Kas ir garīgā disciplīna?

 Sveicu jūs, dārgie draugi! Esmu priecīgs par iespēju no jauna dalīties ar jums ar Dieva Vārda gudrības pērlēm. Šodien es gribētu parunāt ar jums par to, kas ir garīgā disciplīna un kāda ir garīgās disciplīnas prakse. Šodien ir tik daudz maldīgu priekšstatu par to, ko nozīmē būt dievbijīgam kristietim, un kā mēs varam sasniegt dievbijību. Cilvēks var ne uz mirkli nešķirties no Bībeles, var censties izvairīties no kādiem redzamiem grēkiem, bet tas tik un tā nav tas, kas padara cilvēku dievbijīgu. Dievbijīga dzīve – tas ir process, kas pieprasa garīgo disciplīnu. Kas ir garīgā disciplīna? Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi (individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve. Tieši vingrināšanās garīgajā disciplīnā dara mūs jūtīgus pret Dievu un Viņa maigo un kluso balsi. Pārdomāsim par dažiem izteicieniem saistībā ar garīgo disciplīnu: Garīgā disciplīna – tā ir piepūle, kas vērsta uz to, lai ap sevi un sevī radītu tādu atmosfēru, lai būtu iespējams praktizēt paklausību Dievam. Garīgā disciplīna – tā ir apzināta rīcība vai piepūle, kuru cilvēks pieliek ar nolūku, lai pakļautu sevi Dievam un Viņa radošajam darbam mūsos. Garīgā disciplīna – tas ir līdzeklis, ar kura palīdzību mēs liedzam šai pasaulei iespēju piepildīt mūsu dzīvi ar savām vērtībām un atņemt mums sadraudzības laiku ar Viņu. Garīgā disciplīna atsvabina mūs tam, lai mēs varētu lūgties. Garīgās disciplīnas praktizēšana dara mūs jūtīgākus pret Tēva kluso un maigo balsi, kā arī attiecībā pret dažādām garīgajām iespējām, kuras mums dod Dievs. Garīgā disciplīna atved mūs pie Jēzus kājām, lai mēs klausītos Viņā un būtu sadraudzībā ar Viņu, kā to darīja Marija. (Lūkas 10:38 – 42). No visa augšminētā mēs varam izdarīt secinājumu par to, ka garīgā disciplīna ir svarīgs solis uz savstarpējo attiecību attīstību ar Dievu. Ja mēs vingrināsimies garīgajā disciplīnā, tad Bībele mums apsola kanālu, caur kuru mēs saņemsim mieru no Dieva, kā arī visu to, ko Kristus mums dod ar nolūku, lai mūsu dzīve taptu svēta. Visus līdzekļus, kurus Dievs izmanto tam, lai mainītu un pārveidotu mūs Sava Dēla Jēzus Kristus līdzībā, var iedalīt trīs pamata grupās, un konkrēti: 
  • cilvēki (savstarpējās attiecības),
  • apstākļi,
  • garīgā disciplīna.
 No šīm trim grupām tikai viena grupa zināmā mērā atrodas mūsu kontrolē, un konkrēti – garīgā disciplīna. Kā jau mēs agrāk runājām, Dievs maina mūs caur savstarpējām attiecībām ar cilvēkiem. Dažkārt, lai audzinātu mūsos dievbijīgu raksturu un pielīdzinātu mūs Kristum, Dievs izmanto mūsu draugus. Dažkārt, lai atbrīvotu mūs no rupjām un bezdievīgām rakstura īpašībām, Viņš izmanto mūsu ienaidniekus. Vecāki, bērni, laulātie, darba kolēģi, klienti, skolotāji, kaimiņi, mācītāji un daudzi citi, – lūk to cilvēku saraksts, caur kuriem Dievs maina mūs. Mēs runājām arī par apstākļiem kā par iedarbīgu līdzekli, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs. Lai pamudinātu mūs uz svētu dzīvi, Dievs izmanto finansu spiedienu, fiziskos apstākļus un dažkārt pat laika apstākļus. Un tomēr, kā izmaiņu līdzeklis garīgā disciplīna atšķiras no pirmajiem diviem līdzekļiem. Garīgo disciplīnu Dievs izmanto tam, lai vispirms veiktu Savu darbu mūsu iekšienē un tikai tad no ārpuses. Tad, kad Dievs mūs maina caur cilvēkiem un apstākļiem, šis process notiek no ārējā uz iekšējo. Kā līdzeklis pārmaiņām, garīgā disciplīna no pirmajiem diviem atšķiras arī ar to, ka Dievs dod mums pilnīgu izvēles brīvību attiecībā uz mūsu dalības pakāpi un sadarbību ar Viņu. Daudzkārt mums ir visai neliela izvēle attiecībā uz to, kādus cilvēkus un kādus apstākļus Dievs pieļauj mūsu dzīvē. Taču mēs paši varam lemt, piemēram, vai lasīt mums šodien Bībeli, lūgt, gavēt vai arī nē. DIEVS GAIDA NO MUMS GARĪGO DISCIPLĪNU! Mēs varam to ieraudzīt Jēzus aicinājumā: 
 „ Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis……” (Mateja 11:29).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse

    Ja tu nepraktizē lūgšanu, tad tajā brīdī, kad tev tā izmisīgi būs nepieciešama, tu nezināsi, kā vajag lūgt. Tas ir ļoti svarīgi! Katram no mums reiz izmisīgi ir bijusi nepieciešama vai arī būs nepieciešama lūgšana. Mēs spēsim pieaugt tikai tajā, ko praktizējam un darām pastāvīgi. Ja mēs neesam sadraudzībā ar Dievu, tad noteikti atradīsies kas tāds, kas piepildīs mūsu laiku, un mēs pamanīsim to, ka runājam vienu, bet mūsu dzīvē notiek pavisam kas cits. Mēs sakām: „Es mīlu Tevi, Kungs!”, bet mūsu darbi parāda to, ka mums nav laika Dievam, ka mēs nepiegriežam vērību Dievam, un mēs nedisciplinējam sevi, lai praktizētu tās lietas, kas tuvina mūs Viņam.
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? II

    Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani personīgi. Ir kaut kas, ko Dievs vēlās man pateikt personīgi, bez starpniekiem. Dievs vēlās, lai es kontaktējos ar Viņu, lai Viņš varētu mācīt mani. Kad tu klausies citu kalpotāju svētrunas, tad var būt lietas, kuras tu neizproti līdz galam, vai arī kādos jautājumos tu nepiekrīti šim kalpotājam. Bet, kad es pats kontaktējos ar Dievu, lasot Vārdu un, kad Dievs atklāj man personīgi, tad jau es vairs nevaru teikt, ka kāds tā domā vai kāds man to teica. Daudzi no jums, klausoties svētrunu, pieņem tikai daļu no tās, un tas ir normāli. Dievs ir devis Savu Vārdu, lai mēs paši Vārdu varētu izpētīt.
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

    Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs izrādām pateicību Dievam par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs ir izglābis, par to, ka mēs elpojam, staigājam, ka mums ir ģimene un bērni? Tas, ko Dievs dara mūsu labā šodien, – vai tas palīdz mums būt atklātākiem, vēl vairāk ziedoties un būt vēl labākiem pielūdzējiem?
  • Tas, ko esi gatavs ziedot jeb atdot, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē

    Tas, no kā esi gatavs šķirties, noteiks to, kas nākotnē ienāks tavā dzīvē. Vakar mēs lasījām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu atstāt savu zemi, sava tēva mājas un savus radiniekus, lai dotos uz to zemi, kuru Dievs viņam parādīs.„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu” (1. Mozus, 12:1).
  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

    Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus, tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā.