Tur, kur ir dzīvība, ir arī cerība

Sveicināti Draugi, es aicinu jūs saņemt garīgo stiprinājumu caur mūsu dienišķo vārdu.
Šodien es vēlos nedaudz aprunāties par cerību. Vienkāršāk sakot Dieva vārds šodien ir šāds: Tur kur ir dzīvība ir arī cerība.

Cerība ir viens no Kristiešu ticības lieliskākajiem vārdiem. Tas ir vārds ko neglābts cilvēks nevar lietot, jo saskaņā ar Bībeli (Efeziešiem 2:11-13) neglābtajiem nav cerības. Ja jūs lasāt šo vārdu šodien un jūs neesat pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu un Glābēju, tad jūsu cerība sākās ar šo soli. Ja jūs vēlaties izdarīt šo soli bet jūs īsti nesaprotat ko tas nozīmē un kā to izdarīt, lūdzu izlasiet mūsu bukletu: Jēzus ko tu nepazini vai apmeklē lapu:kļūšana par Dieva draugu.

Kristietim ir cerība jo viņam ir dzīve Kristū.

Ticīgajam ir vismaz četri Cerības avoti.

  1. Mums ir cerība dēļ pestīšanas. (Romiešiem 5:1-2)
    Mēs esam pamatoti ticībā, tas nozīmē, ka mums ir tiesības stāvēt Dieva priekšā caur Kristu un mums ir pieeja Dieva žēlastībai. Mēs priecājamies cerībā. Tas nav neskaidrs sapnis, tā nav sajūta bet tā ir ieniršana paļāvībā un pārliecībā. Jo jūs esat glābti ar ticību caur Kristu, pat ja jūs mirstat šinī pašā brīdī, jums ir svēts apsolījums, ka jūs tiksiet ievesti un laipni gaidīti svētajā Dieva klātbūtnē.
  2. Mums arī ir cerība ciešanās (Romiešiem 5:3-4)
    Šī rakstu vieta saka:
 „ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību… ”

 Ciešanas nevar jūs salauzt pateicoties jūsu attiecībām ar Dievu un jūsu pieejai Viņa žēlastībai un spēkam. Ciešanas liek neticīgajam atteikties no visām cerībām. Tam nevajadzētu būt tā un tas nav tā ar ticīgajiem. Ja jūs zināsiet, ka ciešanas veido jūsu raksturu tad jūs ar cerību varēsiet stāties pretī ciešanām. Kad Kristietis cieš viņš priecājās cerībā jo viņš zina, ka Dievs visu kontrolē. Jo tumšāka ir nakts jo spožāk Dieva apsolījumu zvaigznes iemirdzas. Viņa apsolījumi mūsu priekšā stāv spoži, un sastopoties ar ikdienišķajiem izaicinājumiem mēs jo vairāk pieķeramies tiem un caur to cerība nekad nezudīs. Romiešiem 8:17 saka, ka ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti, tātad cerībai uz apskaidrību ar Kristu vajadzētu mums palīdzēt ar prieku stāties pretī postam un ciešanām.

3. Ticīgajiem ir cerība dēļ rakstiem (Romiešiem 15:4)
Neviena grāmata nevar tā iedvesmot ticību un iedrošināt kā raksti. Lasot stāstus Bībelē par to kā Dievs izturas pret Viņa cilvēkiem, jūsu ticība aug arvien stiprāka. Bībele saka, ka ticība aug no Dieva vārda dzirdēšanas (Romiešiem 10:17). Jums ir cerība dzīvē jo jūs esat glābti, jums pieder Dieva apsolījumi grūtībās, jums ier pieja Viņa žēlastībai un spēkam un jums ir Bībele. Pievienojieties jūsu Cerību avotiem šodien.

4. Mums ir cerība Svētā Gara spēkā.
Es nekļūdīšos ja kā vienu no pēdējiem cerības avotiem minēšu Svēto Garu, Kas ir mūsu Palīgs un Gids. Piemēram, Viņš lietos tevis lasīto Vārdu tevis iedrošināšanai cerībā kā Pāvils lūdza (Romiešiem 15:4)

 „Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā. ”

Neskatoties uz to kam jūs dotajā brīdī ejat cauri, Svētais Gars ir jums blakus gatavs piepildīt jūs ar cerībām, mieru un prieku. Vienīgais noteikums ir, ka jums ir jātic un jāvēršas pie cerības avotiem ko Dievs ir darījis pieejamus saviem bērniem.

Cerība ir tur kur ir glābšana, Dieva apsolījumi, raksti un Svētais Gars.
Lai jūs nemaldina jūsu dzīves situācijas un apstākļi. Tur kur ir dzīvība ir arī Cerība.

Līdz nākamajai reizei.
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ja mēs vēlamies efektīvi pielūgt Dievu, mēs varam to darīt pārdomājot par Dieva īpašībām

    Visvairāk mums būtu jārūpējas par to, kā paturēt Dievu savā prātā – domāt par Viņu un Viņa varenību, apzināti domās apstājoties pie tā. Tieši to Jēzus mācīja Saviem mācekļiem.Vispirms, līdz brīdim, kad tu sāksi ko teikt Dievam lūgšanā, – ar Viņa acīm ir jāierauga sava sirds.Otrs veids, kā mēs varam pielūgt Dievu, – lēnprātībā pārdomājot par mums atklātajām Dieva īpašībām. Kad mēs lasām Vārdu, kad piedzīvojam kādu svētību no Dieva, – tajā visā mēs varam ieraudzīt kādu Dieva īpašību.

    Visvairāk mums būtu jārūpējas par to, kā paturēt Dievu savā prātā - domāt par Viņu un Viņa varenību, apzināti...

  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību...

  • Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā

    Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo nepareizai attieksmei pret Dieva disciplīnu savā dzīvē. Bībelē ir teikts: „mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! ” . (Ebr.12:5).Ticīgie kas ir orientēti uz komfortu, parasti izturas vienaldzīgi pret patiesību par to, ka Dievs var viņus disciplinēt. Daži pat neuztraucās par saviem grēkiem vai bezatbildību. Tādi cilvēki vēlās saņemt svētības no Dieva, bet tajā pašā laikā nicina Dieva labošanu. Bībele mums saka, ka sods atnes labumu mums pašiem, un nevis Dievam.

    Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo...

  • Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu? III

    Dievam Viņa Valstībā ir kārtība, ir principi, pēc kuriem darbojas Dieva Valstība: pazemīgi cilvēki atklāj priekš sevis to labvēlību, kāda ir staigāšanai Dievbijībā, piedzīvo bagātību, slavu un pilnvērtīgu dzīvi no Dieva, jo par to ir teikts Dieva Vārdā. Lepnie un augstprātīgie cilvēki agrāk vai vēlāk tiks pazemoti, viņu dzīve būs piepildīta ar kritieniem un bojāeju.Ja mēs vēlamies izpelnīties paaugstināšanu no Dieva, tad mums jāstaigā pazemībā un paklausībā Dieva priekšā.

    Dievam Viņa Valstībā ir kārtība, ir principi, pēc kuriem darbojas Dieva Valstība: pazemīgi cilvēki atklāj priekš...

  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs...

  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības...