Kas ir garīgā disciplīna?

 Sveicu jūs, dārgie draugi! Esmu priecīgs par iespēju no jauna dalīties ar jums ar Dieva Vārda gudrības pērlēm. Šodien es gribētu parunāt ar jums par to, kas ir garīgā disciplīna un kāda ir garīgās disciplīnas prakse. Šodien ir tik daudz maldīgu priekšstatu par to, ko nozīmē būt dievbijīgam kristietim, un kā mēs varam sasniegt dievbijību. Cilvēks var ne uz mirkli nešķirties no Bībeles, var censties izvairīties no kādiem redzamiem grēkiem, bet tas tik un tā nav tas, kas padara cilvēku dievbijīgu. Dievbijīga dzīve – tas ir process, kas pieprasa garīgo disciplīnu. Kas ir garīgā disciplīna? Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi (individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve. Tieši vingrināšanās garīgajā disciplīnā dara mūs jūtīgus pret Dievu un Viņa maigo un kluso balsi. Pārdomāsim par dažiem izteicieniem saistībā ar garīgo disciplīnu: Garīgā disciplīna – tā ir piepūle, kas vērsta uz to, lai ap sevi un sevī radītu tādu atmosfēru, lai būtu iespējams praktizēt paklausību Dievam. Garīgā disciplīna – tā ir apzināta rīcība vai piepūle, kuru cilvēks pieliek ar nolūku, lai pakļautu sevi Dievam un Viņa radošajam darbam mūsos. Garīgā disciplīna – tas ir līdzeklis, ar kura palīdzību mēs liedzam šai pasaulei iespēju piepildīt mūsu dzīvi ar savām vērtībām un atņemt mums sadraudzības laiku ar Viņu. Garīgā disciplīna atsvabina mūs tam, lai mēs varētu lūgties. Garīgās disciplīnas praktizēšana dara mūs jūtīgākus pret Tēva kluso un maigo balsi, kā arī attiecībā pret dažādām garīgajām iespējām, kuras mums dod Dievs. Garīgā disciplīna atved mūs pie Jēzus kājām, lai mēs klausītos Viņā un būtu sadraudzībā ar Viņu, kā to darīja Marija. (Lūkas 10:38 – 42). No visa augšminētā mēs varam izdarīt secinājumu par to, ka garīgā disciplīna ir svarīgs solis uz savstarpējo attiecību attīstību ar Dievu. Ja mēs vingrināsimies garīgajā disciplīnā, tad Bībele mums apsola kanālu, caur kuru mēs saņemsim mieru no Dieva, kā arī visu to, ko Kristus mums dod ar nolūku, lai mūsu dzīve taptu svēta. Visus līdzekļus, kurus Dievs izmanto tam, lai mainītu un pārveidotu mūs Sava Dēla Jēzus Kristus līdzībā, var iedalīt trīs pamata grupās, un konkrēti: 
  • cilvēki (savstarpējās attiecības),
  • apstākļi,
  • garīgā disciplīna.
 No šīm trim grupām tikai viena grupa zināmā mērā atrodas mūsu kontrolē, un konkrēti – garīgā disciplīna. Kā jau mēs agrāk runājām, Dievs maina mūs caur savstarpējām attiecībām ar cilvēkiem. Dažkārt, lai audzinātu mūsos dievbijīgu raksturu un pielīdzinātu mūs Kristum, Dievs izmanto mūsu draugus. Dažkārt, lai atbrīvotu mūs no rupjām un bezdievīgām rakstura īpašībām, Viņš izmanto mūsu ienaidniekus. Vecāki, bērni, laulātie, darba kolēģi, klienti, skolotāji, kaimiņi, mācītāji un daudzi citi, – lūk to cilvēku saraksts, caur kuriem Dievs maina mūs. Mēs runājām arī par apstākļiem kā par iedarbīgu līdzekli, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs. Lai pamudinātu mūs uz svētu dzīvi, Dievs izmanto finansu spiedienu, fiziskos apstākļus un dažkārt pat laika apstākļus. Un tomēr, kā izmaiņu līdzeklis garīgā disciplīna atšķiras no pirmajiem diviem līdzekļiem. Garīgo disciplīnu Dievs izmanto tam, lai vispirms veiktu Savu darbu mūsu iekšienē un tikai tad no ārpuses. Tad, kad Dievs mūs maina caur cilvēkiem un apstākļiem, šis process notiek no ārējā uz iekšējo. Kā līdzeklis pārmaiņām, garīgā disciplīna no pirmajiem diviem atšķiras arī ar to, ka Dievs dod mums pilnīgu izvēles brīvību attiecībā uz mūsu dalības pakāpi un sadarbību ar Viņu. Daudzkārt mums ir visai neliela izvēle attiecībā uz to, kādus cilvēkus un kādus apstākļus Dievs pieļauj mūsu dzīvē. Taču mēs paši varam lemt, piemēram, vai lasīt mums šodien Bībeli, lūgt, gavēt vai arī nē. DIEVS GAIDA NO MUMS GARĪGO DISCIPLĪNU! Mēs varam to ieraudzīt Jēzus aicinājumā: 
 „ Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis……” (Mateja 11:29).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs meklē mūsu lūpu augli III

    Es gribu aicināt uz to, lai mēs ziedojamies Dievam. Ja cilvēks nav ziedojies tam, ko viņš dara, tam nebūs nekāda taustāma rezultāta, – un tas attiecas uz jebkuru mūsu dzīves sfēru. Ziedojies Dievam tajā, ka tu liecināsi un lūgsi par konkrētiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama glābšana, un ka tu darīsi to tik ilgi, līdz Dieva spēks satrieks ikvienu augstprātību viņos un atvērs viņu saprātu labajai vēstij par Kristu.
  • Mums ir jāstaigā ne tikai Dieva priekšā, bet arī to cilvēku priekšā, kurus Dievs ir nozīmējis mums par sargiem

    Jāatzīmē, ka grupa, kurai mēs atskaitāmies(nelielā grupa) – tā nav tikai vieta, kurā mēs atklājam citu priekšā savas problēmas vai vājības. Protams, atskaitīšanās ietver sevī arī to. Bet, ja mēs aprobežosimies tikai ar to, tad mums nepaliks laiks instrukciju saņemšanai vai atgriezeniskai saiknei, un tādā gadījumā tāda grupa vienkārši pārvērtīsies par vietu tenkām.Grupa, kurā atskaitāmies citu priekšā vai kristīgā sadraudzība – tā ir vieta, kur mēs mācāmies to, kā mums pielīdzināties Kristum. Šo mērķi mēs sasniedzam ar jautājumu palīdzību, studējot Bībeli, lūdzoties, uzklausot cits citu un atbalstot cits citu.
  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas
  • Kādas gan privilēģijas vai priekšrocības ir cilvēkam, kurš dzird Dieva balsi?

    Kā likums, mēs neiedalam laiku kādām lietām, kamēr mēs neieraugam lielu nepieciešamību pēc tām. Tad kad mēs ieraudzīsim to, ko mēs zaudējam bez Dieva balss izpratnes un dzirdēšanas, tad mūsos ir jāpamostas degsmei un stimulam darīt visu kas no mums ir atkarīgs, lai iedalītu tam īpašu uzmanību un laiku. Saprotiet, ka sātans ir zaglis un ja viņam tiks dota vismazākā iespēja, tad viņš atņems mums visas privilēģijas un iespējas Dievā.
  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”
  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).