Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī.

 

Mēs turpinām runāt par disciplīnas un pašdisciplīnas svarīgumu. Mēs ar jums runājām par to, ka disciplīna prasa sevis paverdzināšanu ar nolūku, lai sasniegtu debesu aicinājumu. Dievs maina mūs caur disciplīnu, tālab, mums vajag attiekties nopietni pret disciplīnas jautājumu. Disciplīna – tā ir Dieva, un ne cilvēka iecere.

 

Pastāv vēl viens vārda „disciplīna” definējums:

 

Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums.

 

Disciplinēts cilvēks – tas ir iekšēji organizēts cilvēks, kurš prot uzturēt sevi kārtībā.

 

Aplūkosim vienu fragmentu no Salamana Pamācībām.

 

„Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.” (Salamana pam. 13:23). Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..bet daži iet bojā no tā, ka nav kārtības”.

 

Te tiek runāts par neorganizētību un nekārtību. Cilvēks, kurš nav organizēts, paliks nabags, un , nav svarīgi, cik daudz tai pat laikā un bieži viņu svētī citi. Neprasme organizēt savu dzīvi, savu laiku, savas finanses un resursus un neprasme plānot, – tas viss traucē cilvēkam atklāt savu potenciālu Dievā.

 

Lai organizētu savu dzīvi, mums ir nepieciešams būt disciplinētiem. Disciplinētiem cilvēkiem ir skaidri aprakstīts plānojums savai dzīvei. Jēzum bija skaidri aprakstīts plānojums Savai dzīvei. Jēzus, dzīvojot uz zemes, vienmēr zināja, ko un kad Viņam vajag darīt, un Viņš tiecās uz to, lai tas viss tiktu izdarīts. Skaidra plānojuma sastādīšana savai dzīvei – tas ir viens no organizētības virzieniem. Gan fiziskajā sfērā, gan garīgajā sfērā sava maršruta izpratne vai skaidrs plānojums palīdzēs cilvēkam būt organizētam, un tas nozīmē, – disciplinētam.

 

Organizētības un kārtības trūkums traucē cilvēkam mainīties. Organizētība un disciplīna ir saistīta arī ar jautājumu par pareizu savu prioritāšu nostādni.

 

Piemēram, Jēzus zināja, kad Viņam vajadzēja atlikt malā kādus darbus, un kad savukārt – nē. Jēzus skaidri zināja prioritātes Savā dzīvē, tālab, Viņš bija organizēts un disciplinēts. Ja mēs organizējam savu dzīvi ar noteiktas vērtību sistēmas palīdzību, pareizu dzīves prioritāšu nostādni un skaidra plānojuma sastādīšanu savai dzīvei, – tas viss palīdzēs mums būt disciplinētiem un izdarīs pozitīvu ietekmi uz mūsu dzīvi. Savukārt, nedisciplinēts cilvēks ir pārāk slinks, lai tērētu laiku savas dzīves organizēšanai. Neorganizēts cilvēks nepaspēj atrisināt galvenos savas dzīves uzdevumus, tik vien kā skraida no vienas svarīgas lietas pie otras. Un šādā veidā arī paiet tāda cilvēka dzīve, kurš tā arī nenonāk līdz sava galvenā mērķa vai sapņa īstenošanai.

 

Tev, tieši tāpat kā visiem cilvēkiem, ir tikai 24 stundas diennaktī, tālab, savu laiku vajag organizēt tā, lai tu ik dienas varētu sasniegt maksimālo labumu sava globālā dzīves mērķa sasniegšanai.

 

Iespējams, šodien tu daudz ko nevari paspēt izdarīt, un esi atstājis novārtā svarīgu savas dzīves jautājumu risināšanu tā iemesla dēļ, ka pār tevi ir nākušas milzum daudzas problēmas. Iespējams, tu jau sen lūdz Dievam palīdzību šo problēmu atrisināšanā. Cilvēkiem, kuri nonākuši dzīves strupceļā, Dievs saka: „Organizējiet savu dzīvi!”

 

Kā jau mēs iepriekš runājām, slinkums traucē organizēt savu dzīvi un tiekties un nosprausto mērķu sasniegšanu. Tālab, disciplīna vienmēr ir saistīta ar centību.

 

Disciplīna – tā ir centība, kas katru lietu noved līdz galam.

 

Disciplinēts cilvēks tiecas uz to, lai novestu iesākto lietu līdz galam, neskatoties uz to, kādu piepūli tas no viņa arī neprasītu. Tur, kur tiek pielikta piepūle, tur slinkumam nav vietas.

 

Rīt mēs parunāsim par to, kādu ļaunumu atnes slinkums cilvēka dzīvē.

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

 

 

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Savstarpējās attiecības un draudzība ar Dievu maina cilvēku un viņa dzīvi

    Mūsu Dievs ir savstarpējo attiecību Dievs, un Viņš izmanto savstarpējās attiecības kā instrumentu tam, lai mainītu mūs. Jebkuras savstarpējās attiecības ietekmē tos, kuri iesaistīti šajās attiecībās. Dievišķais mērķis jebkurām attiecībām – lai mēs caur šīm attiecībām mainītos, pilnveidotos un pielīdzinātos Jēzus Kristus tēlam.

    Mūsu Dievs ir savstarpējo attiecību Dievs, un Viņš izmanto savstarpējās attiecības kā instrumentu tam, lai...

  • Kāds ir pats augstākais bauslis?

    Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja:1-mais bauslis – „Mīli Dievu!”2-rais bauslis – „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!”Tad, kad tevi vada līdzcietība un mīlestība pret cilvēkiem, tu vairs netērē laiku tam, lai iztirzātu savus trūkumus. Tavi trūkumi nevar apturēt tavu kalpošanu cilvēkiem.

    Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja: 1-mais...

  • Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar apmierinātību un padara mūs laimīgus Dievā

    Tieši kalpošanā mēs atrodam laimi un apmierinājumu dzīvē. Dzīvība un prieks piepilda mūsu sirdis, kad mēs redzam, kā Dievs caur mums un mūsu kalpošanu piepilda citu cilvēku vajadzības.Kad caur kalpošanu mēs dodam dzīvību cietiem cilvēkiem, tad arī mēs paši piepildamies ar dzīvību no Dieva!

    Tieši kalpošanā mēs atrodam laimi un apmierinājumu dzīvē. Dzīvība un prieks piepilda mūsu sirdis, kad mēs redzam...

  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir...

  • Trešā Saiešanas telts daļa – visusvētākā vieta

    Mēs zinām, ka Dievs ir Visuresošs, bet bieži Viņš sevi dažās vietās atklāj vairāk, nekā citās. Visusvētākā vietā mājo jūtama Dieva klātbūtne. Jebkurš cilvēks, kurš ieiet visusvētākajā vietā, ieiet arī Dieva klātbūtnē. Visusvētākā vietā neviens nevar ieiet nejauši, tāpēc, ka ceļš uz visusvētāko vietu ved caur svētnīcu. Starp svētnīcu un visusvētāko vietu atrodas priekškars, kas atdala grēcīgo cilvēku no Svētā Dieva. Tas mums apliecina to, ka mēs nedrīkstam nenopietni attiekties pret Dieva svētumu, jo Dievs neieredz jebkuru ļaunuma un pretlikumīgas rīcības izpausmi.

    Mēs zinām, ka Dievs ir Visuresošs, bet bieži Viņš sevi dažās vietās atklāj vairāk, nekā citās. Visusvētākā vietā...

  • Ražas un pavairošanas likums

    Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās.Šajā nodaļā ir trīs līdzības, kurās Jēzus sniedz paskaidrojumu par to, kāds spēks un potenciāls ir apslēpts mazā sēkliņā. Visupirms es gribētu uzskaitīt šīs līdzības, bet vēlāk mēs detalizēti izskatīsim katru no tām. Pirmā līdzība, kuru Jēzus izstāstīja, – ir līdzība par sējēju. Šī līdzība atklāj virkni šķēršļu, kuri traucē sēkli izaugt par augu un nest augļus. Šajā līdzībā Jēzus parādīja trīs šķēršļu veidus, kuri var traucēt mūsu iesēto sēklu augšanai (Marka, 4:3-20).

    Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās. Šajā nodaļā...