Kalpošana ir ceļš uz varenību

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Mēs ar jums runājām, ka kalpošana dara mūs mundrus, laimīgus un apmierinātus šajā dzīvē. Kad mūsos ieplūst Dieva dzīvība, bet pēc tam mēs ļaujam šai dzīvībai plūst pie citiem cilvēkiem, tad mēs uzplauksim, būsim auglīgi un priecīgi cilvēki.

 

Līdzīgu kārtību Dievs ir iedibinājis arī dabā. Cilvēks ieelpo gaisu, ieelpo skābekli, bez kura nav dzīvības, bet tai pat laikā viņam ir jāizelpo ogļskābā gāze atdodot to augiem. Cilvēks ne tikai ņem, bet viņam ir jāatdod kaut kas no sevis. Augi izmanto (ieelpo) ogļskābo gāzi, bet tai pat laikā atdod (izelpo) skābekli. Augiem ogļskābā gāze ir avots, bez kura viņi nevar eksistēt. Ja mēs paturēsim sevī ogļskābo gāzi, (to, kas mums ir jāatdod), tad mēs nomirsim. Bet ja koki paturēs sevī skābekli (to, kas viņiem ir jāatdod), tad viņi nomirs. Sanāk, ka viss dzīvē un dabā ir iekārtots tā, lai ne tikai ņemtu, bet arī atdotu no sevis to, kas vajadzīgs kādam citam. Koki saņem no dzīvnieku pasaules un no cilvēkiem, bet viņi atdod arī kaut ko pretī. Ja mēs tikai ņemamm no dzīves un neko neatgriežam atpakaļ, tad notiek līdzsvara izjaukšana un iestājas nāve. Tādā pašā veidā, kalpošana citiem – tā ir iespēja atdot kaut ko no sevis. Caur ticību mūsos rodās Dieva dzīvības avots. Šis avots ir skābekļa līdzība, bez kura es garīgi mirstu. Tomēr, man ir jāizelpo un jāļauj, lai dzīvā ūdens straumes plūst no manis.

 

Tu nevari tikai saņemt, tev ir arī kaut kas jādod no sevis. Tur kur cilvēki tikai saņem, bet neko neatdod, tur iestājas nāve.

 

Daudziem kristiešiem ir vērojama pastāvīga garīga apātija, garlaicība un neapmierinātība dzīvē. Iemels tam visbiežāk slēpjas tajā apstāklī, ka šie cilvēki nekalpo un nepielieto savā dzīvē Dieva Vārdu, kuru viņi dzird. Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar svaigumu un prieku.

 

Kā darbojas šis princips, mēs varam redzēt apskatot Galilejas un Nāves jūras piemēru. Praktiski visi tūriti, kuri apmeklē Izraēlu, noteikti vēlas apskatīt Galilejas jūru un Nāves jūru.

 

Kāda ir Nāves jūra? Šai jūrai nav nekādu dzīvības pazīmju. Kāpēc? Šajā jūrā nav dzīvības, jo tajā ieplūst virkne upju, bet nekas no tās neizplūst. No Nāves jūras neizplūst dzīvā ūdesns straumes.

 

Ja mēs aplūkojam Galilejas jūru, tad varam redzēt, ka šīs jūra taini otrādi ir dzīvības pilna. Kāpēc tāda atšķirība starp šīm divām jūrām? Galilejas jūrā ne tikai ietek citas upes, bet no šīs jūras arī izplūst upes.

 

Dievs tātad maina mūs caur kalpošanu. Kalpošana pārvērš ticīgu cilvēku no egoista par mīlošu, līdzcietīgu un žēlastīgu Tā Kunga kalpu. Kalpošana vairo mūsos Dieva spēku un svaidījumu mūsu dzīvē. Kalpošana dara mūs svaigus, auglīgus, apmierinātu un laimīgus Dievā.

 

Bez visa tā, kalpošana ir ceļš uz varenību.

 

Kā mēs jau iepriekš runājām, Dievs ir progresa Dievs, tāpēc Viņš vēlās, lai mēs paceļamies un progresējam dzīvē. Dievs to dara tieši caur kalpošanu.

 

Tieši caur kalpošanu atnāk varenība.

 

Bībelē ir teikts:

 

„Bet Jēzus pieaicināja tos un sacīja : “Jūs zināt , ka valdnieki ir kungi pār tautām un lielie kungi tās apspiež. Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps;
tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.” ”. (Mat.20:25-28).

 

Katram, kurš vēlās īstenoties Dieva Valstībā, ir jāatliek malā savs svarīgums un jāsāk kalpot.

 

Piemērs tam, kā Dievs aizveda cilvēku līdz varenībai caur kalpošanu ir Jāzeps. Viņš kalpoja no visas savas sirds katrā vietā – sava tēva mājās, kā vergs Patifara mājā, cietumā, pārvaldot Ēģipti, kalpojot saviem brāļiem. Pateicoties tieši Jāzepa centīgajai kalpošanai, Dievs darīja viņu varenu.

 

Dievs arī jums ir sagatavojis varenību, bet jūs varat ieiet tur tikai caur pastāvīgu un centīgu kalpošanu Dievam un cilvēkiem.

 

Ļaujiet Dievam izmainīt jūs caur kalpošanu!

 

Uzdodiet šodien sev dažus jautājumus: „Vai patiešām es kalpoju? Vai patiešām es ļauju, lai Dievs izmaina mani caur kalpošanu? Kas man traucē kalpot labāk? Kā es varu praktiski kalpot cilvēkiem? Kādā veidā es atvedu cilvēkus pie Dieva caur manu kalpošanu? Kādā veidā es pagodinu Dievu caur manu kalpošanu?”

 

Ja jūs godīgi atbildēsiet uz visiem šiem jautājumiem un sāksiet kalpot, tad jūsu dzīvē atnāks neticamas pārmaiņas un jūsu dzīve būs pilna prieka, apmierinājuma un varenības no Dieva.

 

 

 

Lai Dievs bagātīgi jūs svētī!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? IV

    Lai iemācītos pareizi reaģēt uz sāpēm un problēmām, jāsaņem atklāsme par to, ka dzīvojot uz zemes, sāpes un problēmas mūsu dzīvē nekad nebeigsies. Kamēr virs zemes pastāv grēks, sāpes cilvēku dzīvēs nebeigsies. Mēs ciešam ne tikai savu personīgo grēku un nepareizās rīcības dēļ, bet citu cilvēku grēku un nepareizās rīcības dēļ.Jozua un Kālebs, kā arī visa Izraēla tautas paaudze, kura iegāja apsolītajā zemē, bija spiesti 40 gadus maldīties tuksnesī. Kālab – jo Jozua un Kālebam bija cits gars, viņi ticēja Dievam un staigāja paklausībā Viņam? Taču, citu cilvēku nepareiza lēmuma dēļ ļaudis cieta un maldījās tuksnesī 40 gadus.

    Lai iemācītos pareizi reaģēt uz sāpēm un problēmām, jāsaņem atklāsme par to, ka dzīvojot uz zemes, sāpes un...

  • Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu? II

    Lai izzinātu Viņa gribu, mums ir jādzird Viņa balss. Dievs runā uz mums, taču, mums ir jāiemācās atšķirt un dzirdēt Viņa balsi.Mēs runājām, ka Bībelē tiek izmantoti divi grieķu vārdi – „LOGOS” un „REMA”, – kuri ir tulkoti kā „vārds”.

    Lai izzinātu Viņa gribu, mums ir jādzird Viņa balss. Dievs runā uz mums, taču, mums ir jāiemācās atšķirt un...

  • Mēs esam Dieva vēstneši II

    Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mums nebūs sapratnes par to, kāda ir mūsu loma un funkcija uz šīs zemes, – mēs nevarēsim izpatikt Dievam. Un vēl, mēs runājām par to, ka Dievs palīdz mums sasniegt šo sapratni caur Viņa Vārdu. Bībelē izmantojamās metaforas palīdz mums ieraudzīt to, ko Dievs gaida no katra ikviena no mums un to, kā mēs varam izpatikt Dievam. Vakar mēs runājām par vienu no Bībeles metaforām – „vēstnesis” vai „vēstnieks”. Dievs Savā Vārdā runā par to, ka mēs esam Viņa vēstneši, caur kuriem Dievs izlīdzina šo pasauli ar Sevi. Mums ir jābūt atklāsmei par to, kas mēs, kā Dieva bērni, esam Jēzū Kristū, un atklāsmei jābūt, lai mēs uz šīs zemes varētu staigāt Dieva dotajā varā un valdīt.

    Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mums nebūs sapratnes par to, kāda ir mūsu loma un funkcija uz šīs zemes, - mēs...

  • Cik svarīga ir pareiza reakcija, kad Dievs mūs atmasko mūsu grēkos

    Bībele runā par to, ka Dievs mūs izlabo, tāpēc, ka Viņš mīl mūs un vēl mums uzplaukumu. Viņš nepametīs mūs maldamies savos nepareizajos ceļos. Dievs mums uzrādīs mūsu grēkus, izlabos, sodīs un disciplinēs, tos kurus mīl, tieši tāpat kā jebkurš tēvs, kurš audzina savus bērnus.„Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību, jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. “ (Sāl.pam. 3:11-12).

    Bībele runā par to, ka Dievs mūs izlabo, tāpēc, ka Viņš mīl mūs un vēl mums uzplaukumu. Viņš nepametīs mūs...

  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.

    Atskaitīšanās - tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot...

  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie...