Kalpošana ir ceļš uz varenību

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs ar jums runājām, ka kalpošana dara mūs mundrus, laimīgus un apmierinātus šajā dzīvē. Kad mūsos ieplūst Dieva dzīvība, bet pēc tam mēs ļaujam šai dzīvībai plūst pie citiem cilvēkiem, tad mēs uzplauksim, būsim auglīgi un priecīgi cilvēki. Līdzīgu kārtību Dievs ir iedibinājis arī dabā. Cilvēks ieelpo gaisu, ieelpo skābekli, bez kura nav dzīvības, bet tai pat laikā viņam ir jāizelpo ogļskābā gāze atdodot to augiem. Cilvēks ne tikai ņem, bet viņam ir jāatdod kaut kas no sevis. Augi izmanto (ieelpo) ogļskābo gāzi, bet tai pat laikā atdod (izelpo) skābekli. Augiem ogļskābā gāze ir avots, bez kura viņi nevar eksistēt. Ja mēs paturēsim sevī ogļskābo gāzi, (to, kas mums ir jāatdod), tad mēs nomirsim. Bet ja koki paturēs sevī skābekli (to, kas viņiem ir jāatdod), tad viņi nomirs. Sanāk, ka viss dzīvē un dabā ir iekārtots tā, lai ne tikai ņemtu, bet arī atdotu no sevis to, kas vajadzīgs kādam citam. Koki saņem no dzīvnieku pasaules un no cilvēkiem, bet viņi atdod arī kaut ko pretī. Ja mēs tikai ņemamm no dzīves un neko neatgriežam atpakaļ, tad notiek līdzsvara izjaukšana un iestājas nāve. Tādā pašā veidā, kalpošana citiem – tā ir iespēja atdot kaut ko no sevis. Caur ticību mūsos rodās Dieva dzīvības avots. Šis avots ir skābekļa līdzība, bez kura es garīgi mirstu. Tomēr, man ir jāizelpo un jāļauj, lai dzīvā ūdens straumes plūst no manis. Tu nevari tikai saņemt, tev ir arī kaut kas jādod no sevis. Tur kur cilvēki tikai saņem, bet neko neatdod, tur iestājas nāve. Daudziem kristiešiem ir vērojama pastāvīga garīga apātija, garlaicība un neapmierinātība dzīvē. Iemels tam visbiežāk slēpjas tajā apstāklī, ka šie cilvēki nekalpo un nepielieto savā dzīvē Dieva Vārdu, kuru viņi dzird. Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar svaigumu un prieku. Kā darbojas šis princips, mēs varam redzēt apskatot Galilejas un Nāves jūras piemēru. Praktiski visi tūriti, kuri apmeklē Izraēlu, noteikti vēlas apskatīt Galilejas jūru un Nāves jūru. Kāda ir Nāves jūra? Šai jūrai nav nekādu dzīvības pazīmju. Kāpēc? Šajā jūrā nav dzīvības, jo tajā ieplūst virkne upju, bet nekas no tās neizplūst. No Nāves jūras neizplūst dzīvā ūdesns straumes. Ja mēs aplūkojam Galilejas jūru, tad varam redzēt, ka šīs jūra taini otrādi ir dzīvības pilna. Kāpēc tāda atšķirība starp šīm divām jūrām? Galilejas jūrā ne tikai ietek citas upes, bet no šīs jūras arī izplūst upes. Dievs tātad maina mūs caur kalpošanu. Kalpošana pārvērš ticīgu cilvēku no egoista par mīlošu, līdzcietīgu un žēlastīgu Tā Kunga kalpu. Kalpošana vairo mūsos Dieva spēku un svaidījumu mūsu dzīvē. Kalpošana dara mūs svaigus, auglīgus, apmierinātu un laimīgus Dievā. Bez visa tā, kalpošana ir ceļš uz varenību. Kā mēs jau iepriekš runājām, Dievs ir progresa Dievs, tāpēc Viņš vēlās, lai mēs paceļamies un progresējam dzīvē. Dievs to dara tieši caur kalpošanu. Tieši caur kalpošanu atnāk varenība. Bībelē ir teikts: 
„Bet Jēzus pieaicināja tos un sacīja : “Jūs zināt , ka valdnieki ir kungi pār tautām un lielie kungi tās apspiež. Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps; tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.” ”. (Mat.20:25-28).
 Katram, kurš vēlās īstenoties Dieva Valstībā, ir jāatliek malā savs svarīgums un jāsāk kalpot. Piemērs tam, kā Dievs aizveda cilvēku līdz varenībai caur kalpošanu ir Jāzeps. Viņš kalpoja no visas savas sirds katrā vietā – sava tēva mājās, kā vergs Patifara mājā, cietumā, pārvaldot Ēģipti, kalpojot saviem brāļiem. Pateicoties tieši Jāzepa centīgajai kalpošanai, Dievs darīja viņu varenu. Dievs arī jums ir sagatavojis varenību, bet jūs varat ieiet tur tikai caur pastāvīgu un centīgu kalpošanu Dievam un cilvēkiem. Ļaujiet Dievam izmainīt jūs caur kalpošanu! Uzdodiet šodien sev dažus jautājumus: „Vai patiešām es kalpoju? Vai patiešām es ļauju, lai Dievs izmaina mani caur kalpošanu? Kas man traucē kalpot labāk? Kā es varu praktiski kalpot cilvēkiem? Kādā veidā es atvedu cilvēkus pie Dieva caur manu kalpošanu? Kādā veidā es pagodinu Dievu caur manu kalpošanu?” Ja jūs godīgi atbildēsiet uz visiem šiem jautājumiem un sāksiet kalpot, tad jūsu dzīvē atnāks neticamas pārmaiņas un jūsu dzīve būs pilna prieka, apmierinājuma un varenības no Dieva.   Lai Dievs bagātīgi jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs mums ir atstājis visaugstākos baušļus – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu!

    Staigāšana mīlestībā, ir tā, kas nosaka cilvēka laimi šeit uz zeme. Katrs no mums var kļūt par laimīgu cilvēku, par apmierinātu ar savu dzīvi, ja viņš dzīvos saskaņā ar mīlestības likumu. Citiem vārdiem runājot, mana attieksme pret Dievu un apkārtējiem cilvēkiem, nosaka to, vai es būšu laimīgs vai nē. Ja tu vēlies būt laimīgs cilvēks, tad vēlos tev dot padomu- iemīli Dievu un savu tuvāko bez jebkādas liekulības!Vai esat pamanījuši, ka mīlestība pret Dievu atspoguļojas mūsu attieksmē pret citiem cilvēkiem un vēlmē viņiem palīdzēt.
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.
  • Pavairošanas likums

    Ja mūsu rīcībā ir sēkla un mēs to iedēstām pareizā augsnē, tad mēs noteikti sagaidīsim ražu. Sēkla noteikti izaugs. Iesētā sēkla visupirms dod zelmeni, tad – vārpu, un tikai pēc tam – graudus vārpā. Pieaugums, izaugsme – tas vienmēr ir process. Lai ieraudzītu pieaugumu un izaugsmi, mēs nevaram apiet šo procesu. Savukārt, no savas puses mums jādara tas, kas mums jādara. Visupirms mums jāsaprot, ka, lai mēs sagaidītu pieaugumu savā dzīvē, iesākumā jābūt sēklai. Atcerieties, ka jums šai brīdī šī sēkla jau ir. Ja vēlaties redzēt pieaugumu un izaugsmi kādā no savas dzīves sfērām, jums jāzina, ka jums jau ir sēkla no Dieva.
  • Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus II

    „Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem… „(Jāņa 15:2).Arī Mateja Evaņģēlijā mēs lasām par vīģes koku. Mēs redzam, ka pēc tam, kad Jēzus tika meklējis vīģes koka augļus, bet tā arī neatrada tos, Viņš nolādēja šo koku, un tas nokalta.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu

    Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.