princips Jēzus Kristus dzīvē

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs joprojām runājam par atskaitīšanās spēku un svarīgumu ikkatra cilvēka dzīvē. Atskaitīšanās citu priekšā ir nepieciešama absolūti katram cilvēkam. Atskaitīšanās ir Dieva instruments, kas palīdz cilvēkam ieiet Dieva pilnībā un savā aicinājumā.Šodien aplūkosim Bībeliskos atskaitīšanās piemērus.
  • Atskaitīšanās princips Jēzus Kristus dzīvē.
Kad mēs skatāmies uz Jēzus Kristus dzīvi, mēs redzam, ka pat Viņš nedzīvoja neatkarīgu dzīvi. Jēzus vienmēr atskaitījās Tēvam – par to, ko Viņš runāja vai darīja. 
„Tad Jēzus sacīja: “Kad jūs Cilvēka Dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka Es Tas esmu un ka Es neko nedaru no Sevis, bet runāju, kā Tēvs Mani mācījis.”(Jāņa 8:28).
 Jēzus pilnībā un itin visā pakļāvās Dieva gribai un tai deleģētajai varai, zem kuras Viņš tika nolikts. Tāda attieksme ir viens no veidiem, kā mēs varam parādīt to, ka esam pakļauti atskaites sistēmai.Kad Jēzus vēl bija bērns, Viņš pakļāvās(atskaitījās) saviem vecākiem. Bībele vēstī par to, kā tai laikā, kad vecāki meklēja Viņu, Jēzus 12 gadu vecumā, pēc svētkiem, palika Jeruzalemes templī. Bībelē ir teikts, ka pēc tam, kad vecāki atrada Jēzu, neskatoties uz to, ka Jēzus atradās tajā, kas pieder Debesu Tēvam, Viņš sekoja vecākiem. 
„Un Viņš nogāja tiem līdzi uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.”(Lūkas 2:51).
 Jēzus zināja, ka Viņam ir jādara tas, kā dēļ Viņš atnāca uz zemi. Bet, Jēzus zināja arī to, ka viņam ir jāpakļaujas vecākiem, līdz tam laikam, kuru nolicis Tēvs.Jēzus pakļāvās(atskaitījās) ne tikai Dievam, bet arī cilvēkiem, zem kuru varas Viņš bija Paša Dieva nolikts.Tad, kad Dievs grib izmainīt cilvēku, Viņš iesaista to tādās savstarpējās attiecībās, kurās šim cilvēkam ir jāatskaitās par savu rīcību citu cilvēku priekšā. Dievs mūs ieliek atskaitīšanās sistēmā ar nolūku, lai gala rezultātā izmainītu mūs. Atskaitīšanās citu priekšā palīdz mums būt pareizā garīgajā formā un ievērot noteiktus garīgos un morāles standartus. Pateicoties tam, ka mēs staigājam ne tikai Dieva, bet arī cilvēku priekšā, kuri mīl mūs, rūpējas par mums un attur mūs no krišanas – tas palīdz mums pieaugt garīgi un dzīvē virzīties uz priekšu.Mūsu garīgās varas efektivitāte ir atkarīga no mūsu pakļaušanās mēram Dievam un tiem cilvēkiem, zem kuru varas Dievs mūs ir nolicis.Vērsīsimies pie Mateja Evaņģēlija.
„Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas.” Un Jēzus uz to saka: “Es iešu un to darīšu veselu.” Bet virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! – tad viņš iet, un otram: nāc šurp! – tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! – tad tas dara.” Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis.”(Mateja 8:5-10).
 Te tiek runāts par romiešu virsnieku, kurš par sevi runāja kā par cilvēku, kam dota vara, un, tai pat laikā, kurš pats atradās pakļautībā. Patiesībā, reāla vara ir tikai tādam cilvēkam, kurš pats atrodas pakļautībā(zem kāda varas).Bībele runā par to, ka katra vara ir no Dieva, un tikai tam, kam varu dod Dievs, tā patiesībā pieder. Lai kvalificētu sevi kā tādu, kam pieder vara, vispirms ir jāiemācās būt kāda pakļautībā.Atskaitīšanās – tā ir spēja atrasties zem Dieva deleģētas varas. Var ieņemt varas pozīciju vai arī dzīties pēc varas, bet reāli būt bez varas.Augšminētajā Rakstu fragmentā mēs redzam, ka virsniekam patiesi bija vara, nevis viņš vienkārši runāja par savu titulu vai uzplečiem. 
„……. kad es vienam no tiem saku: ej! – tad viņš iet, un otram: nāc šurp! – tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! – tad tas dara.”(Mateja 8:9).
 Kālab virsnieka vara bija darboties spējīga? Jo viņš pats atradās pakļautībā (zem varas)!Būt piederīgam atskaites sistēmai – tas nozīmē atrasties zem varas, kuru noteicis Dievs mūsu labumam un apsardzībai.Neliedziet sev šo labumu un šo apsardzību, kas nāk caur atskaitīšanos ne tikai Dieva, bet arī to cilvēku priekšā, kurus mūsu dzīvē sūtījis Dievs. Lai svētīta jums šī diena!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu?

    Paaugstināšana ir saistīta ar jautājumu par bagātību, un tā nav tikai nauda. Bagātība ir kas vairāk par naudu. Veselība, prieks, labas savstarpējās attiecības, miers, mīlestība – tā ir bagātība. Daudziem cilvēkiem ir daudz naudas, un, tajā pat laikā, viņiem nav patiesās bagātības. Dievs mums šodien saka, lai mēs neesam augstprātīgi un nepaļaujamies uz materiālajām lietām, bet tikai uz Dievu. Mums jābūt dāsniem un sabiedriskiem. Kad atnāks problēmas, mums spēs palīdzēt tikai Dievs. Paļaujies uz Dievu un dari labus darbus. Ar to tu izpelnies Dieva uzmanību – paaugstināšanu no Dieva.
  • Kas ir labvēlība? II

    Cik labi, ka Dievs mums ir devis tik brīnišķīgus norādījumus pilnvērtīgai dzīvei. Bībele ir pilna ar principiem un instrukcijām laimīgai dzīvei virs zemes, un, galvenais, mūžīgās dzīvības garantijai. Gudri cilvēki ne tikai lasa Bībeli, bet pielieto Bībeliskos principus savā dzīvē.
  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm II

    Jēzus teica, ka Viņš saņem Vārdu un vēstījumu no Tēva. Kā tas Viņam izdevās? Pateicoties lūgšanām! Jēzus lūgšanās tuvojās Dievam un Dievs tuvojās Viņam. Un sadraudzības rezultāts, starp Jēzu un Tēvu, bija tāds, ka Dievs deva Jēzum Vārdu un vēstījumu. Dievs parādīja Jēzum, kas jādara, kā arī kad, un ar ko to darīt.Tā rezultātā Jēzum vienmēr bija brīnumi.Lūk kur slēpās Jēzus veiksmes noslēpums! Lūk kur bija apslēpta Mozus veiksme! Lūk, kur slēpjas visu Dieva vīru un sievu panākumu atslēga visas Draudzes pastāvēšanas vēsturē.
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.
  • Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris

    „Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu.”(Lūkas 19:13).Šai rakstu vietā skaidri pateikts, ko Saimnieks pavēlēja darīt saviem kalpiem, un konkrēti, – laist apgrozībā to, ko viņi saņēmuši. Saimnieks pavēlēja viņiem gūt peļņu no tā, kas viņi tika iedots.