Kas ir garīgā disciplīna?

 Sveicu jūs, dārgie draugi! Esmu priecīgs par iespēju no jauna dalīties ar jums ar Dieva Vārda gudrības pērlēm. Šodien es gribētu parunāt ar jums par to, kas ir garīgā disciplīna un kāda ir garīgās disciplīnas prakse. Šodien ir tik daudz maldīgu priekšstatu par to, ko nozīmē būt dievbijīgam kristietim, un kā mēs varam sasniegt dievbijību. Cilvēks var ne uz mirkli nešķirties no Bībeles, var censties izvairīties no kādiem redzamiem grēkiem, bet tas tik un tā nav tas, kas padara cilvēku dievbijīgu. Dievbijīga dzīve – tas ir process, kas pieprasa garīgo disciplīnu. Kas ir garīgā disciplīna? Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi (individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve. Tieši vingrināšanās garīgajā disciplīnā dara mūs jūtīgus pret Dievu un Viņa maigo un kluso balsi. Pārdomāsim par dažiem izteicieniem saistībā ar garīgo disciplīnu: Garīgā disciplīna – tā ir piepūle, kas vērsta uz to, lai ap sevi un sevī radītu tādu atmosfēru, lai būtu iespējams praktizēt paklausību Dievam. Garīgā disciplīna – tā ir apzināta rīcība vai piepūle, kuru cilvēks pieliek ar nolūku, lai pakļautu sevi Dievam un Viņa radošajam darbam mūsos. Garīgā disciplīna – tas ir līdzeklis, ar kura palīdzību mēs liedzam šai pasaulei iespēju piepildīt mūsu dzīvi ar savām vērtībām un atņemt mums sadraudzības laiku ar Viņu. Garīgā disciplīna atsvabina mūs tam, lai mēs varētu lūgties. Garīgās disciplīnas praktizēšana dara mūs jūtīgākus pret Tēva kluso un maigo balsi, kā arī attiecībā pret dažādām garīgajām iespējām, kuras mums dod Dievs. Garīgā disciplīna atved mūs pie Jēzus kājām, lai mēs klausītos Viņā un būtu sadraudzībā ar Viņu, kā to darīja Marija. (Lūkas 10:38 – 42). No visa augšminētā mēs varam izdarīt secinājumu par to, ka garīgā disciplīna ir svarīgs solis uz savstarpējo attiecību attīstību ar Dievu. Ja mēs vingrināsimies garīgajā disciplīnā, tad Bībele mums apsola kanālu, caur kuru mēs saņemsim mieru no Dieva, kā arī visu to, ko Kristus mums dod ar nolūku, lai mūsu dzīve taptu svēta. Visus līdzekļus, kurus Dievs izmanto tam, lai mainītu un pārveidotu mūs Sava Dēla Jēzus Kristus līdzībā, var iedalīt trīs pamata grupās, un konkrēti: 
  • cilvēki (savstarpējās attiecības),
  • apstākļi,
  • garīgā disciplīna.
 No šīm trim grupām tikai viena grupa zināmā mērā atrodas mūsu kontrolē, un konkrēti – garīgā disciplīna. Kā jau mēs agrāk runājām, Dievs maina mūs caur savstarpējām attiecībām ar cilvēkiem. Dažkārt, lai audzinātu mūsos dievbijīgu raksturu un pielīdzinātu mūs Kristum, Dievs izmanto mūsu draugus. Dažkārt, lai atbrīvotu mūs no rupjām un bezdievīgām rakstura īpašībām, Viņš izmanto mūsu ienaidniekus. Vecāki, bērni, laulātie, darba kolēģi, klienti, skolotāji, kaimiņi, mācītāji un daudzi citi, – lūk to cilvēku saraksts, caur kuriem Dievs maina mūs. Mēs runājām arī par apstākļiem kā par iedarbīgu līdzekli, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs. Lai pamudinātu mūs uz svētu dzīvi, Dievs izmanto finansu spiedienu, fiziskos apstākļus un dažkārt pat laika apstākļus. Un tomēr, kā izmaiņu līdzeklis garīgā disciplīna atšķiras no pirmajiem diviem līdzekļiem. Garīgo disciplīnu Dievs izmanto tam, lai vispirms veiktu Savu darbu mūsu iekšienē un tikai tad no ārpuses. Tad, kad Dievs mūs maina caur cilvēkiem un apstākļiem, šis process notiek no ārējā uz iekšējo. Kā līdzeklis pārmaiņām, garīgā disciplīna no pirmajiem diviem atšķiras arī ar to, ka Dievs dod mums pilnīgu izvēles brīvību attiecībā uz mūsu dalības pakāpi un sadarbību ar Viņu. Daudzkārt mums ir visai neliela izvēle attiecībā uz to, kādus cilvēkus un kādus apstākļus Dievs pieļauj mūsu dzīvē. Taču mēs paši varam lemt, piemēram, vai lasīt mums šodien Bībeli, lūgt, gavēt vai arī nē. DIEVS GAIDA NO MUMS GARĪGO DISCIPLĪNU! Mēs varam to ieraudzīt Jēzus aicinājumā: 
 „ Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis……” (Mateja 11:29).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīves veiksmes noslēpums slēpjas tajā, lai esam sagatavojušies iespējai, kad tā atnāk

    Mēs runājam par to, ka bez sagatavošanās nav iespējams būt veiksmīgam un efektīvam dzīvē. Bendžamins Dizraeli, bijušais Lielbritānijas premjers, ir sacījis: „Dzīves veiksmes noslēpums slēpjas tajā, lai esam sagatavojušies iespējai, kad tā atnāk.”Ietekmīgs cilvēks to saprot. Tālab, ja tu gribi nodzīvot efektīvu un ietekmīgu dzīvi, tev ir jāgatavo sevi tam.Kam tad mums ir jāsagatavojas?
  • Atrodiet cilvēku, kuram jūs varētu atzīties un pilnībā atvērties!

    Un tad jūs pat nespējat iedomāties, kāda brīvība ienāks jūsu dzīvē! Brīvība atnāk ne tikai no tā, ka mēs daudz lūdzamies, bet arī no tā ka mēs staigājam patiesībā. Kad mēs daram pareizas lietas, kas balstās Dieva Vārdā, tad atnāk patiesa Dieva Dēla brīvība.„Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt Viņam: “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” ”. (Jāņa 8:31-32).
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! IV

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.
  • Lai vairotu savus talantus, mums ir jābūt sapņiem!

    Mēs virzāmies uz saviem sapņiem. Cilvēks ir iekārtots tā, lai realizētu savus sapņus. Sapnis atver cilvēkā vēlēšanos, bet vēlēšanās – degsmi realizēt vēlamo. Un pēc tam, cilvēks sāk sevi ieguldīt, savu sapņu sasniegšanā. Vēlēšanās sasniegt savus sapņus, pamudina cilvēku mainīties.