Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē

Sveicināti, dārgie draugi !
Es pateicos Dievam par katru no jums un ticu, ka šī diena atnesīs daudz atklāsmes un svētības tādā mērā, kā mēs pārdomāsim vārdu no Dieva .

Vakar mēs aplūkojām atskaitīšanās piemēru Jēzus dzīvē . Mēs arī iesākām runāt par virsnieku, kuram bija dota vara un kurš vienlaicīgi pats atradās varas pakļautībā . Mēs runājām, ka lai kvalificētos kā tāds, kam ir vara, nepieciešams pašam iemācīties atrasties varas pakļautībā .

„ Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas.” Un Jēzus uz to saka: “Es iešu un to darīšu veselu.” Bet virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels.
Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! – tad viņš iet, un otram: nāc šurp! – tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! – tad tas dara.” Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. ”. (Мat.8:5-10).

 

Virsnieks patiesībā Jēzum pateica, ka viņš zina un saprot garīgās varas darbošanās principu. Virsnieks saprata, ka Jēzum ir garīgā vara, jo Viņš atradās Dieva varas pakļautībā. Virsnieks saprata, ka Jēzus var vienkārši pavēlēt slimībām pazust un tās pazudīs un tam nav nepieciešams, lai Jēzus ierodas viņa namā.

Dzīvodams uz zemes kā cilvēks, Jēzus atradās Dieva varas pakļautībā, tāpēc arī Viņam Pašam bija vara.

 

„Bet es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs. ” (1 Kor.11: 3).

 

Katram no mums ir jāatrodās tās varas pakļautībā, kurai Dievs mūs ir nolicis atskaitīties.

Virsnieks zināja par šo principu pat tad, kad Jēzus mācekļiem nebija atklāsmes par to. Lūk, kāpēc Jēzus sajūsminājās par virsnieka atbildi.

 

„Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. ” (Mat.8:10).

 

Atskaitīšanās ir ticības izpausme Dievam un Viņa principiem. Cilvēkam, kurš atskaitās nav problēmu ar ticību vai brīnuma saņemšanu no Tā Kunga. Virsnieks bez grūtībām varēja saņemt savu brīnumu, jo viņš saprata Dieva principu un to, kā šis princips strādā.

Ja cilvēkas atrodas varas pakļautībā, tad viņam pašama arī būs vara.

Ja mēs būsim gatavi atskaitīties viens otram Tai Kungā, tad mēs kļūsim par lieciniekiem tādiem brīnumiem no Dieva, kādus nebijām redzējuši savā dzīvē līdz šim. Pateicoties atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim ieraudzīt to, kā Dievs izmaina cilvēku dzīves un maina smagus apstākļus. Mēs arī redzēsim, kā Dievs dziedina salauztas sirdis, sarauj verdzības važas vai arī kaitīgus grēcīgus ieradumus Dieva bērnu dzīvēs.

Ja būsim gatavi atskaitīties, mums būs liela autoritāte Dieva Valstībā.

Šodien aplūkosim atskaitīšanās piemēru apustuļa Pāvila dzīvē .

Iesākumā aplūkosim Pāvila dzīvi. Kas ir Pāvils? Pāvils ir liels apustulis, kurš ir uzrakstījis 2/3 Jaunās Derības. Viņam bija tādas atklāsmes, kādas nebija nevienam citam. Pāvilam bija daudz vairāk Dieva atziņas, kā visiem pārējiem apustuļiem.

 

„un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības”. (2 Pēt.3:15).

 

Pāvils baudīja cieņu, popularitāti un varu savu līdzstrādnieku vidū. Kāpēc tas viss bija iespējams? Tāpēc, ka Pāvils atradās varas pakļautībā. Daži uzskata, ka apustulis Pāvils neatradās varas pakļautībā, taču tas neatbilst patiesībai. Pirmkārt, apustulis Pāvils atradās draudzē. Viņš bija Antiohijas draudzē tajā laikā, kad Svētais Gars runāja par to, lai atdalītu Pāvilu un Barnabu darbam, kuru Dievs aicināja viņus darīt.

 

„Antiohijas draudzē bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Simeons, saukts Nigrs, kirenietis Lūkijs un Manaēns, kas bija uzaudzināts ar tetrarhu Hērodu, un Sauls. Kad tie kalpoja Tam Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: “Nošķiriet Man Barnabu un Saulu darbam, kādam Es viņus esmu aicinājis!” Tad viņi gavēja un lūdza Dievu, un, tiem rokas uzlikuši, tos atlaida”. (Apust.d..13:1-3).

 

Kā mēs jau runājām iepriekš, atskaitīšanās un draudzes loceklība ir savstarpēji saistītas lietas. Pāvils tika sūtīts kā misionārs no Antiohijas draudzes, kurai viņš atskaitījās. Viņš atradās draudzē, kā viens no šīs draudzes vadītājiem un tajā pašā laikā viņš atskaitījās draudzes vadītājiem. Draudze sūtīja Pāvilu misijas darbā un viņš laiku pa laikam atskaitījās draudzes priekšā par savu misionāra darbību. Pāvils to darīja labprātīgi, tāpēc ka Dievs viņam parādīja, cik svarīga un nepieciešama ir atskaitīšanās katra cilvēka dzīvē.

Auglība un veiksme ir Dieva svētības cilvēkiem, kas ir gatavi atskaitīties!

Turpināsim rīt!

Ar Dieva mieru!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam zināt ka savās dzīvēs esam dievbijīgi?

    Pirmais veids kā to zināt ir saprast, ka dievbijība izpaužas kā naids pret ļaunumu. Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. (Salamana pamācības 8:13) (skatiet arī Sal.pam. 3:7; 14:16; 16:6; 23:17; Ijāba 1:1,8; II Kor. 7:1)

    Pirmais veids kā to zināt ir saprast, ka dievbijība izpaužas kā naids pret ļaunumu. Bijība Tā Kunga priekšā...

  • Pavairošanas likums

    Ja mūsu rīcībā ir sēkla un mēs to iedēstām pareizā augsnē, tad mēs noteikti sagaidīsim ražu. Sēkla noteikti izaugs. Iesētā sēkla visupirms dod zelmeni, tad – vārpu, un tikai pēc tam – graudus vārpā. Pieaugums, izaugsme – tas vienmēr ir process. Lai ieraudzītu pieaugumu un izaugsmi, mēs nevaram apiet šo procesu. Savukārt, no savas puses mums jādara tas, kas mums jādara. Visupirms mums jāsaprot, ka, lai mēs sagaidītu pieaugumu savā dzīvē, iesākumā jābūt sēklai. Atcerieties, ka jums šai brīdī šī sēkla jau ir. Ja vēlaties redzēt pieaugumu un izaugsmi kādā no savas dzīves sfērām, jums jāzina, ka jums jau ir sēkla no Dieva.

    Ja mūsu rīcībā ir sēkla un mēs to iedēstām pareizā augsnē, tad mēs noteikti sagaidīsim ražu. Sēkla noteikti...

  • Tava attieksme ietekmē tavu virzību uz priekšu

    Cilvēka spriedumi, cilvēka ticība, cilvēka pārliecība ietekmē viņa attieksmi un šī attieksme ietekmē viņa virzību uz priekšu. Cilvēks nevairoja savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza attieksme. Šim cilvēkam bija nepareiza attieksme pret savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza pārliecība. Šis cilvēks noticēja meliem. Meli, kuriem ir noticējuši daudzi cilvēki, ir kļuvuši par šķērsli viņu pašattīstībai un virzībai uz priekšu. Ja, es noticēšu meliem par to, ka mani nemīl, tad es nepieņemšu nevienu mīlestības soli no cilvēku puses.

    Cilvēka spriedumi, cilvēka ticība, cilvēka pārliecība ietekmē viņa attieksmi un šī attieksme ietekmē viņa virzību...

  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd. Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers. Pāvils sacīja: „Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.” (1.Korintiešiem 7:31).

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet...

  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu. Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.

    Rodas jautājums, - kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā...

  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē II

    Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē, vai šis cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš ir grēcinieks vai arī morālists. Jēzu interesēja tikai viens – vai cilvēks grib piepildīt Dieva gribu vai arī nē. Ja jā, tad tāds cilvēks ir Viņam „gan brālis, gan māsa un māte”. Ja savukārt nē, tad tādam cilvēkam Jēzus varēja vien palīdzēt ieraudzīt dzīves jēgu un savienoties ar savu Radītāju. Tomēr par Viņa labākajiem draugiem kļuva tie, kuri vēlējās piepildīt Dieva gribu savā dzīvē.

    Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē...